, .
partlycloudy_night -2.9℃
Vārda dienu svin: Dagmāra, Marga, Margita

Kā agrotehniski ierobežot polifāgos un dārzeņu kaitēkļus

Māris Narvils , 11-02-2021
Kā agrotehniski ierobežot polifāgos un dārzeņu kaitēkļus

Katrs, kurš ir sācis pievērsties dārzkopībai, ar zināmām šaubām uztver vārdu kaitēkļi un to apkarošanu. Bieži vien iesācējiem liekas, ka viss, kas dārzā lido vai rāpo, ir kaitēklis. Patiesībā tik traki nav. Kāpēc vispār mums ir jārunā par kaitēkļiem? Palūkosimies vēsturē. Cilvēkiem veidojot apmetnes un vienā un tajā pašā vietā sākot audzēt visādus kultūraugus, tajā skaitā dārzeņus, tika radīta lieliska barības bāze noteiktām kukaiņu sugām, kuras tad nu no tā brīža ir pieņemts saukt par kaitēkļiem.

Visus kaitēkļus mēs varam iedalīt divās lielās grupās. Tie, kas bojā visdažādākās kultūras, ir sevišķi bīstami. Tādus sauc pa polifāgiem kaitēkļiem. Otra grupa ir konkrētu dārza augu kaitēkļi, kas var būt postoši noteiktos apstākļos, noteiktai kultūrai. Pirms ķeramies pie konkrētu agrotehnisku paņēmienu apskatīšanas, kā karot ar kaitēkļiem, ieteiktu galvenos vaininiekus iemācīties pazīt. Tam var izmantot gan dažādas vizuālās iespējas, gan VAAD (Valsts Augu aizsardzības dienesta) veidotās grāmatiņas par dārzkopības kultūrām vai šīs pašas institūcijas veidoto datu bāzi par kaitēkļiem. Sekmīgi var izmantot dzeltenās krāsas līmes vairogus, lai novērotu daudz mazāk pamanāmus kaitēkļus. Ar labu fotokameru vai viedtālruni tādus var iemūžināt un nosūtīt bildi speciālistiem diagnosticēšanai. Fotogrāfijai gan ir jābūt kvalitatīvai.

Lauku maijvabole
(Melolontha melolontha)

Viens no postošākajiem kaitēkļiem Latvijā. Vaboles grauž dažādu koku lapas, bet savairojoties var būt sevišķi bīstamas ozoliem un augļu kokiem. Savukārt kāpuri ir bīstami visu veidu dārzeņiem, kartupeļu bumbuļiem, zemenēm, bet, ja ir savairojušies lielā daudzumā, tad arī jauniem augļu kokiem. Ja, apstrādājot dārzu, uz kvadrātmetru var atrast divus un vairāk kāpurus, bojājumi būs ievērojami. Maijvaboļu kāpuri ir netīri baltā krāsā, ar masīvu galvu un trīs salīdzinoši garu kāju pāriem.

Apkarošana
Tā ir saistīta ar maijvaboļu dzīves cikla izpratni, tās izlido maija beigās vai jūnijā. Pieaugušās vaboles divas nedēļas barojas ar koku lapām, tad ierokas augsnē 10–20 cm dziļumā, sadēj 25–30 oliņas, tad atkal turpina divas nedēļas baroties ar koku lapām, atkal dēj oliņas un tad iet bojā. Kāpuri izšķiļas pēc 40–60 dienām. Tie pirmajā gadā barojas ar sīkām augu saknītēm, otrajā gadā jau ar lielākām dzīvo augu saknēm, visvairāk saknes nograuž trešajā gadā. Kāpuri, meklējot augu saknes, veģetācijas perioda laikā spēj pārvietoties pat līdz 100 m lielā attālumā. Ceturtajā gadā tie turpina baroties, bet jau jūlijā kāpuri iekūņojas, un augustā, septembrī pasaulē nāk jaunās vaboles, kuras turpat augsnē 35–50 cm dziļumā ziemo.

