Dārzs un Drava / 2022.gads (VASARA)

Foto: Gata Kužuma personīgais arhīvs

Gata Kužuma saimniecībā Bauskas novadā ir pavisam 500 vīnogu šķirņu – piemājas zemē Ceraukstes pagastā 0,25 ha aizņem kādas 300 šķirnes, bet Mežotnes laukā 0,7 ha platībā aug 1500 stādi. Divās lielās siltumnīcās tiek izmēģinātas dažādas jaunās šķirnes, lai noskaidrotu, kuras no tām siltumnīcas apstākļos būtu piemērotākas mūsu klimatam. Gatis no vīnogām gatavo arī vīnu. Katra jaunās šķirnes vīnoga tiek iestādīta un pārbaudīta, vai varētu būt laba. Ja tas tā nav, tad šķirne tiek likvidēta. Gvido Dobelis savulaik prasījis: „ Kā var tik vienkārši izmest ārā, vai tad žēl nav?” Gatis atbildējis: „Elementāri. Žēl nav – ne jau izmet ārā, bet vienkārši ziemā nepiesedz...” Gatis arī pats selekcionē jaunas šķirnes. Šogad vajadzētu sākt ražot 10–12 jaunām šķirnēm, kas ir veidotas, saputeksnējot vairākas siltumnīcu lielogu vīnogas. Selekcijas mērķis ir palielināt galda vīnogu salcietību, kas tiek panākts, krustojot ‘Viktoriju’ ar citām labām un garšīgām šķirnēm, kurām salcietība ir zemāka. Vīnogas ziemo labāk, ja zari ir labi nobrieduši. Ja zari nenobriest, uznākot salam, viss nosalst. Tāpēc Gatis izmēģina dažādus variantus, kā panākt, lai dzinumi nobriestu. Top arī dažādi brīnumi, par ko mēs noteikti uzzināsim turpmāk.

– Kuras ir jūsu izveidotās šķirnes?
– Tādu ir daudz – ‘Stella D’, ‘Ieva’, ‘Bārenītis’, ‘Nezinītis’, ‘Vikmo’, ‘Klementīne’, ‘Sprīdītis’ u.c. Ir arī vīnogas vēl bez vārda – tikai ar numuriem. No jaunajām šķirnēm astoņas jau ražo.

– Cik gadus pārbaudāt vienu šķirni, lai saprastu, vai tā der mūsu apstākļiem?
– Apmēram trīs sezonas. Jo labāk krūms ir attīstījies, jo ātrāk parāda savas īpašības.

– Kāda ir 3 gadu tehnoloģija?
– Vispirms vīnogu iestāda ārā un audzē. Kad sāk dot ražu, trīs gadus pārbauda šķirnes īpašības. Ja šajā laikā nav rezultātu vai vīnoga ir slimīga, to likvidē. Var gadīties, ka vienu gadu kādas šķirnes ogas plīst, bet otrā nē, toties tad plīst citas.

– Kā tad notiek vērtēšana?
– Pēta šķirni vairākus gadus un vērtē īpašības. Piemēram, šķirne ‘Oskars’. Ļoti skaista, fantastiska šķirne ar plūmes lieluma ogām. 2021. gadā tiku līdz tam, ka ogas izauga pilnā lielumā. Nogatavināt nesanāca, jo... sapuva. Iegansti var būt dažādi. Varbūt siltumnīcā bija īstā miltrasa, pelēkā puve vai tripsis, kas vīnogu sabojāja. Divus gadus šī šķirne jau tiek pārbaudīta, pirmajā gadā vispār nekādu vērtējamu rezultātu, tad sāka pūt, tad miltrasa periodiski veidojas, tāpēc jāmēģina saprast, vai ir vērts cīnīties par šo šķirni.

– Kādas šķirnes jūs ieteiktu audzēt siltumnīcā?
– Mūsu klimatiskajos apstākļos daudzām vīnogu šķirnēm ogu nogatavināšanai pietrūkst siltuma, tāpēc savam priekam var iestādīt arī vienu vīnogu siltumnīcā, ziemeļu galā, lai neaizēno pārējos augus. Audzēšanai siltumnīcā ir piemērotas:

‘VIKMO’ – Jauns hibrīds, kas iegūts, krustojot šķirnes ‘Viktorija’ un ‘Moisejs’. Ogas brūnas, ar augstu cukura saturu un patīkamu plūmju garšu. Ogas ienākas agri, ir palielas, vidējais vienas ogas svars 8 g. Zari ļoti labi nobriest, tas veicina labu ražību nākošajā gadā. Skrajš ķekars, tāpēc reti slimo ar īsto miltrasu, jo ķekari vēdinās.

