, .
cloudy 7℃
Vārda dienu svin: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kā es pārvaldu riskus savā saimniecībā

Oskars Balodis - 2020-10-20 10:43:55
Kā es pārvaldu riskus savā saimniecībā

Tas, ka klimats mainās, vairs nav nekāds jau­nums, un, lai arī sa­biedrība varbūt jau ir nogurusi no termina klimata pārmaiņas, ir laiks tām pielāgoties. Šobrīd labākais pie­ lāgošanās veids ir  risku pārvaldība saim­niecībās.

Graudkopības nozarē un graudkopības saimniecībām par aktuālu vērtīgu aspektu uzskatu risku pārvaldību, kas ir sējumu apdrošināšana pret dabas riskiem – lai lauksaimniekiem būtu iespēja samazināt arī klimata risku izraisītos zaudējumus. Pats savā saimniecībā dažādus riskus jau vairāk nekā piecus gadus apdrošinu, un tas ir palīdzējis dabas stihiju laikā neciest zaudējumus, tādējādi saglabājot labu finansiālo situāciju un ilgtspēju. Man kā lauksaimniekam un nozares pārstāvim nav patīkami, ja dažkārt lauksaimnieki sabiedrības acīs kļūst par kompensāciju prasītājiem, tāpēc augsti vērtēju visus profesionāļus, kas valstī attīsta sējumu un cita veida apdrošināšanas sistēmas.

Par vēl vienu svarīgu elementu uzskatu iespēju zemniekiem graudus un citu lauksaimniecības produkciju pārdot jeb nolīgt cenu pirms ražas vākšanas. Cenu līknes biržās gada griezumā iet te augšā, te lejā. Klausoties profesionāļus, kas regulāri pēta graudu biržas, redzu, ka likumsakarības graudu tirgū praktiski nepastāv. Piemēram, šovasar naftas cena ir zema, bet graudu cena ir salīdzinoši augsta, normālā ekonomikā naftas un graudu cenu līknes nedaudz viena otrai seko, taču pašlaik (aprīlī – maijā) iet pretējos virzienos. Lai vai kā – iesaku neatstāt savas saražotās produkcijas pārdošanu uz brīdi, kad pietuvosies maksājumu laiks produkcijas izejvielu piegādātājiem, jo neviens nevar pateikt, kāda būs cena un vai tā mūs apmierinās.

Tuvākajā nākotnē saimniecības, kas vēlas attīstīties un pielāgoties vides pārmaiņām un dažādām prasībām, no digitālajiem risinājumiem un audzēšanas tehnoloģiju maiņas laukkopībā neizvairīsies. Lielākās un profesionālākās saimniecībās kādus no digitālajiem risinājumiem – precīzo mēslošanu, automātisko gājienu un sekcijas kontroli, paralēlo braukšanu u.c. jau lieto. Ļoti ceru, ka jaunās politikas nostādnes sakarā ar KLP 2022–2027 saimniecībās veicinās precīzo tehnoloģiju izmantošana laukkopībā. Tomēr milzu trūkums, manuprāt, ir tas, ka saimnieki nav gatavi jaunām tehnoloģijām un kultūraugu audzēšanas risinājumiem, kas Latvijā ienāk ļoti strauji. Trūkst objektīvas analīzes par šo risinājumu rentabilitāti, kādu iespaidu to lietošana atstāj uz vidi, kā arī nav ticamu praktisko tehnoloģiju salīdzinājumu Latvijā. Neatkarīgu salīdzināšanas staciju, izmēģinājumu vai demonstrējumu sistēma valstī skrien pakaļ vilcienam, kas jau dodas noteiktā virzienā un ir uzņēmis ātrumu.

Līdzīgi ir ar tiešās sējas izvēli laukkopībā, ko zemnieki jau sāk izmantot. Tiek veidoti arī inovatīvi projekti, kas palīdzēs analizēt tiešās sējas plusus un mīnusus, bet atbildes jau vajag tūlīt – šodien. Augsnes pārstādes tehnoloģijās Latvijā trūkst pētījumu, demonstrējumu, un nereti zemnieks, kas tehnoloģiju lieto, konsultē zinātnieku, pētnieku un konsultantu. Pašam savā profesionālajā jomā sanāk bieži saimniekiem atbildēt uz jautājumiem par tiešās sējas vai digitālo risinājumu izmantošanu un jāatzīst, ka man kā agronomam un konsultantam trūkst pilnīgas informācijas. Trūkst Latvijas pētījumu publikāciju un demonstrējumu, tikai ar ārzemju un interneta resursiem nepietiek, negribētos arī, lai dominē tehnoloģiju pārdevēju sniegtā informācija. Līdzīga situācija ir ar starpkultūru lietošanu laukkopībā – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Lai uzzinātu vairāk par tiešo sēju un citiem vides risinājumiem, iesaku sekot līdzi LLKC aktivitātēm, kur mēs esam partneri vairākos projektos un lielā ātrumā cenšamies jaunās tehnoloģijas apgūt un demonstrēt. Var sekot līdzi projektiem:

•    Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā LIFE CRAF (http://craftlife.lv/).
•    Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augko-pībai (http://new.llkc.lv/lv/nozares/projekti/progresiva_augkopiba).

Ar lielu profesionālu interesi gaidu un sekoju līdzi diviem Eiropas Inovāciju partnerības projektiem, kas Latvijas graudaugu un rapšu audzētājiem būs derīgi rīki: Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai un rapšu projekts Lēmuma pieņemšanas rīks par augu augšanas regulatora lietošanu ziemas rapsī (abus skatīt www.laukutikls.lv).

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Vilks aitās!
Vilks aitās!

Aitkopība mūsu valstī pārsvarā attīstīta Austrumlatvijā, kur reljefa specif...

Lai kāju vannas sniegtu rezultātu
Lai kāju vannas sniegtu rezultātu

Kaut arī kāju vannošana ir tikai daļa no pasākumiem, kas jāveic nagu slimīb...

Lāčplēša piens toreiz un tagad
Lāčplēša piens toreiz un tagad

Lielvārdes pagastā savulaik bija slavens kolhozs Lāčplēsis, kas savus ziedu...

Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!
Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!

Dabas vērtību saglabāšana vienmēr bija un būs aktuāla, tādēļ, pirms doties ...