Dārzs un Drava / 2022.gads (ZIEMA)

Foto: Viestura Berķa personīgais arhīvs

Grosu ģimenes zemnieku saimniecību Bētras Iecavas upes krastā Jelgavas novada Salgales pagastā pēc īpašuma atgūšanas un tēva aiziešanas pensijā izveidojuši Arnolds Gross ar sievu Ilgu. Šeit ierīkota kokaudzētava, kur audzē augļukoku un ogulāju stādus: ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus, upenes, jāņogas, ērkšķogas, bezērkšķu cidonijas, aronijas, avenes, kazenes un dārza pīlādžus. Arnolds vienmēr ļoti piedomājis, lai visos saimnieciskajos darbos iesaistītu un ieinteresētu jauno paaudzi – visus 10 mazbērnus. Tas bieži vien prasījis diezgan lielu piepūli, bet ir ļoti svarīgi darbu prasmes un tikumu pārmantošanā un saglabāšanā. Interese, kas radusies jaunības gados, parasti ir visnoturīgākā un var palīdzēt atrast īsto vietu dzīvē.

Savlaik z/s Bētras tika izvirzīta konkursa Sējējs 2018 nominācijai Ģimene lauku sētā un saņēma Veicināšanas balvu. Kopš 2018. gada laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji tiek apbalvoti ar konkursa Sējējs 2018 zīmi, kuru tie ir tiesīgi izmantot savu pakalpojumu un preču popularizēšanai.

– Lai novērtētu to, kas ir tagad, ir labi atskatīties, kā tas sākās...
– Sievas Maijas vecvecāki Arnolds un Ilga Grosi saimniecību izveidoja, pirms tā formāli tika atgūta 1989. gadā. Manas pēdas Bētru vēsturē iemītas kopš 2014. gada, kad kā darba kolēģi iepazinu tolaik Maiju Grosu. „Mammai, tētim jābrauc palīgā uz dārzu strādāt,” bieži dzirdēju viņu sakām. Ko tur tajā dārzā tik ļoti vajag darīt, prātoju. Kad aizbraucu, sapratu. Izrādījās nevis mazdārziņš, bet pamatīga saimniecība. Un tiešām ļoti daudz darāmā. 2016. gadā oficiāli ieprecējos darbos.

Saimniecībā visu laiku notiek lielāki un mazāki celtniecības vai remonta darbi. Uzcelts pagrabs stādu uzglabāšanai ziemā ar garāžu virspusē, pirts ar dīķi, neliela siltumnīca pašu vajadzībām un lielāka stādu podošanai ar telpu, kur uzturēt vajadzīgo klimatu spraudeņu audzēšanai. Lai to visu uzbūvētu, sākotnēji uzcelts kokapstrādes šķūnis (gateris) un izbūvēts vecās mājas bēniņu stāvs, lai visiem būtu, kur palikt.

Sakopts un izbruģēts arī vecais siena šķūnis. Mēs ar Maiju tur nosvinējām kāzas, jo izlēmām vairāk naudas un darba ieguldīt apkārtējās vides sakopšanā. Ceremonija notika zem lielā ozola kokaudzētavas lauku viducī, ābeļu alejas galā. Šķūnim pieguļošās kūts vietā ierīkojām augļu pārstrādes cehu.

– Kāpēc pārcēlāties dzīvot uz laukiem?
– Maija vēlējās pārmaiņas dzīvē. Saimniecība ģimenē bija. Darbu izdomāja. Pārstrādās krūmcidonijas augļus sukādēs. Sanāca ļoti garšīgas. Pieprasījumam augot, dzīvi Rīgā palika aizvien sarežģītāk apvienot ar laukiem, tādēļ nolēmām pārcelties. Arī man amats bija rokā, visu procesu biju apguvis, laika gaitā pārņēmu sukāžu ražošanu savā paspārnē.

– Esat diplomēts pārtikas tehnologs?
– Pēc papīriem esmu pasākumu organizators – Kultūras iestādes vadītājs, bet tā sanācis, ka savā profesijā nestrādāju. Taču zināšanas par mārketingu, reklāmu, pasākumu organizēšanu labi noder, jo palīdz efektīvāk realizēt savu produkciju tirgū.

