Latvijas lopkopji jau sen pierādījuši savu vietu Eiropas kartē. Mūsu jaunlopi ir pieprasīti, kvalitātes un augšanas potenciāla dēļ tos augstu vērtē. Tas ir sasniegums, ar ko varam lepoties. Tomēr – kāpēc lielākā peļņas daļa tiek gūta ārzemēs, nevis tepat Latvijā?
Nav noslēpums, ka šobrīd lielākā daļa jaunlopu no Latvijas tiek eksportēti uz Eiropas valstīm, sasniedzot 250–300 kg dzīvsvaru. Tālāk tos nobaro ārvalstu fermās līdz gala produkta stadijai. Baltijas valstis šobrīd ir vienīgās Ziemeļeiropas reģionā, kur nav attīstītu industriālo nobarošanas kompleksu tādā apmērā kā Rietumeiropā un Centrāleiropā. Polija, Slovēnija, Slovākija, Horvātija, Itālija aktīvi iepērk Latvijas jaunlopus un integrē tos savās attīstītajās nobarošanas sistēmās. Šajās valstīs jau ir izveidota efektīva liellopu audzēšanas infrastruktūra, kuras centrālais elements ir nobarošanas kompleksi.
Latvijā pievienotā vērtība apstājas pie pusfabrikāta – jaunlopiem ar sākuma svaru 250 kg. Eksportējot šādā stadijā, mēs atdodam ārvalstīm iespēju gūt peļņu no galaprodukta, kuru varētu radīt tepat Latvijā. Lai to mainītu, nepieciešams papildināt nozares struktūru ar vietējo nobarošanas kompleksu, kas dod audzētājiem izvēli: pārdot ārzemēm, nodot vietējam uzņēmumam vai audzēt pašam līdz gala produktam.
Ceļš līdz galaproduktam – kā notiek jaunlopu nobarošana
Latvijā lielākā daļa gaļas šķirņu jaunlopu tiek realizēti, kad sasniegts 300 kg dzīvsvars. Šobrīd vidējā tirgus cena ir ap 5 EUR/kg, kas nozīmē, ka dzīvnieks tiek pārdots par aptuveni 1250–1500 EUR, esot vien 5–6 mēnešu vecumā. Pārējais svars – līdz 450 kg vai pat 700+ kg tiek sasniegts citviet Eiropā, kur šādu dzīvnieku nobarošana jau ir industrializēts un plaši izmantots process. Praksē tas nozīmē, ka Latvijas saimniecības atsakās no ievērojamas pievienotās vērtības, jo galaprodukta cena tiek aprēķināta pēc pilna svara.
Salīdzinājumam:
• Dzīvnieks ar svaru 250 kg x 5 EUR/kg = 1250 EUR
• Tas pats dzīvnieks pēc nobarošanas līdz 450 kg x 5 EUR/kg
= 2250 EUR
Tātad potenciālais ieguvums – aptuveni 1000 EUR. Protams, šis papildu ieguvums nav tīrā peļņa, jo uzbarošana prasa ieguldījumus, galvenokārt barībā...
Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!
SEKO ir uzņēmums, kas piedāvā plašāko lopbarības smalcināšanas un maisīšana...
Jautājums: Fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības ...
Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta zemnieku saimniecībā Dravnieki darboja...
Dabiskajā vidē augi ir daļa no bagātīgas ekosistēmas, tostarp visdaudzveidī...