, .
cloudy 8.7℃
Vārda dienu svin: Verners, Muntis

Kāds ir šodienas mežs?

Elīna Tilaka , 26-07-2021
Kāds ir šodienas mežs?

Saimnieks LV / 2021.gads (Marts.)

Janvāra beigās divu dienu garumā norisinājās mežu nozares zinātniskā konference Zināšanās balstīta meža nozare, kas pēc Nacionālā meža monitoringa kārtējās piecgades ciklā iegūtajiem datiem sniedza atbildes par to, kāds koksnes resursu, ražības un veselības ziņā ir Latvijas mežs, kā arī ļauj ieskatīties nākotnē jeb modelēt, kāds tas būs pēc 50 vai pat 100 gadiem.

Kas aug šodienas mežā
Pēc jaunākajiem monitoringa datiem piecu gadu griezumā, šobrīd valdošā koku suga Latvijas mežos ir bērzs, precīzāk, divas bērzu sugas – purva un āra bērzs. „Fakts, ka bērzs no valdošās sugas troņa gāzis priedi, būtībā nav ne slikts, ne satraucošs – uz bērzu koksnes resursiem ļoti nopietni balstās nacionālā kokrūpniecība. Šī tendence drīzāk liek pievērst lielāku uzmanību bērzu kvalitātei, jo pagaidām šīs sugas pieaugums Latvijas mežos skaidrojams vairāk ar mežaudžu atjaunošanos – bērzu kokaudzes sasējas un saaug pašas, nevis tiek mērķtiecīgi atjaunotas,” vērtē LVMI Silava direktors Jurģis Jansons. Bērzu triumfs gan nenozīmē, ka priežu vai egļu īpatsvars būtiski samazinātos – tās joprojām ir nākamās divas valdošās koku sugas Latvijas mežos. Ja valdībā tiktu pieņemtas meža nozares ierosinātās normatīvās vides izmaiņas, mežu īpašnieki būtu vairāk motivēti mežaudzes atjaunot ar skuju kokiem un tādējādi pieaugtu gan mežaudžu vecums, gan koksnes resursu kvalitāte.

Nākotnes prognozes
Balstoties uz mērķtiecīgu mežsaimniecības scenāriju, var sagaidīt, ka tuvākā nākotnē augošu, dzīvu koku koksnes apjoms mežā būs par 10–15 milj. m3 vairāk nekā šobrīd; pēc 50 gadiem šis papildu ieguvums būs aptuveni 30 miljoni, bet pēc 100 gadiem – jau 90 milj. m3 koksnes augošās mežaudzēs.

Ja konsekventi tiks ņemti vērā zinātnieku ieteikumi mežaudzes intensīvāk kopt jaunībā, bet lielākā vecumā to darīt piesardzīgāk, nākotnē galvenajā cirtē būs vairāk un resnāki koki, līdz ar to – vairāk koksnes kubikmetru. „Nākotnes prognozes ir iepriecinošas – mērķtiecīgi apsaimniekojot mežus, tie būs ražīgāki un arī mežu vecums nesamazināsies. Tas tāpat būs vidēji 45–50 gadi saimnieciskajos mežos, un vismaz tikpat daudz saglabāsies arī simts gadus vecie meži,” mītus par to, ka Latvijā varētu izzust vecie meži, lauž LVMI Silava meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts.

Augsti bioloģiskās daudzveidības rādītāji
Nacionālais meža monitorings arī apstiprina, ka ne šobrīd, ne pārredzamā nākotnē Latvijas mežos nesamazināsies bioloģiskā daudzveidība. Latvijā kopumā bioloģiskā daudzveidība ir augsta, un to radījusi līdz šim piemērotā mežsaimniecības prakse – zāģbaļķu aprite, mazo cirsmu saimniecība, ārkārtīgi piesardzīga, Eiropas izpratnē – pat vecmodīga galvenās cirtes apjomu plānošana, kā arī mērķtiecīgi veidots un uzturēts dabas aizsardzībai atvēlēto teritoriju tīkls. Ļoti daudzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas komponenti ir integrēti arī ikdienas mežsaimniecībā. Raksturīgākais piemērs ir iepriekšējās paaudzes koku saglabāšana, kas pēc būtības ir meža īpašnieku miljonos eiro mērāms ieguldījums dabas aizsardzībā.

„Latvijā tiek audzēti lieli un resni koki, mežsaimniecībā izmantota garās aprites pieeja, kas tiešā veidā veicina arī bioloģisko daudzveidību. Šāda pieeja radusies jau vēsturiski, vēl pirms neatkarības atjaunošanas. Laikā, kad LVMI Silava ietvarā darbojās Dabas aizsardzības laboratorija, tika radīti teorētiskie pamati dabas aizsargājamo teritoriju koncepcijai un teorija tika ieviesta arī praksē. Radās Gaujas nacionālais parks, dabas rezervāti, liegumi un saudzes kvartāli, kopumā veicinot un attīstot domu, ka starp saimnieciskajiem mežiem ir jābūt cilvēka neskartām dabas saliņām,” skaidro Jurģis Jansons.

Viens no būtiskiem bioloģisko daudzveidību raksturojošiem kritērijiem ir mežā esošā atmirusī koksne, kuras apjoms nemitīgi pieaug, pēdējos gados pārsniedzot 60 milj. m3. Monitoringa dati rāda, ka pēc šī rādītāja Latvija ieņem 4. vietu Eiropā, un tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas mežsaimniecība neapdraud bioloģisko daudzveidību.