‘Karameļnij’ – Ogas dzeltenas, vidēja lieluma, ar izteiktu karameļu konfekšu garšu. Var stādīt arī ārā, bet tad ne vienmēr izdodas sasniegt karameļu garšu, tāpēc šo šķirni vajadzētu audzēt siltumnīcā.

‘Dubovskij Rozovij’ – Jauna siltumnīcas vīnoga ar ļoti lielām, skaistām, sarkanīgām ogām lielos ķekaros. Ogas garšīgas. Ļoti spēcīgi augoša, neprofesionālim grūti savaldāma. Ieteicams atstāt garākus zarus, jo ne visi pumpuri ražo.

‘Nadežda AZOS’ – Profesionālas selekcijas vīnoga. Ļoti ražīga un garšīga siltumnīcu vīnoga ar lielām tumši zilām ogām.

‘Faith’ – Ļoti garšīgas tumši zilas bezsēklu vīnogas – lielākās līdz šim Latvijā pieejamās. Ogas saldas, garšīgas, bez sēklām, krūmā nebojājas un labi glabājas, neplīst. Fantastiska šķirne.

‘Muskat Dubovskij’ – Jauns ļoti perspektīvs hibrīds ar lielām, dzeltenām ogām, kam ļoti patīkama muskata garša. Ieteicams audzēt siltumnīcā, jo nelabvēlīgākās vasarās nenogatavojas. Pagājušajā gadā bija vēsa vasara, tāpēc ārā labi nenogatavojās, bet siltumnīcā bija salda un garšīga.

‘Atoss’ – Lielogu vīnoga ar agrāko ienākšanās laiku un ļoti saldām, garenām ogām. Var audzēt arī ārā.

‘Ruslan’ – Spēcīgi augoša vīnoga ar lieliem ķekariem un ļoti lielām zilām ogām. Ieteicams audzēt pie sienas vai ļoti siltā vietā. Gribēja mest ārā, jo neražoja. Tagad ir 3 gadi, lieli skaisti ķekari, ogas lielas, perspektīva šķirne. Ražoja un nogatavojās pat nelabvēlīgajā 2021. gadā.

‘Arni’ – Ukraiņu šķirne. Ļoti izteikta, patīkama, tīra muskata garša. Vīnoga ar agru ienākšanās laiku un ļoti patīkamu muskata garšu, viena no garšīgākajām vīnogām, kas aug Latvijas apstākļos. Sāk nogatavoties augustā. Labi nobriest zari.

‘Stella D’ – šķirņu ‘Viktorija’ un ‘Super Ekstra’ krustojums. Ogas rozā krāsā, garšīgas. Vārds dots pašai garšīgākajai šķirnei, kuru izstādē izvēlējies Andrejs Dobelis un nosaucis savas meitas vārdā. Perspektīva šķirne.

‘Taldun’ – Jaunums. Saldas, garšīgas, ar labu ienākšanās laiku, pirmais ķekars nogatavojās pat vīnogām nelabvēlīgajā 2021. gadā.

‘Dikson’ – Izceļas ar ļoti lielām, garšīgām, zaļgandzeltenā krāsā ar sārtumu ogām. Pavēla, audzējama tikai siltumnīcā, jo mūsu apstākļos ārā nenogatavojas.

‘Rozalinda’ – Gatim aug ārā, bet labāk būtu siltumnīcā, jo ienākas pavēlu. Vīnoga ar patīkamu muskata garšu un lielām skaistām, dzelteni rozīgām ogām. Ķekari 700–1500 g smagi. Oga 12–20 g smaga, 30 x 24 mm izmērā.

Ar ko sākt?
Iesaka Gatis Kužums

Stādīšanas laiks. Kad vairs nav mīnusi, maijā, jūnijā. Siltumnīcā jau aprīlī, ja var pasargāt no salnām. Jāstāda viskarstākajās vietās. Siltumnīcās. Patīk siltums, karstums. Pusēna nepatiks. Karstā vasarā vīnogām nav par karstu. Stādi var apdegt tikai tad, ja nav pieradināti pie saules.

Stādīšanas attālumi. Stāda 1,5–2 m attālumā vienu no otras. Starp rindām 2 m.

