, .
cloudy 10.2℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Kaitīgo organismu augustā izplatība un attīstība

Evelīna Freimane , 04-11-2020
Kaitīgo organismu augustā izplatība un attīstība

Pavisam nemanot, vasara jau gandrīz pagājusi un pienācis tās pēdējais mēnesis – augusts, kad darba netrūkst, ko, protams, var apgalvot arī par pārējiem siltā gadalaika mēnešiem, tomēr augustā jāturpina ražas vākšana, kā arī jādomā par tās uzglabāšanu un ziemāju sēju. Slimību un kaitēkļu prognoze šim mēnesim koncentrējas uz augļu kokiem, laukaugu kultūrām, kurām vēl turpinās ražas nogatavošanās, un dārzeņiem.

Augustā tiek uzsākta ziemas rapšu sēja, bet ap mēneša vidu, kad to dīgļlapas sāk atvērties (AS 10), uz tām jau parasti novērojama rapšu neīstā miltrasa, sevišķi, ja laika apstākļi ir tam labvēlīgi, tādēļ nepieciešams nesen sētos laukus apskatīt regulāri. Tipiskā neīstās miltrasas pazīme ir pelēcīgi balta līdz violeta apsarme lapas apakšpusē. Slimības attīstība uz augiem turpināsies pavasarī pēc ziemošanas. Uz lauka augustā vasaras rapšu sējumi arī sasniedz gatavības stadiju, bet mēneša sākumā vēl var novērot dažādas slimības tajos rapšu laukos, ko spīduļi jūnija beigās un jūlijā atstāja dzīvus. Šeit jāpiemin, ka šajā sezonā vasaras rapšu sējumi īpaši cieta no krustziežu spīduļu uzbrukuma, kamēr ziemas rapšiem šī invāzija nebija tik būtiska. Uz vēlāk sētajiem vasaras rapšiem aizvien var novērot krustziežu sausplankumainību, kas vislielākos zaudējumus rada, ja attīstās uz pāksteņiem. Šai slimībai bija labvēlīgi apstākļi attīstībai – silts, mitrs un vējains laiks ziedēšanas un sēklu nogatavošanās laikā. Šovasar neiztika arī bez kaitēkļiem, vasaras rapšu sējumos pākstīs sastopami krustziežu pāksteņu pangodiņu kāpuri, bet uz lapām redzami krustziežu alotājmušu kāpuru radītie bojājumi.

Ziemāju sējumos, kas vēl nav nokulti, pamanāma vārpu fuzarioze, vārpu plēkšņu plankumainība, kā arī melnais sodrējums. Šīs pašas slimības sastopamas arī uz vasarājiem. Vasaras mieži augusta sākumā ir ap piengatavības vidus attīstības stadiju (AS 75), atsevišķos laukos līdz pat pilngatavībai (AS 89). Šī sezona vasarājiem laika apstākļu ziņā bija labvēlīga, jo pavasaris bija salīdzinoši vēss, tas veicināja sējumu lēnāku attīstību. Vietām gan pietrūka mitruma dīgšanas laikā, tādēļ atsevišķi novērojami raibi lauki ar nevienmērīgu attīstību. Lielāko pāridarījumu dažādi graudaugi šogad piedzīvoja jūlija sākumā, kad lielās platībās lielā vēja un stipro nokrišņu dēļ tie tika sagāzti veldrē. Veldre var būtiski samazināt ražu, līdz 15 %, bet, ja augšanas regulatori lietoti nepareizi vai nemaz, ražas zudumi var sasniegt lielākus apmērus. Šajā gadā kā augļu dārzos, tā arī graudaugos labi attīstās laputis. Tās šogad bija un aizvien plaši sastopamas īpaši vasarājos un auzās. Lai samazinātu slimību un kaitēkļu izplatību, ir skaidrs, kas darāms un kā panākt labāku ražas iznākumu, – gan ar agrotehniskiem paņēmieniem, gan šķirnes izvēli un augu aizsardzības pasākumiem, tomēr laika apstākļi katru gadu ir neprognozējami un var radīt lielus zaudējumus, tādēļ nepieciešams rūpēties par augu veselību, lai tie pēc iespējas labāk pārciestu dažādas laika apstākļu anomālijas.