– Kā sadalīti darbi ģimenē?
– Kokaudzētavā audzējam augļukokus un ogulājus – ābeles, bumbieres, ķiršus, plūmes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, kazenes, aronijas, krūmcidonijas, aprikozes, persikus. Stādu audzēšana pilnībā ir sievas vecāku atbildība, bet augļu pārstrāde mans darba lauciņš. Protams, aizņemtākos brīžos palīdzam cits citam. Lieli nopelni sukāžu pārstrādes ceha darbības organizēšanā ir sievastēvam Uldim. Viņš uztaisījis trīs žāvētavas un cidoniju griezēju. Savukārt iekārtas darbina programma, kuru palīdzējis uzstādīt sievas brālis.

– Kā vadāt savu ikdienu?
– Esam izveidojuši zīmolu TEPAT un pēc vecāsmammas Ilgas receptes ražojam gardākās sukādes un sīrupus no cidonijām, dzērvenēm, rabarberiem un ķirbjiem. Ideja to darīt radās laika gaitā, kad nepārdoto cidoniju stādu rindas sāka ražot un bija žēl noskatīties, kā cidonijas paliek krūmos neizmantotas.

Sukāžu ražošana ir kļuvusi par manu ikdienu un vienīgo darbu. Visaizņemtākais grafiks ir no rudens līdz ziemai. Tad nepietiek laika sev un ģimenei, bet ir jau pierasts, ka tas ir jāpārdzīvo. Rudenī ir jāievāc pietiekami daudz ražas, lai līdz vasarai būtu, ko tirgot. Ziemā jāpaspēj lielāko daļu notirgot, jo tirdzniecība iet no rokas. Pavasarī pērk stādus, tad interese par sukādēm samazinās. Vasara ir laiks, kad iespēt atliktos darbus. Pēc sezonas ir skaidrs, kādi uzlabojumi veicami.

Diena katram atkarīga no darbiem, kas veicami. Man augļu pārstrādes sezonā mazs nedēļas darbu skelets gan iezīmējas. Darba dienās ceļos ap 8:00, aizvedu meitu uz bērnudārzu, pēcāk brokastis. Tad darbi līdz vēlam vakaram – cidoniju lasīšana, griešana, jaunu sukāžu sagatavošana, sīrupu pasterizēšana, gatavo sukāžu kvalitātes kontrole, seržu izņemšana, pakošana, gatavošanās tirdziņam. Starp darbiem pusdienu pauze, reizēm bērnu pieskatīšanas pauze. Visi kā ģimene mēģinām kopīgi pieskatīt mazos. Kamēr lielākais bērns dārziņā, mazākais iecienījis ar opi pāris stundiņas braukt traktorā vai doties uz lauka palīdzēt omei. Pie manis uz pārstrādes cehu nāk tik sukādes ēst. Visam pa vidu sieva mēģina uztaisīt ēst, sakopt māju un ātri padarīt savus attālinātā darba uzdevumus. Svēta lieta Panorāma – to skatāmies, ēdot vakariņas. Pēc vakariņām bērnus pošam miegam, kad aizmiguši, tad laiks sev vai jāiespēj vēl nepadarītie darbi. Brīvdienās parasti ir tirdziņi, ja izkrīt kāda svētdiena, to mēģinām pavadīt, izklaidējoties ar ģimeni.

– Kas darbā jauks, interesants?
– Brīžiem darbs cidoniju cehā ir ļoti monotons, tāpēc fonā bieži klausos podkāstus. Pēdējā laikā esmu iemīlējis Latvijas Radio teātri.

– Ko nozīmē būt zemniekam, lauksaimniekam, uzņēmējam?
– Būt pašam sava laika plānotājam.

– Kas sniedz gandarījumu? Vai pozitīvam darba vērtējumam ir kāda nozīme?
– Un kā vēl! Tas vislabāk palīdz, kad esi pārstrādājies. Gandarījuma sajūta parasti atnāk tikai ar jaunā gada sākumu, kad lielais skrējiens ir beidzies.

– Kur jūs ar produkciju var sastapt?
– Stādu laikā tirgojamies Jelgavas tirgū, katru gadu piedalāmies Siguldas stādu parādē, bet ar sukādēm mūs var sastapt katru sestdienu Kalnciema ielas tirdziņā.