Augsnes sagatavošana. Ar urbi izurbj 60–80 cm dziļas bedres 20 cm diametrā. Betona maisītājā samaisa digestātu (vai trūdējušus kūtsmēslus), kūdru, granti, melnzemi un sapilda bedrēs. Vajag, lai zeme būtu irdena un elpotu. Visnepiemērotākā ir smilšaina un slapja vieta. Vīnogu saknēm vajadzētu būt pēc iespējas dziļāk zemē, citādi slapjās vasarās pārlieka mitruma dēļ saknes, kas atrodas tuvāk zemes virsai, uzsūc vairāk mitruma un var plīst ogas.

Balstu sistēma. Ražojošām vīnogām pirmajai stacionārajai stieplei jābūt 50 cm no zemes, lai pirmais ķekars neskartos pie zemes. Ik pēc 40 cm uz augšu velk nākošo stiepļu rindu. Kādreiz bijuši ieteikumi, ka pirmo stiepli var likt arī zemāk par 50 cm, bet, lai kā nostieptu stiepli, vīnogas ar savu svaru tomēr novelk stiepli uz leju un ķekari skaras pie zemes.

Vēdināšana. Ja siltumnīcu nevēdina, tad uz vīnogām sastopama īstā miltrasa. Neīstās miltrasas silumnīcā nav, jo nav lietus. Tāpēc vēlams, lai siltumnīcai vasarā varētu atvērt vaļā sānu malas, lai labāk vēdinātos. Ķekariem jābūt atbrīvotiem no lapām, lai vēdinās.

Veidošana. Pirmajā gadā parasti izaudzē 1–2 zarus. Ja izaug viens, piesedz, pavasarī nogriež, atstājot 3 pumpurus. Vajadzētu izaudzēt 2 zarus uz augšu, tad nākošajā gadā šos zarus liec horizontāli. Ja galotne ir saliekusies, tad aug ar vislielāko ātrumu. Ja galotne ir taisna, uz augšu, tai pietrūkst spēka. Jāizlauž arī liekie zari, lai krūmam vieglāk. Ja zaram izveidojusies ūsa un ķekara vēl nav, tad tā arī nebūs un zaru var lauzt ārā. Ja nu vienīgi nav padomā to atstāt uz nākošo gadu kā aizvietotājzaru.

Slimības. Ar īsto miltrasu vairāk slimo vīnogas ar blīviem ķekariem, jo tie nevēdinās. Ja vīnogām iepriekšējā gadā rudenī bijusi īstā miltrasa, visdrīzāk tā būs arī nākošajā gadā. Tad jāveic augu aizsardzības pasākumi. Pavasarī, kad pumpurs sāk vērties, var apstrādāt ar Topāzu un pēc divām nedēļām atkārtot. Rudenī var ķekarus nosmidzināt ar 1 % dzermās sodas ūdeni (var pievienot vēl nedaudz zilo graudiņu un joda); soda ir sārms un neļauj sēnei attīstīties. Cīņa ar bakteriālo vēzi – bojājumam virsū uzber pelnus.

Ziemošana. Lai vīnogas normāli attīstītos un vēlāk labāk pārziemotu, pirmos divus gadus iesaka vīnogas piesegt.

Apdobes. ĻOTI SVARĪGI! Ja grib audzēt vīnogas ārā un iegūt labu ražu, pirmkārt, jābūt tīrām apdobēm – izravētām, bez zāles vai arī noklātām ar ģeotekstila segumu. Ja ir zāle, vīnogas var salnās nosalt, jo zāle ir kā sega un neļauj zemei uzsilt. Ir gadījies, ka pavasarī vīnogai jau ir lapiņas, naktī bijuši mīnus grādi, bet vīnoga nav apsalusi, jo apdobe bijusi bez apauguma. Otrkārt, ir ļoti svarīgi, lai vīnogas saknes būtu siltumā, tāpēc zemes virspusei jābūt tumšai (bez zāles). Siltumnīcā var likt balto ģeotekstilu, lai vasarās nav tik karsts.

Labs nāk ar gaidīšanu. Bieži vīnogas siltumnīcā sāk ražot jau otrajā gadā, bet nevajag ļaut krūmam ražot ātrāk kā trešajā gadā. Ja vīnogai atļaus ražot, krūms nebūs vēl atjaunojis spēkus, tāpēc pāris gadus var neražot, nākamajā ziemā pat aiziet bojā. Ja nu tomēr ļoti gribas, tad var riskēt un atstāt kādu ķekaru, bet ne vairāk kā vienu ķekaru uz zara.