Kā ierobežot pieaugušās vaboles?
Tām nepatīk vēss, vējains un lietains laiks pavasarī, jo tas veicina saslimšanu ar sēnīšu vai baktēriju ierosinātām slimībām. Rūpējoties dārzā par skrejvabolēm, tās spēj iznīcināt maijvaboles. Sēt āboliņu, gumiņbaktēriju piesaistītais slāpeklis netīk maijvabolēm, un tās jaunus dējumus neveidos. Regulāri dārzā sēt zaļmēslojumu (krustziežu – eļļas rutks un baltās sinepes), tad maijvaboles tur neveidos savus dējumus. Melnais plūškoks dārzā atbaida maijvaboles. Regulāri mulčēt savus sējumus un stādījumus (šķelda, smalcināti salmi, mizu mulča). Mulča apgrūtina vabolēm oliņu dēšanu. No nelieliem kokiem vaboles var nokratīt uz plēves un iznīcināt.

Izgatavot ķērājus – gaismas avotu aizsedz ar stiklu, vaboles lidojot atsitas pret to un iekrīt apakšā noliktā traukā ar ūdeni. Var izmantot arī spoža metāla plāksni. Vēl labāk, ja virs ūdens trauka ir vāks, kurā iemontēts viegla materiāla spārnu rats. Kad vabole uzkrīt uz rata, tas pagriežas un maijvabole iekrīt ūdenī. Labs pievilinātājs ir ultravioleto staru lampas.

Kā iznīcināt kāpurus?
Kurmis apēdīs tikai tos kāpurus, kas iekritīs tā veidotajās alās. Uz lauka augsnes apstrādes laikā tos sekmīgi iznīcinās kovārņi, kaijas, strazdi, vārnas. Tāpēc ieteicams veikt augsnes apstrādi putnu migrācijas laikā. Vairākkārtēja augsnes pārrakšana vai apstrāde veicina kāpuru mehānisku apkarošanu. Lupīnai ir jābūt katrā dārzā, jo, ja kāpuriem nebūs pieejamas nezāļu vai dārzeņu saknes, tie sāks ēst lupīnu saknes un tajosesošo alkoloīdu dēļ ies bojā. Mazās platībās ik pa laikam augsnē 15 cm dziļumā izrok bedrīti, kurā saber svaigi sagrieztas kartupeļu šķēles. Vietu iezīmē, ik pēc 3–4 dienām to atrok un salasa baroties sapulcējušos kāpurus.

 

Ziemāju pūcīte
(Agrotis segetum)

Vēl viens polifāgs kaitēklis. Bojā vairāk nekā 50 dažādas kultūras, tajā skaitā lielāko daļu dārzeņu kultūru. Ja bojāti tiek sakņaugi, tad parasti jaunie pilnībā tiek nograuzti augsnes virskārtas līmenī. Ja tiek bojātas lapas plātnes, tad tajās tiek izgrauzti neregulāras formas caurumi, dažkārt lapu plātnes tiek sacaurumotas tik ļoti, ka lapas var aiziet bojā un līdz ar to viss augs. Ziemāju pūcīte svišķi bīstama ir kāpostaugiem, jo var padarīt galviņas pilnībā nederīgas lietošanai. Uz augu virszemes daļām barojas naktīs, bet dienā ierokas augsnē un grauž augu saknes. Ja maijā, jūnijā un jūlijā ir maz lietus un augsta temperatūra, var savairoties masveidā.

Apkarošana
Dārzam piesaistīt derīgos organismus – trihogrammas, jātnieciņus, skrejvaboles. Daudz kāpuru var iznīcināt dažādu sēnīšu un baktēriju ierosinātāji. Augsnes apstrādes laikā, piesaistīt putnus (vārnas, kovārņi, sējas vārnas, strazdi, ķīvītes).

 

Kartupeļu stublāju pūcīte
(Hydraecia micacea)

Kāpuri iegraužas augu stublājos. Var bojāt kartupeļus, tomātus, kukurūzu, sarkanās bietes, rabarberus. Sevišķi izplatīta vārpatainos laukos, jo tur barojas vispirms un tad pāriet uz kultūraugiem. Kāpuri barības meklējumos var pārvietoties līdz 100 m attālumā. Gadā viena paaudze. Visvairāk būs sastopama platībās ar nenoregulētu mitruma režīmu.