– Kādas tendences pēdējā laikā vērojamas tirdziņuos? Ko cilvēki prasa vai vēlas?
– Mājražotāju tirdziņi tagad ir vai uz katra stūra. Līdz ar to kopējais pircēju skaits sadalās starp tiem, tas jūtams arī kopējos ienākumos.

Esmu pamanījis, ka cilvēki mēģina izvairīties no cukura. Ar Dobeles dārzkopības institūtu piedalos kopīgā projektā. Cenšamies izstrādāt sukādes ar samazinātu cukura daudzumu

– Kādi ir saimniecības turpākās attīstības plāni?
– Turpināt attīstīt cidoniju cehu. Maksimāli optimizēt liekos, sarežģītos ražošanas procesus.

– Kam saimniecībā iznāk visvairāk tērēties?
– Šobrīd lielākās ir elektrības, degvielas izmaksas. Kas, protams, nav nekāds pārsteigums. Mācāmies ietaupīt. Bezmērķīgi nedodamies garākos braucienos, cenšamies apvienot izbraukumus ar produkcijas pārdošanu, neražojam vairāk nekā varam pārdot, lai vasarā varētu darbināt mazāk saldētavu (saldētavās glabājas cidonijas pirms pārstrādes). Sekojam līdzi cukura cenām. 2019. gadā uzlikām mājai saules paneļus.

– Vai saimniecībā tūristus uzņemat?
– Uz saimniecību regulāri brauc gan tūristu, gan pieredzes apmaiņas ekskursijas no visas Latvijas un kaimiņvalstīm.

Parasti sadalām ekskursiju divos blokos. Pirmajā daļā izvedam visus aplī pa lauku. Stāstot par stādiem, pa ceļam piestājam pie lielā, skaistā Bētru ozola. Otrajā daļā dodamies uz cidoniju cehu. Cienājam viesus ar sukādēm, sīrupiem, saldējumu un silto dzērienu. Viesi, redzot tapšanas procesu, sāk apzināties mūsu produkta pievienoto vērtību.

– Augu, stādu jums netrūkst, bet kā ar dzīvniekiem?
– Mums ir četri stropi ar bitēm. Nedaudz, bet medus pietiek. Par tām atbildīgs sievastēvs. Viņš amatu pārņēmis no sava tēva. Arī man aizvien vairāk sanāk iesaistīties biškopībā. Neesmu vēl sapratis, vai man patīk.

Tad ir trīs vistas. Reiz sanāca kuriozs gadījums. Divas vistas ir, bet trešā pazudusi. Nekur nevar atrast. Izrādās, blakus pārējām, bet viņai uzkritis virsū katls.

– Kas iedvesmo?
– Radīt ap sevi patīkamu vidi.

– Kā atpūšaties?
– Ziemā labprāt dodamies izbraucienos ar distanču vai kalnu slēpēm. Ja dīķis ir aizsalis, slidojam. Esmu aizrāvies ar pusgaro un garo distanču skriešanu. Izdevās noskriet maratonu ātrāk nekā trīs stundās. Sievu ļoti saista klinšu kāpšana. Kalnu pārgājieni aicina. Aiz apvāršņa parādījies jauns sports – niršana, vēlamies to apgūt.

– Jūsu formula, kā visu paspēt?
– Paturēt prātā, ka paspēt visu nevar, bet var daudz.

– Ja būtu iespēja sākt no sākuma, vai darītu to pašu?
– Tas atkarīgs no tā, kad pajautās. Pašlaik teiktu – ne par ko! Vasarā – bet protams!

– Ko vēl gribētu dzīvē?
– Vēlos redzēt, kā izaug mani bērni un bērnu bērni. Vēlētos kādam izglābt dzīvību. Vēlētos izdarīt ko valsts labā. 11. novembrī nodevu zemessarga zvērestu, ir sajūta, ka tas bija pareizs lēmums.

– Ko novēlētu sev un savai ģimenei?
– Vairāk brīva laika kopā.

– Vēlējums citiem, arī tiem, kuri vēl šaubās?
– Dari, klausi sajūtai!