, .
snow -1.4℃
Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Kalādijas ar zīdpapīra lapām

Zane Purne , 22-12-2020
Kalādijas ar zīdpapīra lapām

Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)

Izplatītais teiciens, ka viss skaistais šajā pasaulē pastāv ļoti īsu brīdi, pilnībā ir attiecināms uz tropu augiem kalādijām (Caladium), kuras telpās savas krāšņās lapas parāda tikai divus, trīs mēnešus gadā. Kalādijām lapas ir tik satriecoši iespaidīgas, ka tautā dotie nosaukumi – Jēzus sirds un eņģeļa spārni − pilnībā atbilst šiem apzīmējumiem. Arī salīdzinājums ar zīdpapīru nav bez pamata, jo krāsainās lapas tik tiešām ir superplānas, viegli ievainojamas, pret gaismu – caurspīdīgas par spīti bagātīgajam krāsu toņu salikumam atsevišķā lapā. Vēl kalādijas sauc par raiblapēm, ziloņausīm utt., jo cilvēku fantāzija ir bezgalīga.

Kalādijas ir plašās kallu (Araceae) dzimtas augi, kuru septiņas sugas savvaļā aug tropu mežos Amerikā izžūstošos un applūstošos upju, citu ūdenskrātuvju krastos. Lietus periodā kalādiju audzes applūst, sausuma periodā pilnībā izžūst. Tādēļ šiem augiem ir krasi izteikts augšanas un miera periods. Augšanas periodā – spilgto krāsu lapas, bet miera periodā – tikai bumbuļveida saknenis augsnē. Kalādiju sugas sastopamas tikai kolekcijās, bet telpās audzē vairāk nekā 1000 šķirņu un hibrīdu, kuru lapu krāšņums aizēno to mātes augu – divkrāsaino kalādiju (C. bicolor syn. C.x hortulanum).

Spēj izkonkurēt grieztos ziedus
Kalādijas ir aptuveni 60 cm augstas, un lapu kopums diametrā arī gandrīz tāds pats. Telpās audzē ‘Red Ruffles’, ‘Brandywine’, ‘Flamingo’, ‘Fannie Munson’, ‘Moonlight’, ‘Rosebud’, ‘Carolyn Whorton’, ‘Aarons’ un citas. Šķirnēm ir sirdsveida vai bultveida lapas, kas atkarībā no šķirnes ir vienkrāsainas un daudzkrāsainas – baltas, rozā, sarkanas, brūnas, zaļas, dzeltenas, plankumainas, punktotas, svītrainas, ierāmētas. Lapām ir izteikts dzīslojums. Kalādiju krāsainās lapas spēj izkonkurēt pat grieztos ziedus. Grieztas kalādiju lapas ilgi stāv vāzē, tādēļ tās bieži izmanto ziedu kompozīcijās un pušķos. Pašām kalādijām ziedi ir necili, kā jau augiem, kuriem viss skaistums koncentrēts lapās. Vēl ļoti maz izplatītas miniatūrās – rūķu šķirnes, kas ir daudz zemākas un nelielām lapām.

Eiropā kalādijas tika ievestas un audzētas jau 18. gadsimta beigās gan kā sezonas augi telpās, gan vasaras periodā ārā. Kalādijas vislabāk aug, ja temperatūra pārsniedz 18 °C, savukārt kalādiju bumbuļus miera periodā jāglabā 13−16 °C siltumā. No 2003. gada katru gadu jūlijā Floridā tiek rīkots kalādiju festivāls, kad var aplūkot dažādus kalādiju stādījumus un novērtēt to jaunās šķirnes.

Kalādiju bumbuļsaknes, kā arī viss augs ir indīgs, satur ādu un gļotādu spēcīgi kairinošas vielas, bet iezemieši iemanījušies to apstrādāt, iegūstot garšīgu ēdmaņu. Malajiešu valodā vārds keladi nozīmē augs ar ēdamām saknēm. Saprotams, ka ēdamas saknes ir tikai savvaļas sugām!

Audzēšanas īpatnības
Telpās kalādijām vajadzīga gaiša, nedaudz noēnota, bet nekādā gadījumā ne saulaina vieta (kaut gan pēdējos gados ir parādījušās arī saules gaismas izturīgas šķirnes). Optimālā gaisa un augsnes temperatūra ir aptuveni 20−25 °C. Viens no svarīgiem faktoriem ir paaugstināts gaisa mitrums, kas nodrošina skaisto lapu eksistenci. Kalādiju lapas nedrīkst rasināt – lielie pilieni noslīdēs no lapas, to nesaslapinot, ja nenoslīdēs, var izveidot brūnus, neglītus plankumus, kuri nepazudīs, kamēr lapa augs. Tāpēc augu drīkst tikai miglot ar siltu ūdeni no smalka pulverizatora.

Kalādijas pavasarī, sākot no bumbuļa iestādīšanas podā, līdz pat vasaras beigām, kad pakāpeniski sākas lapu nomešana, laista vienmērīgi un mēreni, nekādā gadījumā nepārlaistot. Var katru nedēļu mēslot ar tādiem telpaugu mēslojumiem, kas nesatur pārāk daudz slāpekļa. Slāpekļa pārbagātība var negatīvi izmainīt lapu krāsainību. Lapām pamazām nokalstot, laistīšanu un mēslošanu samazina līdz minimumam. Nav speciāli jāpārtrauc kalādiju laistīšana, lai augi dotos pie miera, šis process ir kalādiju gēnos, tie zina, kad un kas augam paredzēts. Var ar laistīšanu un mēslošanu nedaudz pastiept garāku krāšņo lapu augšanu, varbūt par pāris nedēļām. Kad visas lapas nokaltušas, bumbuļus var atstāt augsnē, kur tie auguši, lai izietu miera periodu. Var tos no augsnes izņemt un ievietot viegli mitrā kūdrā un glabāt aptuveni 15 °C tumsā. Apmēram janvāra beigās, februārī uz bumbuļsaknes jau parādās dzinumi, tātad laiks stādīt augsnē – vieglā, neitrālā, trūdvielām bagātā, ar rupjas grants piedevu. Šādi iestādīti kalādiju bumbuļi jānovieto mitrā, gaišā un siltā vietā – aptuveni 25 °C tempertūrā. Kad lapas pilnībā izaugušas, gaisa temperatūru var par 2−3 °C pazemināt.

Kalādijas pavairo līdzīgi kā kartupeļus, no bumbuļsaknes atdalot mazos sānu bumbuļus, ja tādi ir, vai sadalot vairākās daļās vecākbumbuli. Katram jaunajam bumbulim jābūt ar 1−2 dzinuma pumpuriem. Grieztās vietas bumbulim ieteicams apžāvēt un appūderēt ar bērza kokogles pulveri.

Vienā podā stāda vairākus kalādiju bumbuļus, lai auga stādījums ātri iegūtu kuplas formas. Visskaistāk kalādijas izskatās, iestādītas ziemasdārza dobē, lielu tropu koku, liānu paēnā, kur paaugstinātais gaisa mitrums nesagādā problēmas, savukārt telpās jāizlīdzas ar papildu ūdens traukiem vai gaisa mitrinātājiem. Ja kalādijām pietrūkst vajadzīgā gaisa mitruma, tad lapas apdraud laputis, tīklērces, baltblusas u.c. kaitēkļi.

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...