Apkarošana
Piesaistīt kartupeļu stublāju pūcītes dabiskos ienaidniekus – jātnieciņus, tumšlapsenes, kāpurmušas. Noregulēt mitruma režīmu. Apkarot nezāles, jo sevišķi ložņu vārpatu. Regulāri apkopt dārza vai lauka malas, grāvmalas.

 

Zaļā dārzu blakts
(Lygocoris pabulinus)

Postīgi ir gan pieaugušie imago, gan kāpuri, sūc augu sulu kā no lapām, tā no jaunajiem dzinumiem. Bojā ābeles, bumbieres, jāņogas, ērkšķogas, zemenes, kartupeļus, tomātus, pupas, dārza pupas, zirņus. Sūkumu vietās paliek sīki brūni vai sarkanīgi plankumi. Audiem pakāpeniski atmirstot, veidojas dažādu lielumu caurumi. Var iznīcināt lielas lapu virsmas, jo sūc dažādās vietās. Rezultātā lapas čokurojas un saliecas. Ja bojājumi būtiski, lapas un dzinumi var nokalst pavisam. Ziemo oliņas uz jāņogām vai dažkārt ābelēm. No sākuma – maijā – barojas uz koku un krūmu lapām, kad tās kļūst cietākas, pāriet uz lakstaugiem. Sevišķi uz tiem, kas ir blakus jāņogu krūmiem. Gadā attīstās divas paaudzes.

Apkarošana
Blakus ogu krūmiem sēt zaļmēslojuma kultūras, tā traucējot blaktīm dzīves ciklu.

 

Purva garkājis
(Tipula padulosa)

Dārzeņus bojā kāpuri. Galvenokārt tiek bojātas augu saknes un augu daļas, kas saskaras ar augsnes virskārtu. No dārzeņiem visbiežāk cieš sarkanās bietes un kāpostaugi. Kāpuri līdz 45 mm gari, manot briesmas, saritinās. Kāpuri šķiļas septembrī, tiem patīk mitrs laiks, sausos rudeņos iet bojā. Vispostīgākie kāpuri ir nākamā gada pavasarī. To savairošanos sekmē mitras vasaras, tādi rudeņi kā 2017. gadā un siltas ziemas. Kāpuriem patīk platības ar zemu reljefu, mitra kūdra un minerālaugsnes, kur attīstās bagātīga augu sega.

Apkarošana
Noregulējot mitruma režīmu – ierīkojot grāvjus un drenu sistēmu. Piesaistot dabiskos ienaidniekus – vārnas, strazdus, ķīvītes, kaijas, ežus. To izplatību var ietekmēt (samazināt) arī kurmis. Mehāniski apstrādājot augsni jūlijā, iznīcina purva garkāja sadētās oliņas.

 

Laputis
(Aphidoidea)

Postīgas noteiktos apstākļos var būt dažādas laputu sugas. Ir sugas, kuras parazitē uz vairākām kultūraugu sugām, bet ir tādas, kuras specifiski ir sastopamas tikai uz konkrētiem augiem. Postīguma intensitāte kļūst augsta sausos un karstos gados. Tāds pagaidām izskatās šis pavasaris un vasaras sākums.

Apkarošana
Dažkārt kāpostu laputis (Brevicoryne brassicae), pupu laputis (Aphis fabae) un persiku laputis (Myzus persicae) siltā un mitrā laikā strauji iznīcina entomopatogēnās – Entomophthora ģints sēnes.

 

Nematodes
(Meloidogyne spp.)

Var bojāt visdažādāko sugu dārzeņus. Uz bojāto augu saknēm veidojas pangas – sīki izaugumi 1,5–2 mm izmērā. Tās traucē barības elementu apriti un ūdens uzņemšanu augā. Karstā laikā augi sāk vīst, sevišķi bīstami tas ir siltumnīcās.