Pupu sēklgrauzis.

Lauka pupas lielākajā daļā valsts teritorijas jau nogatavojušās, tomēr to sēklās sastopami pupu sēklgraužu kāpuri. Ar pupu sēklgraužu kāpuriem invadētas sēklas dīgst divreiz sliktāk, turklāt kaitēkļus ar sēklas materiālu ir iespējams ienest noliktavās, kur tie var veiksmīgi pārziemot. Pupu brūnplankumainība būs novērojama līdz pat veģetācijas sezonas beigām. Vietām sastopama arī pupu koncentriskā plankumainība. Būtiskāks ražas samazinājums tiks novērots tur, kur inficēšanās ar šo slimību notikusi agrākā attīstības stadijā. Lai izvairītos no dažādu slimību izplatības, svarīgi pievērst uzmanību sēklu kvalitātei. Nav ieteicams izmantot sēklas no slimību inficētiem augiem, jo sējas brīdī jau var prognozēt tieši tās pašas slimības izplatību nākamajā sezonā.

Kartupeļu attīstība augustā ir ļoti svārstīga, atkarībā no šķirnes un stādīšanas laika, līdz ar to inficēšanās pakāpe ar slimībām pa laukiem atšķiras. Uz kartupeļu lakstiem plaši izplatās kartupeļu lapu sausplankumainība, īpaši sausā un karstā laikā, savukārt kartupeļu lakstu puve veiksmīgāk attīstās mitrumā. Reģionos, kur nokrišņi jūlijā tika novēroti biežāk, sastopamāka varētu būt kartupeļu lakstu puve. Pērn augustā kartupeļus visvairāk bojāja kartupeļu lapu sausplankumainība, jo vasara kopumā bija ļoti sausa, arī iepriekšējos gados tieši sausplankumainība bija izplatīta vairāk nekā lakstu puve. Kamēr vien kartupeļu laksti ir zaļi, tie ir pievilcīgi gan kartupeļu lapgraužu imago, gan kāpuriem.

Kartupeļu lapgrauzis.

Arī šogad galviņkāpostus nav žēlojuši kāpostu cekulkodes kāpuri, kas plaši tika novēroti jau jūlijā, tie turpina izplatīties arī augustā. Tomēr tajos kāpostu stādījumos, kur kāpuri nepaspēja invadēt kāpostus galviņas veidošanās sākumā, bojājumi nebūs tik būtiski. Kāpostu cekulkodēm gadā attīstās divas līdz trīs paaudzes. Pirmās paaudzes kāpuri nodara salīdzinoši mazākos bojājumus. Stādījumos, kur 2. vai 3. paaudzes attīstība notiek vienlaicīgi ar galviņas attīstību, raža var tikt sabojāta pilnībā. Kāpostgalvu lapas iecienījuši arī kāpostu un rāceņu balteņu un kāpostu pūcīšu kāpuri. Visu šo kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir kāpurmušas, parazītlapsenes, trihogrammas un jātnieciņi, tādēļ pirms insekticīda lietošanas būtu jāveic arī derīgo kukaiņu monitorings un jānovērtē insekticīda lietošanas nepieciešamība. Nevar aizmirst arī par dažādu puvju attīstību, ja laika apstākļi ir mitri, īpaši cietīs kaitēkļu un mehāniski bojātās kāpostu galvas.

Kartupeļu lapgrauzis.

Augustā burkānu sējumos sastopamas dažādas sēņu ierosinātas plankumainības, izplatītākā no tām – burkānu lapu sausplankumainība. Šī slimība būtiska ir ražas vākšanas laikā, sevišķi, ja tiek izmantota mehāniska vākšana, jo laksti kļūst trausli un notrūkst, līdz ar to daļa ražas paliek augsnē. Jūlijā burkānu sējumos tika novērotas arī burburkānu lapu blusiņas, to izplatība un attīstība turpināsies arī augustā, tādēļ regulāri jāapseko sējumi. Augustā aktuāli arī burkānu mušu kāpuri un to radītie bojājumi, kas samazina sakņu uzglabāšanas laiku.