Mainīgie lielumi mežiem klātajā teritorijā
Meža monitorings ļauj atbildēt arī uz jautājumu, cik lielu Latvijas platību šobrīd tad īsti klāj meži. Atkarībā no tā, kāds rādītājs tiek izmantots un kas tiek uzskatīts par mežu, skaitlis var variēt no 48 % līdz pat teju 59 %. Mežaudzes, kuras aug vēsturiskās meža zemēs un kuras no transformācijas aizsargā likums, klāj 47.3 % Latvijas teritorijas. Šim skaitlim var likt klāt dažādus citus apvidus, piemēram, kokaudzes, kas aug pamestās lauksaimniecības zemēs. Tās atbilst meža definīcijai, bet jebkurā brīdī cilvēki tās drīkst pārvērst no meža atpakaļ apbūves zemēs vai aramzemēs. Ja mežam pieskaita šīs meža definīcijai atbilstošās kokaudzes, kā arī izcirtumus un iznīkušās audzes, mežu klātās teritorijas platība pieaug jau līdz 50.8 %. Ja šai platībai vēl pieskaitītu meža ceļus, grāvjus, purvus, dažādus krūmājus, ar meža kokiem un krūmiem apaugušas dzelzceļa malas un apbūves teritorijas, tad mežainums sasniegtu pat 58.8 %.

Mežam ir sava matemātika
Latvijas mežos dzīvo koku krāja pēdējo piecu gadu laikā bija 680 milj. m3, bet koki ik gadu šajā laika posmā cirsti vidēji 4.6 % no meža platības, pārsvarā kopšanas cirtēs un pašpatēriņam atsevišķu koku veidā. Vēl 2000. gadā kopējā koksnes krāja bija 546 milj. m3, bet 1935. gadā – vien 176 miljoni, liecina Valsts Meža dienesta informācija.

Pirms 10–15 gadiem, pabeidzot Nacionālā meža monitoringa pirmo ciklu, dzīvo koku krāja Latvijā bija 647 milj. m3. Kopš tā laika Latvijas mežos no nocirstajiem kokiem saražoti 126 milj. m3 apaļkoksnes. Pēc matemātiskās loģikas, krājas apjomam pēdējo piecu gadu laikā būtu jāsamazinās, bet tāda nav meža matemātika – Latvijas mežos dzīvo koku krāja šajā laikā, tieši pretēji, ir palielinājusies, sasniedzot 680 milj. m3. Tas skaidrojams ar zinātnē balstītu ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas izmaina šī vienādojuma gaitu, strādājot ar plusa zīmi un izaudzējot vairāk nekā nocērtot.

Vērtē un mazina kaitēkļu risku
No cilvēka viedokļa raugoties, meži ir pakļauti vairākiem riskiem, no kuriem tie jāpasargā. Viens no tiem ir kaitēkļu radītie bojājumi. „Kopš 1990. gada gandrīz katru gadu ir bijusi kāda kaitēkļu suga, kas savairojusies masveidā. Pērn Latvijā masveidā bija savairojušies priežu galotņu mizgrauži, egļu astoņzobu mizgrauži un priežu audžu tīkllapsenes. Skaitliski šo trīs sugu kaitēkļu nav īpaši daudz, bet tie visi ir bīstami, jo spēj pilnībā iznīcināt kokus. Piemēram, priežu audžu tīkllapsene grauž tikai skujas. Varētu šķist, ka kokam vajadzētu izdzīvot, tomēr nupat Daugavpils apkārtnē bija jāveic sanitārā atjaunošanas cirte 140 ha platībā – šajā vietā mežaudzes bija praktiski iznīkušas tieši šī kaitēkļa darbības dēļ,” stāsta LVMI Silava vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Latvijas mežiem vislielāko kaitējumu nodara egļu astoņzobu mizgrauzis – šī viena suga nodara vairāk bojājumu nekā visas pārējās kaitēkļu sugas kopā. Astoņzobu mizgrauzis vairojas viļņveidīgi. Piemēram, pēc 2005. gadā piedzīvotās vētras, trīs, četrus gadus situācija bija dramatiska, tomēr, pareizi plānojot un saimniekojot, to izdevās normalizēt. Astoņzobu mizgrauzis nemitīgi par sevi atgādina, un uzliesmojumi bijuši gan 2018., gan 2019. gadā, bet 2020. gadā šos riskus izdevās būtiski samazināt.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Mīlot to, kas tev zem kājām
Mīlot to, kas tev zem kājām

Pazemes ezeriem bagātajā Pārgaujas novada Straupes pagasta bioloģiskajā sai...

Lopbarības miežu kvalitāte un šķirne – vai tam ir nozīme cūku ēdināšanā?
Lopbarības miežu kvalitāte un šķirne – vai tam ir nozīme cūku ēdināšanā?

Svarīgi pārzināt lopbarības miežu graudu barības vērtību ietekmējošos rādīt...

Āfrikas cūku mēris – joprojām neuzvarēts
Āfrikas cūku mēris – joprojām neuzvarēts

Lai arī pie samērā regulāriem paziņojumiem par Āfrikas cūku mēra uzliesmoju...

"Elpa" ar Zaļo karotīti dzīvo zaļi
"Elpa" ar Zaļo karotīti dzīvo zaļi

Aizputes novadā Kazdangas pagastā esošā pienražotāju ražotne Elpa ir viena ...