Apkarošana
Ja tiek konstatēta nematožu klātbūtne laukā, dobē vai siltumnīcā, pilnībā vajadzētu izvairīties no augsnes pārvietošanas uz citu vietu, ļoti rūpīgi nomazgāt apkopšanā izmantotos darba rīkus un instrumentus. Pārnest nematodes var arī ar traktora un tehnikas riteņiem, tāpat tas var notikt ar dubļainu apģērbu un apaviem. Dārzā aktīvi izmantot zaļmēslojumu un citu organisko mēslojumu. Tā tiek pamazām radīta vide labvēlīgajām nematodēm, kas drīz vien sāk samazināt patogēno nematožu klātbūtni. Karstās vasarās var izmantot dobju virsējās kārtas solarizāciju, kas jāveic vismaz 20 dienas. Dobe ir jāsalaista un jānoklāj ar melno polietilēna plēvi.

 

Gliemeži
(Gastropoda)

Galvenie augu bojātāji ir dažādu sugu kailgliemeži. Pēdējos gados ļoti strauji izplatās no dienvidiem ievazātais Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un dažādu sugu čaulgliemeži. Pagājušais gads gliemežu attīstībai bija ļoti labvēlīgs. Toties šis gads ir pilnīgi pretējs. Sausums un karstums ievērojami kavē gliemežu savairošanos. Gliemeži apgrauž visdažādāko dārza augu lapas un ar saviem ekskrementiem ievērojami kaitē preces izskatam. Tie parasti labi vairojas vietās ar nenoregulētu mitruma režīmu, visur, kur augsnes virskārtā veidojas paaugstināts mitrums.

Apkarošana
Dārzā likvidēt visas vietas, kur gliemežiem ir viegli paslēpties un kur ir palielināts mitrums. Dārzā likvidēt nezāļu perēkļus, dažādus koku un citu materiālu krāvumus, jo, kur ir kārtība, tur gliemežiem ir grūti vairoties. Ap siltumnīcu izveidot asas grants joslu, kuru gliemežiem ir grūti pārvarēt, ja vajag, vēl pa laikam pakaisīt sausu kaļķi. Uzturēt atbilstošai dārza kultūrai nepieciešamo augu skaitu. Stādījumus un sējumus turēt tīrus no nezālēm. Regulāri appļaut visas vietas, kur ir iespējams paslēpties gliemežiem. Gliemežiem ļoti nepatīk saule un augsta temperatūra. Mākslīgi izveidot vietas, kur gliemežiem paslēpties, – noderēs dēļu gali, kartona gabali, arī lielās rabarberu lapas. Tad no rītiem salasa zem paslēptuvēm saradušos gliemežus. Iespējams izmantot limacīdus. Gliemežu apkarošanas līdzekli izkliedē gliemežu pulcēšanās vietās.

 

Kartupeļu lapgrauzis
(Leptinotarsa decemlineata)
Kartupeļu stādījumos nodara lielus postījumus, ja parādās kartupeļu agrās attīstības stadijās. Pirmā paaudze – postīgi kāpuri, otrā – jaunās vaboles. Var pārvarēt lielus attālumus.

Apkarošana
Dabiskie ienaidnieki ir dažādu sugu mārītes un zeltactiņas, kas labi iznīcina kā oliņas, tā kāpurus. Atkārtoti stādot, ievērot augmaiņu ar 3–4 gadu intervālu. Mazās platībās var izmantot nolasīšanas un saspiešanas metodi.

 

Biešu spradzis
(Chaetocnema concinna)

Bojā ne tikai sarkanās bietes, bet arī rabarberus un skābenes. Bīstamākie līdz pirmo divu lapu attīstībai. Ja nograuž augšanas punktu, biešu dīgsti pilnībā var aiziet bojā. Sevišķi bīstami sausā un karstā laikā, kāds ir šogad.

Apkarošana
Atkārtoti stādot, ievērot augmaiņu ar 3–4 gadu intervālu. Nodrošināt strauju biešu sadīgšanu, piemērojot atbilstošu augsnes apstrādi un mēslošanu. Bietes sējt vismaz 1,5 km attālumā no citiem sarkano biešu laukiem.

 

Krusziežu spradži
(Phyllotreta spp.)

Kāpostus var bojāt vismaz sešu sugu spradži. Kaitīgas ir vaboles. Tās izgrauž lapās neregulārus caurumus un noēd augšanas punktu. Vaboles ziemo uz augu atliekām, laukmalēs un grāvmalēs. Sevišķi postīgi sausos un karstos pavasaros, kāds bija šogad.

Apkarošana
Kāpostus izstādīt pēc iespējas agrāk. Nodrošināt strauju kāpostaugu attīstību, laistīt un rušināt rindstarpas.

 

Kāpostu cekulkode
(Plutella xylostella)

Kaitīgi ir kāpuri, tie alo un vēlāk izgrauž lapu mīkstos audus, atstājot neskartu augšējo epidermu. Tai izžūstot un izkrītot, veidojas ovāli caurumiņi. Var bojāt augšanas punktu. Pēdējos gados kļūst arvien postīgāka, jo sevišķi karstuma periodos vasarā. Šogad parādījās jau maijā. Var attīstīties līdz trim paaudzēm.

Apkarošana
Izmantot dabiskos ienaidniekus – dažādu sugu jātnieciņus un kāpurlapsenes.

 

Rāceņu baltenis
(Pieris rapae)

Kaitīgi ir kāpuri, kas izgrauž lapās caurumus un iegraužas galviņās. Kāpurs samtaini zaļš, lieliski saplūst ar apkārtējo vidi. Gadā divas paaudzes. Nesavairojas tik masveidīgi kā kāpostu baltenis.

 

Kāpostu baltenis
(Pieris brassicae)

No tauriņiem pats postīgākais. Kāpostu lapas apgrauž no malām. Var nograuzt visu lapas plātni, atstājot neskartas dzīslas. Kāpuri pelēcīgi zaļi ar raksturīgām dzeltenām svītrām. Ķermenis klāts ar melnām kārpiņām un matiņiem. Gadā 2–3 paaudzes. Postīgākā otrā paaudze. Masveidīgi savairojas tur, kur ir piemērotas ziemošanas vietas un nelieli lauki.

Apkarošana
Daudz dabisko ienaidnieku, var izlaist trihogrammas 0,5–2 vienības uz hektāru. Tās parazitē balteņa oliņās. Kāpuros parazitē jātnieciņi un kāpurlapsenes, bet kūniņās spožlapsenītes. Regulāri apputināt ar pelniem. Laikus pamanot nelielās platībās, var izmantot nolasīšanu un spiešanu.

 

Agrā un vēlā kāpostu muša
(Delia brassicae, Delia floralis)

Kāpuri grauž sakņu audus no ārienes, vēlāk izalo visu sakni. Kaitīga visām kāpostaugu sugām. Saknes kļūst nederīgas uzglabāšanai, bet galviņkāposti nespēj pilnvērtīgi izaugt. Agrīnās attīstības stadijās kāposti var aiziet bojā pilnībā. Ziemo pupārijos augsnē. Oliņas tiek dētas pie sakņu kakla. Gadā divas, retāk trīs paaudzes. Vēlai mušai viena paaudze.

Apkarošana
Ievērot augmaiņu ar 3–4 gadu intervālu. Neaudzēt kāpostus smilšainās un kūdrainās augsnēs. Lauku malas apsēt ar zaļmēslojumu.Dabiskie ienaidnieki ir panglapsenes unīsspārņi Ievērojami kaitīgumu var samazināt, stādījumus mulčējot. Mulčas slānis mušai traucē sadēt oliņas. Nelielās platībās var izķert ar dzeltenās līmes vairogiem.

 

Burkānu lapu blusiņa
(Trioza viridula)

Kā pieaugušie kukaiņi, tā kāpuri sūc burkānu lakstu sulu. Lapas sačokurojas un noliecas uz leju, saknes sazarojas. Jaunie augi var iznīkt pilnībā. Blusiņas ziemo uz eglēm. Uz burkāniem parādās maija beigās, jūnija sākumā.

Apkarošana
Sējot vēlu (ap Jāņiem), no kaitēkļa bojājumiem var pilnībā izvairīties. Izvēlēties sējai laukus tālu no egļu stādījumiem vai meža. Nodrošināt strauju burkānu attīstību, mēslojot un apkarojot nezāles.

 

Burkānu muša
(Psila rosae)

Burkānu saknes bojā kāpuri. Tie izalo sakņu malējos audus. Izalotās sienas cietē, paliek brūnas, burkāni zaudē garšu un nav uzglabājami. Saknes turpina bojāties pagrabā. Ziemo pupāriji augsnē. Olas dēj uz mitras augsnes, pie burkānu saknēm. Gadā divas paaudzes.

Apkarošana
Burkānus nesēt ēnainās, pārlieku mitrās un no vējiem aizsargātās vietās. Agros sējumus mulčējot, var izvairīties no šī kaitēkļa. Mazās platības var izķert ar dzeltenās līmes vairogiem. Ievērot vismaz trīs gadu augmaiņu. Riska vietās sēt vai nu ļoti agri, vai nu ļoti vēlu.

 

Sīpolu muša
(Delia antiqua)

Kaitīga visiem sīpolaugiem. Vispirms izgrauž sīpoliem saknes, tad izalo pašu sīpolu, rezultātā izplatās dažādas puves. Bojātie loki vīst, dzeltē, nokalst un iet bojā, bet sīpoli sapūst. Pupārijs ziemo augsnē vai bojātajos sīpolos. Gadā no vienas līdz divām paaudzēm.

Apkarošana
No sīksīpoliņiem sīpolus stādīt agri, lai tos pēc sadīgšanas varētu mulčēt. Mazās platībās, kā visām mušām, var izmantot dzeltenās līmes vairogus. Veikt precīzo rindstarpu rušināšanu, maksimāli tuvu sīpolu sakņu kakliņam.

 

Sīpolu lakstu puskode
(Acropelia assectella)

Kāpuri izalo un skeletē lokus no iekšpuses, neskarot ārējo epidermu. Postīga atsevišķos gados. Loki dzeltē un vīst. Ziemo pieauguši tauriņi un kūniņas. Sausas un siltas vasaras sekmē to savairošanos.

Apkarošana
Augmaiņas ievērošana, stādot ik pēc 3 gadiem.

 

Sakņu ērce
(Rhizoglyphus echinopus)

Ērces sīpolos izgrauž ejas un dobumus. Tajās redzamas audu paliekas un ekskrementi. Segzvīņas kļūst irdenas, un audi sabrūk. Sīpoli pēc tam inficējas ar puvēm un sapūst. Bojā sīpolus siltumnīcās un uz lauka. Izplatās ar inficētu stādāmo materiālu. Sīpoli uz lauka nīkuļo, maza auguma, loki dzeltē.

Apkarošana
Noliktavā mitrums nedrīkst būt lielāks par 60 %. Ievērot augmaiņu ik pēc trīs gadiem.  Utilizēt augu atliekas.

 

Kā vēl var apkarot kaitēkļus

Fiziskā apkarošana ir saistīta ar kaitēkļu mehānisku iznīcināšanu.

Spiešana ar roku pirkstiem. Izmantojot gumijas cimdus, labus rezultātus dos pašā kaitēkļu attīstības sākumā. Nodarbe nav patīkama, bet, laikus pamanot pirmos perēkļus, var likvidēt ļoti sekmīgi, jo sevišķi jauniem kokiem, krūmiem un augiem. Atrodot kaitēkļus novēloti, šī metode dod tikai daļēju efektu, jo visus saspiest vienalga neizdosies. Neuzmanīgi spiežot, var sabojāt jaunos dzinumus. Darbība ik pa laikam jāatkārto, pasākums neder sējumiem, tikai atsevišķiem augiem.

Lasīšana un kratīšana. Atšķiras no iepriekšējās metodes ar to, ka tiek lietota pārsvarā lielāku kaitēkļu fiziskai savākšanai. Parasti izmanto jau lielāku kāpuru un pieaugušo kaitēkļu nolasīšanai. Visbiežāk izmanto kartupeļu lapgrauža ierobežošanai. Kratīšanu izdevīgi izmantot, paliekot zem krūmiem vai augļu kokiem kādu segumu, piemēram, polietilēna plēvi. Kaitēkļus nokrata un savāc iznīcināšanai.

Noskalošana ar ūdens strūklu – efektīvs pasākums, ja, piemēram, laputis ir uz dzinumiem, nevis lapu iekšpusē. Ūdens padeves caurulei ir jābūt ar regulējamu spiedienu, lai nesabojātu jaunos dzinumus. Līdzīgu efektu var dot pērkona lietusgāze, ja tikai tāda ir.

Derīgie kukaiņi. Nozīmīgākie laputu iznīcinātāji ir dažādu sugu mārītes, zeltactiņas, ziedmušu kāpuri. Vēl ir arī racējlapsenes, pangodiņi, zirnekļi, spīļastes, mīkstspārņi, tumšie jātnieciņi, laputu lapsenes, trihogrammas.

Fizikālā apkarošana ir kaitēkļu iznīcināšana, iedarbojoties ar kādu no fizikālajiem faktoriem. Visbiežāk tā būs augsta temperatūra, ko sekmīgi var izmantot laputu iznīcināšanai. Bojāto augļu koku un krūmu jauno dzinumu galotnes uz 5 sekundēm, iemērc +65 oC ūdenī. Ūdens nedrīkst būs karstāks. Metode efektīva, bet der tikai nelieliem apjomiem. Šīs metodes atsevišķs virziens ir mehāniska invadēto auga daļu – lapas, zara, dzinuma izgriešana kopā ar kaitēkļiem. Šo metodi var kombinēt kopā ar iepriekš minēto, sevišķi ieteicama ir lielākiem augļu kokiem, kur augšējos bojātos zarus vai dzinumus var izgriezt, izmantojot teleskopiskās dārza grieznes.

Apputināšana. Izmanto birstošas dabiskās vielas, kam piemīt repelentas īpašības (atbaida kaitēkļus).

Pelni – ir populārākā no visām vielām, tiek iegūta visdažādāko veidu krāsnīs, tādēļ lauka īpašumos ir viena no pieejamākajām vielām, ko ļoti sekmīgi var izmantot arī kaitēkļu atbaidīšanai. Vienīgais, kas jāievēro, lietojot pelnus, ir jābūt bezvējam vai pavisam lēnam vējam, jo vējainā laikā būs lieli pelnu zudumi un darbam maza jēga. Trūkums ir tas, ka pēc jebkura lietus darbu nāksies atkārtot.

Mēslošana. Var likties dīvaini, kāds sakars ir barības elementiem ar kaitēkļu parādīšanos. Vispirms jāatceras, ka pareizi un sabalansēti pabaroti dārza augi ir pret kaitēkļiem izturīgāki. Slāpekļa pārmērīga izmantošana rada pārlieku treknu jauno dzinumu veidošanos, kas ļoti patīk laputīm. Savukārt visiem augļu kokiem un krūmiem, kuri ir cietuši iepriekšējā gadā no laputīm, apdobes zonā iestrādā 500–1000 g/m2 pelnu, jo tām nepatīk ar pelniem iestrādātais kālijs.

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Vai bites glābs litijs?
Vai bites glābs litijs?

Biškopji gaida jaunus iedarbīgus akaricīdus...

Koku maģija. Ābele un vilkābele
Koku maģija. Ābele un vilkābele

Daudzi būs ievērojuši, ka, pie viena koka pieejot, var smelties spēkus, bet...

Ar augiem pret pinnēm
Ar augiem pret pinnēm

Furunkuli un pinnes mēdz piemeklēt cilvēkus diezgan bieži, īpaši tos, kurie...

Baldriāns nomierina un uzlabo atmiņu
Baldriāns nomierina un uzlabo atmiņu

Baldriāns, balderjānis, buldurjānis, buldurs, valeriāns, buldurene, bulduri...