Burkānu mušas bojājums.

Biešu sējumos līdzīgi – jūlijā novērotā sarmplankumainība un sīkplankumainība turpinās attīstību arī augustā. Kaitēkļi parasti nav lielākā problēma biešu sējumos, tomēr šogad lielākas problēmas nekā ierasts varētu sagādāt jau pieminētās laputis, kā arī maijvaboļu un sprakšķu kāpuri.

Biešu lapu sārmplankumainība.

Augustā turpinās arī sīpolu attīstība, kamēr to lapas pamazām noliecas. Sīpolos šogad novērota sīpolu neīstā miltrasa, bet no kaitēkļiem sīpolu lakstu puskodes kāpuri, kā arī maijvaboļu un sprakšķu kāpuri daudzviet sabojājuši sīpolus, padarot tos slimību uzņēmīgākus un uzglabāšanai nederīgus.

Augļu dārzos arī netrūkst ne slimību, ne kaitēkļu. Ābeļu dārzos izplatīts ābeļu kraupis, īpaši uz augļiem. Kraupis ir viena no bīstamākajām ābeļu slimībām, jo padara augļus, pirmkārt, nepievilcīgus patērētājiem, otrkārt, padara tos ieņēmīgus pret slimībām (puvēm) to uzglabāšanas laikā. Kraupja ierobežošanu nevar atstāt vien fungicīda ziņā, jo labi zināms, ka arī apstrādāti koki tāpat inficējas ar kraupi. Jāpievēršas arī inficēto lapu savākšanai un likvidēšanai, kā arī koka vainaga kopšanai, lai veicinātu gaisa cirkulāciju, kas pasargās arī no miltrasas attīstības. Ābeles šogad cieta no laputu invāzijas, arī augustā tās turpinās baroties ar jaunajiem dzinumiem. Augļiem attīstoties, ābolu tinējs izalo augļus sēklu kameru virzienā, padarot tos uzturā nelietojamus, tādēļ, lai ierobežotu ābolu tinēja turpmāko izplatību, augustā nepieciešams savākt un iznīcināt invadētos ābolus. Drīz dažādi kaitēkļi sāks meklēt ziemošanas vietas, kas var būt gan koka miza, sūnas, nezāles, gan citas piemērotas vietas, tādēļ, ja vēl nav apliktas gofrētā kartona jostas ap koku stumbriem, nepieciešams to izdarīt, jo kaitēkļi šīs jostas izmantos ziemošanai, tikai nedrīkst aizmirst tās vēlāk rudenī noņemt un sadedzināt.

Ābolu tinēja kāpurs.

Plūmju un ķiršu stādījumos katru gadu izplatīta kauleņkoku sausplankumainība. Izņēmums nav arī šis gads, tāpēc augustā, lai ierobežotu šo slimību, jāsavāc vecās, nobirušās inficētās lapas. Vēlajām plūmju šķirnēm augļus tāpat kā āboliem bojā plūmju augļu tinēja un zāģlapseņu kāpuri, tādēļ arī plūmju stādījumos nepieciešams savākt un iznīcināt kritušās plūmes.

Rudens aveņu stādījumos augustā ogas sāk krāsoties, ātrāk krāsošanās notiek stādījumos augstajos tuneļos, tur arī ogas ir pasargātas no nokrišņiem, līdz ar to arī no pelēkās puves, kas atklātā laukā augustā novērojama uz aveņu ogām. Aveņu iedegas un mizas plaisāšana augustā sastopama avenājos. Aveņu iedegu pirmie simptomi parādās jau vasaras sākumā kā nelieli plankumi uz stublājiem, bet augustā mazo punktiņu vietā jau izveidojušās dziļas brūces, kā arī deformējas un izliecas slimo dzinumu galotnes. Tā kā iedegas saglabājas un ziemo mizā, nepieciešams bojātos dzinumus izgriezt, kā arī pirms stādīšanas jāpievērš uzmanība stādīšanas vietai un attālumam starp augiem, lai notiktu gaisa cirkulācija un saules piekļuve.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....