Grosu ģimenes zemnieku saimniecību Bētras Iecavas upes krastā Jelgavas novada Salgales pagastā pēc īpašuma atgūšanas un tēva aiziešanas pensijā izveidojuši Arnolds Gross ar sievu Ilgu. Šeit ierīkota kokaudzētava, kur audzē augļukoku un ogulāju stādus: ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus, upenes, jāņogas, ērkšķogas, bezērkšķu cidonijas, aronijas, avenes, kazenes un dārza pīlādžus. Arnolds vienmēr ļoti piedomājis, lai visos saimnieciskajos darbos iesaistītu un ieinteresētu jauno paaudzi – visus 10 mazbērnus. Tas bieži vien prasījis diezgan lielu piepūli, bet ir ļoti svarīgi darbu prasmes un tikumu pārmantošanā un saglabāšanā. Interese, kas radusies jaunības gados, parasti ir visnoturīgākā un var palīdzēt atrast īsto vietu dzīvē.

Savlaik z/s Bētras tika izvirzīta konkursa Sējējs 2018 nominācijai Ģimene lauku sētā un saņēma Veicināšanas balvu. Kopš 2018. gada laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji tiek apbalvoti ar konkursa Sējējs 2018 zīmi, kuru tie ir tiesīgi izmantot savu pakalpojumu un preču popularizēšanai.

– Lai novērtētu to, kas ir tagad, ir labi atskatīties, kā tas sākās...
– Sievas Maijas vecvecāki Arnolds un Ilga Grosi saimniecību izveidoja, pirms tā formāli tika atgūta 1989. gadā. Manas pēdas Bētru vēsturē iemītas kopš 2014. gada, kad kā darba kolēģi iepazinu tolaik Maiju Grosu. „Mammai, tētim jābrauc palīgā uz dārzu strādāt,” bieži dzirdēju viņu sakām. Ko tur tajā dārzā tik ļoti vajag darīt, prātoju. Kad aizbraucu, sapratu. Izrādījās nevis mazdārziņš, bet pamatīga saimniecība. Un tiešām ļoti daudz darāmā. 2016. gadā oficiāli ieprecējos darbos.

Saimniecībā visu laiku notiek lielāki un mazāki celtniecības vai remonta darbi. Uzcelts pagrabs stādu uzglabāšanai ziemā ar garāžu virspusē, pirts ar dīķi, neliela siltumnīca pašu vajadzībām un lielāka stādu podošanai ar telpu, kur uzturēt vajadzīgo klimatu spraudeņu audzēšanai. Lai to visu uzbūvētu, sākotnēji uzcelts kokapstrādes šķūnis (gateris) un izbūvēts vecās mājas bēniņu stāvs, lai visiem būtu, kur palikt.

Sakopts un izbruģēts arī vecais siena šķūnis. Mēs ar Maiju tur nosvinējām kāzas, jo izlēmām vairāk naudas un darba ieguldīt apkārtējās vides sakopšanā. Ceremonija notika zem lielā ozola kokaudzētavas lauku viducī, ābeļu alejas galā. Šķūnim pieguļošās kūts vietā ierīkojām augļu pārstrādes cehu.
 

– Kāpēc pārcēlāties dzīvot uz laukiem?
– Maija vēlējās pārmaiņas dzīvē. Saimniecība ģimenē bija. Darbu izdomāja. Pārstrādās krūmcidonijas augļus sukādēs. Sanāca ļoti garšīgas. Pieprasījumam augot, dzīvi Rīgā palika aizvien sarežģītāk apvienot ar laukiem, tādēļ nolēmām pārcelties. Arī man amats bija rokā, visu procesu biju apguvis, laika gaitā pārņēmu sukāžu ražošanu savā paspārnē.
 

– Esat diplomēts pārtikas tehnologs?
– Pēc papīriem esmu pasākumu organizators – Kultūras iestādes vadītājs, bet tā sanācis, ka savā profesijā nestrādāju. Taču zināšanas par mārketingu, reklāmu, pasākumu organizēšanu labi noder, jo palīdz efektīvāk realizēt savu produkciju tirgū...

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT!