, .
lightrain 9.5℃
Vārda dienu svin: Gaidis, Didzis

Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Andris KURGS , 21-04-2021
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automātisko slaukšanas stobriņu un govju pupu dezinfekcijas iekārtām. Tas ir pašsaprotami, jo cilvēka klātbūtne šādām iekārtām pārsvarā ir traucējoša un nevēlama – tātad dezinfekciju veic automātika. Konvencionālajām slaukšanas iekārtām automātiskā dezinfekcijas iekārta vēl joprojām tiek uzskatīta par ekskluzīvu investīciju. Rakstā apskatīsim dezinfekcijas veidus un tehnoloģijas, ko pielieto saimniecībās.

Slaukšanas aparātu starpdezinfekcija
Aparātu starpdezinfekcijas mērķis ir iznīcināt uz pupu gumijām esošās baktērijas, vīrusus, raugus, sporas, īsāk sakot, visus potenciālos mastīta izraisītājus. Visplašāk tiek pielietota peroksietiķskābe, jo tā iedarbojas ātrāk par pārējiem līdzekļiem un tās iedarbību neietekmē temperatūras svārstības. Pēc dezinfekcijas peroksietiķskābe sadalās ūdenī un etiķskābē un ir 100 % bioloģiski noārdāms produkts. Peroksietiķskābi ir atļauts izmantot visā pārtikas rūpniecībā, arī piena ražotnēs. Koncentrātu ar 5%
aktīvās vielas izmanto starpdezinfekcijai ar rokām, bet ar 15 % saturu – automātiskajai starpdezinfekcijai, kas ir atzīta ar starptautiskiem standartiem. Nepatīkamākie no mastīta izraisītājiem – Staphylococcus aureus un Staphylococcus agalactiae ir baktērijas, kas dzīvo inficēto tesmeņu ceturkšņos. Slaukšanas laikā šīs baktērijas ar piena atliekām uz pupu gumiju virsmām tiek nodotas vismaz 5–6 nākamajām govīm. Tāpēc nepieciešama efektīva starpdezinfekcija, kas iznīcina infekcijas izraisītājus uz pupu gumijas virsmas, un tas ir jāveic regulāri. Starpdezinfekcija ir efektīva, ja peroksietiķskābes saturs darba šķīdumā ir vismaz 800–1000 mg/l un ekspozīcijas laiks 20–30 sekundes.

Klasiskās slaukšanas iekārtas, kas ir sastopamas saimniecībās, pārsvarā nav aprīkotas ar šādām sistēmām, un starpdezinfekciju veic cilvēks, iemērcot slaukšanas aparāta stobriņus peroksietiķskābes šķīdumā vai to iesmidzinot pupu gumijās. Šādā veidā veikta dezinfekcija ir nevienmērīga, jo ar katru nākamo slaukšanas ķekaru peroksietiķskābe izreaģē, tās koncentrācija samazinās, visbeidzot tā var izrādīties starpdezinfekcijai nepietiekama. Bez tam cilvēkfaktora dēļ ir ļoti grūti nodrošināt pienācīgu starpdezinfekcijas procesa kvalitāti, jo darbinieks var nogurt, aizmirst atjaunot šķidrumu utt.

Starpdezinfekcija manuāli, ar apsmidzināšanas sprauslām, kur šķīdumu automātiski ņem no slēgta trauka un izmanto tikai vienu reizi, dod garantētu vienādas koncentrācijas šķīdumu, bet ir cita problēma – rezultāts būs atkarīgs no tā, cik precīzi darbinieks ievirzīs strūklu slaukšanas stobriņā. Ja kolektorā būs palicis inficētais piens, tas pēc šādas dezinfekcijas var notecēt pupu gumijā un nokļūt kontaktā ar nākamās govs pupa ādu. Līdz ar to šāda dezinfekcija nedos garantētu starpdezinfekcijas rezultātu. Izmantojot cilvēka līdzdalību katrā starpdezinfekcijā, aktualizējas arī darba drošības jautājums, jo peroksietiķskābes koncentrāts, nokļūstot acīs vai uz ādas, var izraisīt ķīmiskus apdegumus. Vai darbinieks, kurš veic vienveidīgas manipulācijas, spēj noturēt uzmanību vairākas stundas pēc kārtas, tas ir aktuāls jautājums katram īpašniekam. Karuseļiekārtām pastāv iespēja ar zemām investīcijām – 3000 līdz 4000 eiro automatizēt slaukšanas ķekaru starpdezinfekcijas procesu, novietojot vannas, caur kurām slaukšanas ķekars izslīd – sākumā caur priekšskalošanas vannu, kur aparāts tiek noskalots, tad caur dezinfekcijas šķidruma vannu, kur notiek dezinfekcijas process. Cilvēka klātbūtne šeit nepieciešama tikai ūdens un dezinfekcijas šķīduma nomaiņai. Taču arī šāda veida dezinfekcija slaukšanas laikā nebūs vienmērīga, jo šķīdums ar katru nākamo aparātu izreaģē. Tas nozīmē, ka sākumā mums šķīduma koncentrācija būs nepieciešamie 1000 mg/l, bet pēc 50 slaukšanas ķekaru dezinfekcijas vannā, iespējams, atlikuma koncentrācija būs tikai 20 % no nepieciešamās, tad tas būs tikai ķekaru mazgāšanas, nevis dezinfekcijas process.

Ar salīdzinoši nelielām izmaksām slaukšanas zāli var aprīkot ar automātisko starpdezinfekcijas sistēmu Back Flush-BF. Šī sistēma darbojas arī Latvijā un sniedz ļoti labus rezultātus somatisko šūnu samazināšanā, jo nodrošina kolektora un slaukšanas gumiju virsmas 100 % starpdezinfekciju ar peroksietiķskābes šķīdumu vismaz 1000 mg/l koncentrācijā. Lai to panāktu, slaukšanas ķekars pēc slaukuma tiek pagriezts par 180 grādiem ar stobriņiem uz leju un skalošana sākas no kolektora, šķidrumam izkliedējoties ar saspiesta gaisa palīdzību slaukšanas gumijās, no kurām tā atliekas notek zemē.

Sistēmas darbības fāzes: slaukšanai beidzoties, tiek dots signāls aparātu noņemt. To noņemot, tiek atsūkts piens no kolektora un šļūtenes. Tad slaukšanas aparāts pagriežas 180 grādu leņķī un tiek nolaists lejā, lai šķidrums noplūstu uz grīdas. BF vadības vārsts, saņemot signālu no slaukšanas vadības vietas, no pozīcijas slaukt pārslēdzas uz pozīciju BF (starpdezinfekcija). Ja viss ir kārtībā, tad mazgāšanas/dezinfekcijas process notiek bez aizķeršanās. Fāžu ilgumu pielāgo katram ganāmpulkam individuāli. Fāzes pārslēdzas automātiski no pozīcijas BF uz pozīciju Slaukšana. Šādas sistēmas priekšrocība ir vienādas koncentrācijas dezinfekcijas šķīduma nodrošināšana neatkarīgi no dezinficējamo ķekaru skaita, jo vienmēr katrai dezinfekcijas reizei tiek padots svaigi sagatavots šķīdums.

Haase ražotās starpdezinfekcijas vannas.

Dezinfekcija ar uzsmidzināšanu.

ADF sistēma.

Govju pupu dezinfekcijas iekārtas
Piena ražošanā ir dažādas govju pupu pēcslaukšanas apstrādes metodes. Tās dalās divās grupās – uzsmidzināšana un iemērkšana. Ar iemērkšanas metodi vienmēr būs garantēta dezinfekcijas līdzekļa uzklāšana uz pupa, un, ņemot vērā, ka iemērcot varam izmantot biezāku līdzekli, tas efektīvi pilda arī pupa kanāla aizsardzības funkciju līdz nākamajai slaukšanai. Uzsmidzinot līdzeklis tiek izkliedēts daudz plašākā telpā nekā pupa dezinfekcijai nepieciešams un ne vienmēr tas nokļūst pupa kanālā. Nepieciešamo 8–12 ml vietā patēriņš var pieaugt pat līdz 30 ml uz vienu slaukšanu – līdz ar to samazinās izlietojuma efektivitāte. Uzsmidzināšanai tiek izmantoti šķidrāki līdzekļi, kas neveido tik izteiktu aizsargplēvi,līdz ar to pupu aizsardzības laiks samazinās.

ADF sistēmas darbība
Pašlaik tirgū ir pieejamas automātiskas slaukšanas aparātu starpdezinfekcijas un pupu dezinfekcijas sistēmas, kas ļauj efektīvāk izmantot slaukšanas laiku un izslēgt cilvēkfaktoru. Ar tām iespējams aprīkot jebkuru iekārtu – gan eksplutācijā jau esošu, gan jaunu.

Viena no Latvijā nesen ievestajām sistēmām ir Anglijā ražotā ADF sistēma. Tā nodrošina regulāru pupu dezinfekciju pēc slaukšanas un pupu gumiju starpdezinfekciju starp slaukšanām. Sistēmas atslēga ir speciāli izveidots slaukšanas ķekars.

Sistēmas vadība nav savienota ar slaukšanas un mazgāšanas vadību, tāpēc manuāli jāpārslēdz slaukšanas vai mazgāšanas fāzē.

Līdz piena ķekaram pienāk divas šķidrumu padeves šļūtenes – pa vienu tiek padots pupu dezinfekcijas, pa otru starpdezinfekcijas līdzeklis un saspiestais gaiss. Tālāk no ķekara sadalītāja pa īsu caurulīti pupu dezinfekcijas līdzeklis tiek padots uz slaukšanas čaulu, kurā iemontēta caurulīte, kas novada līdzekli līdz pupu gumijas galvas iekšpusē iemontētai sprauslai ar lodveida vārstiņu un izsmidzina uz pupa slaukšanas beigās, saņemot signālu no pulsatora. Dezinfekcijas līdzekli izkliedē pa pupa virsmu, gumijai nomaucoties no pupa. Noslēgumā, kad ķekars ir noņemts, stobriņam nokrītot ar atveri uz leju, lodveida vārsts ar inerci pārslēdz izplūdes sprauslu no pupu dezinfekcijas pozīcijas uz stobriņa dezinfekciju, mainot strūklas virzienu. Stobriņa dezinfekcijas process atkārtojas vairākos intervālos četras reireizes pa divām sekundēm un divas reizes pa vienai sekundei, laikā, kamēr aparāts pārvietojas noņemšanas pozīcijā, tādējādi nodrošinot piena un dezinfekcijas līdzekļa palieku izskalošanu no stobriņa. Tomēr problēmas ir tad, ja stobriņš pārvietojoties nenokaras ar atveri uz leju, tad pupu un aparāta starpdezinfekcijas līdzeklis nokļūst pienā un, vērojot procesu, var secināt, ka tas notiek sistemātiski. Slaucējai tas ir jākoriģē, protams, praksē šādām darbībām darbinieka nav. Šķidrumu padevi un padeves noslēgšanu regulē ķekara sadalītājā iemontēti vārsti, kuri atveras spiediena ietekmē atkarībā, no kura pievada nāk spiediens.

Ražotāja apsolītās šādas iekārtas lietošanas izmaksas vienai slaukšanas reizei − tajā skaitā nepieciešamie dezinfekcijas līdzekļi, pupu gumijas (maiņas intervāls 850 stundas, bet daudzas plīst ātrāk) un sistēmas rezerves daļas ir 6.2 centi, īpašiem klientiem − 4 centi. Tiesa, sistēmai ir būtisks trūkums – tā spēj nodrošināt starpdezinfekcijas līdzekļa koncentrāciju tikai 300 mg/l šķidruma (DLG tests 2017. gadā), kas ir ievērojami mazāk nekā nepieciešams pilnvērtīgai starpdezinfekcijai. Bez tam, izmantojot šādu dezinfekcijas iekārtu, ieslauktajā pienā konstatēts paaugstināts joda saturs 269 mcg/l piena (DLG tests 2017. gadā). Praksē saimniecībās paņemtiem piena paraugiem joda koncentrācija pārsniedz pat 300 mcg/l piena. Atsevišķos gadījumos patērētājam nekontrolēta joda daudzuma uzņemšana var negatīvi ietekmēt veselību. Diplīdzekļa noplūdes lielos apjomos un līdz ar to arī piesārņojums ir redzams visā iekārtas vakuumsistēmā. Tas bojā pulsatorus, to darbība ir traucēta, vārsti tiek aizķepēti un bloķēti ar dezinfekcijas līdzekli. Attēlā redzams pulsators divus mēnešus pēc iepriekšējās tīrīšanas un apkopes, kaut gan nākamā apkope plānota tikai pēc četriem mēnešiem.

Tālāk aparāta Pulsotest mērījumu diagramma parāda, ka vakuumpadeve caur pulsatoru ir apgrūtināta, jo vārsti ir salipuši, kanāli pulsatorā ir aizdambēti ciet. Jods sažūstot ir ļoti grūti iztīrāms no aizdambētajiem kanāliem.

Diemžēl šādas pulsatoru darbības sekas nav ilgi jāgaida – pupu gumijas sakļaujas nepietiekami, uz pupiem vērojami gredzeni, izrauti kanāli, sīkāks apraksts žurnāla Saimnieks LV maija numurā.

Pulsators izjaukts pēc ADF iekārtas pieslēgšanas.

Apollo sistēmā pupam uzsmidzināts dezinfekcijas līdzeklis.

Dezinfekcijas līdzeklis izkliedēts, pēc aparāta noņemšanas.

Vēl Latvijā un Baltijā ir sastopama Apollo automātiskā starpdezinfekcijas sistēma, ko ražo slaukšanas sistēmu ražotājs GEA. Šim produktam ir bijis salīdzinoši intensīvs evolūcijas process. Produktu izstrādājot, galvenais uzsvars bija 100 % izslēgt iespēju dezinfekcijas līdzeklim iekļūt pienā, tāpēc sākumā Apollo zaudēja konkurencē, jo slaukšanas ķekars tika aprīkots ar patentētu drošības pārslēgvārstu un komplektā ar tērauda slaukšanas čaulām bija smags − svēra 2.5 kg, kas, protams, neapmierināja daudzus iekārtas lietotājus. Šobrīd ir izstrādātas un trīs gadus pārbaudītas kompozīta slaukšanas gumiju čaulas, kas ir ļoti ērtas lietošanā, izturīgas un, galvenais, ķekars kopā ar vārstu bloku ir daudz vieglāks un sver tikai 1.7 kg.

Apollo sistēmas darbība
Sistēmas darbība tiek vadīta pilnībā automatizēti, ar slaukšanas iekārtas vadības bloka palīdzību.

Solis Nr. 1 – saņemot slaukšanas beigu signālu, Apollo sistēma automātiski bloķē piena līniju ar patentētā pārslēgvārsta palīdzību, izslēdzot dezinfekcijas līdzekļu nokļūšanu piena vados. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas noslēdz slaukšanas sistēmu no Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starpdezinfekcijas līdzekļi.

Solis Nr. 2 – pupu dezinfekcijas līdzeklis, plūstot caur pārslēdzējvārsta kanāliem, pa stobriņā iebūvētu kanālu ar sprauslas palīdzību tiek izsmidzināts pupu gumijas augšējā daļā un vienmērīgi izkliedēts ar gumijas galviņā iebūvētu, patentētu spārniņu palīdzību pa govs pupu perimetru.

Solis Nr. 3 – pēc pupu gumijas noņemšanas līdzeklis tiek izkliedēts līdz pupa kanālam un veic dezinfekciju.

Solis Nr. 4 – noņemšanas laikā slaukšanas ķekars pagriežas ar slaukšanas stobriņiem uz leju un kolektoru augšā, drošības nolūkā nolaižas zemākajā pozīcijā līdz slaukšanas bedres grīdai. Automātiski ar ūdeni tiek izskalotas piena un dipēšanas līdzekļa paliekas, ūdens paliekas tiek izvadītas no slaukšanas aparāta ar gaisa plūsmu. Tiek padots starpdezinfekcijas šķīdums, kas ieplūst no pārslēdzējvārsta kolektora piena izplūdes daļā, nodrošinot pilnīgu kolektora un pupu gumiju dezinfekciju ar 1000–1200 mg/l dezinfekcijas šķīdumu. Pēc nep iec iešamā dezinfekcijas laika vārsts ķekarā iepludina ūdeni, izskalojot dezinfekcijas līdzekļa atlikumus, un tiek izspiests ar saspiestu gaisu. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas nodala slaukšanas sistēmu no Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starpdezinfekcijas līdzekļi. Virzuļa zona tiek izskalota ar ūdeni. Gaisa plūsma izdzen ūdens korķi caur virzuļa zonu – nākamā slaukšana var sākties. Šādas iekārtas lietošanas izmaksas, ieskaitot nepieciešamos dezinfekcijas līdzekļus, pupu gumijas (maiņas intervāls 850 stundas), sistēmas rezerves daļas un vārstu maiņu, ir līdz 4.7 centi/slaukšanas reizei. Izmaksās iekļauts arī servisa speciālistu darbs.

Ir skaidrs, ka automātiskā starpdezinfekcija aizvieto darbinieku slaukšanas zālē un strādā bez brīvdienām, līdz ar to paaugstina slaukšanas procesa efektivitāti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kvalitatīvs ganāmpulks top ilgstošā ciltsdarbā
Kvalitatīvs ganāmpulks top ilgstošā ciltsdarbā

Vizma Sileniece ir diplomēta ciltslietu zootehniķe ar vairāk nekā četrdesmi...

Divas paaudzes vienā saimniecībā
Divas paaudzes vienā saimniecībā

Liepājas šosejas malā Bikstu pagastā atrodas zemnieku saimniecības Kokles u...

Labības tīrumi izskatās ļoti dažādi
Labības tīrumi izskatās ļoti dažādi

Sākusies intensīva zemes darbu sezona, un saimniekiem jālemj, kā apstrādāt ...

Zemnieku saimniecība "Dzintari" dodas precīzās lauksaimniecības virzienā
Zemnieku saimniecība "Dzintari" dodas precīzās lauksaimniecības virzienā

Skrundas novada zemnieku saimniecībā Dzintari pie saimnieka Ainara Piļecka ...