Saimnieks LV / 2025.gads (Novembris)

Lauka pupas nav viegli audzējams kultūraugs. Zinot, cik daudz pozitīvu īpašību tām piemīt, apsēto platību apjomi valstī varētu būt lielāki. Pākšaugi, to skaitā arī lauka pupas, ietekmē augsnes auglību un bieži tiek iekļauti augu maiņā, jo ir labākie priekšaugi citiem kultūraugiem. Pākšaugus izmanto gan lopbarībā, gan pārtikā. Lauka pupu audzēšana lauksaimniekiem ir īsts izaicinājums. Ar uzkrāto pieredzi un zināšanām daudzās saimniecībās lauka pupas joprojām veiksmīgi audzē un iekļauj sējumu struktūrā, tomēr arvien biežāk tās aizstāj ar zirņiem, kuru audzēšana ir mazāk prasīga. Visā veģetācijas periodā arī pupas, tāpat kā citi kultūraugi, tiek pakļautas kaitīgo organismu apdraudējumam. Kvalitatīvas ražas ieguvei nepieciešamas zināšanas par lauka pupu kaitēkļiem un slimībām, lai savlaicīgi un pamatoti tos ierobežotu, tādējādi pasargājot augus, kā arī samazinot iespējamos ražas zudumus.

Šī gada aprīlis nedaudz līdzinājās iepriekšējā gada aprīlim, kad bieži nokrišņi daudzviet apgrūtināja augsnes apstrādi un iekavēja sējas darbus. Tomēr, kur vien tehnikas izmantošana bija iespējama, lauka pupas tika iesētas. Vēss, lietains un vējains laiks, kad bija maz siltu dienu, bija vērojams gandrīz visu maiju. Lai gan pupām mitrums ir nepieciešams sadīgšanai un augšanai, daudzviet augsne bija pārmitra, kas nesekmēja to ātrāku attīstību. Toties mitrie un vēsie laikapstākļi nekavēja sējumos parādīties un savu kaitniecisko darbību veikt tauriņziežu smecerniekiem. Arī šajā sezonā kaitēkļu raksturīgie bojājumi – pusapaļi robiņi lapu malās – bija vērojami jau lauka pupu attīstības sākumstadijās (AS 10–13). Lielākajā daļā apsekoto lauku maija pirmajā pusē ar nelielu bojājuma pakāpi smecernieku izplatība bija vērojama līdzīgi kā iepriekšējā gadā – 2–46 % apmērā, bet atsevišķos Zemgales un Kurzemes laukos kaitēkļu izrobotās lapiņas bija sastopamas praktiski uz katra auga. Tauriņziežu smecernieku radītie bojājumi monitoringa laukos nedaudz pieauga mēneša otrajā pusē, un lauka pupu lapu attīstības beigās to izplatība bija vidēji 58–78 %, kā arī visos reģionos kādā no apsekotajiem laukiem kaitēkļa bojājumi sasniedza 82–100 %. Smecernieku klātbūtne un nelieli bojājumi sējumos bija vērojami arī ziedkopu veidošanās laikā jūnijā. Uz augsnes vaboles sadēj olas, vēlāk izšķīlušies kāpuri barojas uz tauriņziežu saknēm, apēdot uz tām esošās gumiņbaktērijas, tādējādi tiek traucēta augu apgāde ar slāpekli, kas masveida savairošanās gadījumā var bremzēt augu tālāko attīstību. Par smecernieku ierobežošanas nepieciešamību var lemt un tā būs pamatota, ja ir sasniegts kaitīguma slieksnis, proti, ja apsekotajā laukā tiek apskatīti 100–200 augi un uz 1 m2 liela laukuma tiek saskaitītas 10–15 vaboles vai ja 8–10 % apmērā ir bojāta augu lapu virsma.

Nedaudz vēlāk, pirms pupu ziedēšanas un ziedēšanas laikā, sējumos parādās pupu sēklgrauži. Vaboles šajā laikā barojas ar ziedputekšņiem, kas var negatīvi ietekmēt apputeksnēšanos un pākstu veidošanos. Tomēr bieži Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistu apsekotajos laukos sēklgraužu pirmās vaboles ir sastopamas jau lapu attīstības laikā. Arī šogad sēklgraužu vaboles bija vērojamas visu reģionu laukos, kad augi bija sasnieguši četru līdz deviņu lapu stadiju (AS 14–19)...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!