, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Jūlijā, augustā un septembrī ziedošie

Zane Purne , 28-12-2020
Jūlijā, augustā un septembrī ziedošie

Vasaras viducī, kad Latvijas daba trīs mēnešos cenšas parādīt savu ziedu skaistumu, telpaugu ziedēšana uz šī fona nedaudz nobāl. Tomēr tas ir bezgala jauki, ka varam 24 stundas diennaktī veldzēties savos āra un svešzemju istabas augu ziedos.

Fuksijas
Lai arī katru gadu nāk klāt jaunu augu sugas un šķirnes, tās tomēr nespēj pilnībā aizstāt tādus telpaugus, kurus audzē un vēl audzēs daudzus, jo daudzus gadu desmitus. Fuksiju (Fuchsia) krāsaino ziedu bruncīšu uz auga ir tik daudz, ka lapas pazūd to krāšņumā. Šādu ziedu bagātību iegūst ar daudzkārtēju dzinumu pakāpenisku apgriešanu, iknedēļas mēslošanu, trūdvielām bagātu, neitrālu augsni, mērenu (!) laistīšanu un sargāšanu no tiešajiem, cepinošajiem saules stariem. Jo vairāk gadu fuksijai, jo lielāks skaits dzinumu, zaru, līdz ar to ziedu daudzums – fantastisks.

Pelargonijas
Arī pelargonijas (Pelargonium) nekad nav zaudējušas savu pieprasījuma spožumu, senās šķirnes, kurām pēc noziedēšanas ziedlapiņas nebirst, bet sakalst ziedkātā, lepni stāv blakus varenajiem lielziedu pelargoniju krūmiem. Dažāda tipa pelargonijas – sukulentu, krūmu, nokarenās utt. – viegli pavairojamas ar lapainiem galotņu un stumbra spraudeņiem. Pavairošanu var veikt dažādos mēnešos. Jāizrēķina, kad vēlamies sagaidīt ziedus, tad trīs, četrus mēnešus iepriekš griežam un spraužam spraudeņus. Ziemas tumšajos mēnešos, ja neizmanto mākslīgo papildapgaismojumu, šis process vismaz par mēnesi pagarinās. Pelargonijas necieš lieku slapjumu augsnē. Apsakņotie pelargoniju spraudeņi vairākkārt jāgalotņo, lai iegūtu kuplu daudzdzinumu augu.

Kobejas
Daudzmetrīgās, ātri augošās kobejas (Cobaea) ir vīteņaugi, kuru dzinumi ar vītēm stingri pieķeras balstam. Var audzēt arī kā nokarenus augus. Daudzgadīgās kobejas audzē kā viengadīgu augu, jo ar sēklām izaug daudz spēcīgāki augi nekā no iepriekšējā gada eksemplāra. Lielajam vītenim vajadzīga liela vieta un piemērota izmēra pods – labāk mazāks nekā par lielu. Kobejas var audzēt irdenā dārza augsnē, bet tās labi jūtas arī viegli skābā, bagātinātā kūdras substrātā. Kobejas nav jāgriež, tās pašas veido daudz sānzaru.

Kolejas
Kolejas (Coleus) jeb skaistnātres ir ziedaugi, kuru krāsainās lapas krāšņumā pārspēj pavisam necilās zilganās, bālganās ziedu vārpas. Arī kolejas vairāk tiek audzētas ārā dobēs un balkonu, lodžiju kastēs, tomēr augustā, sākoties salnām, tās jauki iederas gaišās un saulainās telpās. Izcili labi aug dažādās, ūdens un gaisa caurlaidīgās augsnēs. Atkarībā no augsnes sastāva mēslojumu izmanto biežāk vai retāk. Jāuzmanās ar slāpekļa devām, ja šī barības elementa ir par daudz, tas kaitē lapu krāsainībai. Kolejas viegli pavairo ar sēklām, tādēļ, sākoties ziemai, augus var likvidēt.

Balzamīnes
Dažādkrāsu balzamīnes (Impatiens) parasti stāda dārzā vai uz balkona. Taču agri pavasarī un vēlu rudenī, kad ārā ir auksti, tās skaisti un ilgi zied telpās. Ļoti viegli pavairojamas, tādēļ nav vērts audzēt ziemā uz palodzes. Iesētas janvārī, balzamīnes uzzied aptuveni pēc trim mēnešiem. Balzamīnes necieš liekas ūdens devas. Ja nedaudz iekaltušas balzamīnes apvīst, tās kārtīgi salej un parasti sulīgie zari atjauno turgoru. Tiesa, nedaudz lapu un ziedu nobirs, bet auga attīstībai un ziedēšanai tas neko nekaitēs.

Hemantes
Baltziedu hemante (Haemanthus albiflos) ir pieticīgs sīpolaugs ar gaļīgām, biezām lapām. No sīpola lieluma atkarīgs ziedkātu daudzums. Sīkie baltie ziediņi ar dzeltenām putekšnīcām zied aptuveni divas, trīs nedēļas. Nedrīkst pārlaistīt! Podā augošo baltziedu hemanti nevajag pārstādīt katru gadu, jāļauj saaugt daudziem sīpoliem, tad attīstās daudz ziedu, kas uzzied dažādos laikos, līdz ar to pagarinās auga ziedēšanas ilgums. Baltziedu hemanti pavairo ar vairsīpoliem, kas veidojas pie vecāksīpoliem. Stāda irdenā, smilšainā, viegli skābā, trūdvielām nabadzīgā augsnē.

Indijas dušeneja
Koši dzelteniem ziediem zied Indijas dušeneja (Duchesnea indica) jeb Indijas zemene, kam nogatavojas koši sarkanas ogas – mazas zemenītes, kas gan ar garšu neizceļas. Izcils zemsedzes un fantastisks iekarināmais augs, uz kura garajām stīgām vienlaicīgi var ieraudzīt jaunstādus ar visām saknēm, dzeltenos ziedus un sarkanās ogas. Indijas dušeneja nav kaprīza, aug jebkuros substrātos, kuros ir nedaudz trūdvielas. Pavairo ar jaunstādu, ko nogriež no stīgas. Lai podā būtu kuplāks augs, kopā var sastādīt vairākus Indijas dušenejas.

Ahimēnes
Ahimēnes (Achimenes) zied dažādu krāsu ziediem. Patīk gaiša, bet ne saulaina vieta. Var audzēt kā zemsedzējus, bet labi izskatās arī iekarināmos podos, jo dzinumi viegli nolīkst pāri poda malām. Pavairo ar rizomām (sīki čiekurveida saknenīši), kas ziemas laikā paliek augsnē, kad nometuši visas virszemes daļas. Patīk trūdvielām bagāta, viegli skāba, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne, ko nedrīkst pārliet. Ahimēnes neaugs sausā gaisā!

Pundurgranātkoks
Pundurgranātkoka (Punica granatum ‘Nana’) sarkanoranžie ziedi izceļas uz sīko, gaišzaļo lapu fona. Ja vēlas, lai aug koka formā, speciāli jāveido. Visbiežāk granātkrūmiņš telpās neizaug garāks par 60–80 cm. Pēc noziedēšanas ieriešas ēdami miniatūri granātaugļi ar sēklām, kas iesētas labi dīgst. Ja nepieciešams, granātaugu var apgriezt, ja nu kāds zars ir par garu vai nav dekoratīvs. Lai pundurgranāts ziedētu un ieriestu augļus, tas jānovieto saulainā vietā.

Asinssarkanie rodohitoni
Ar ziediem kā baznīcas zvani uzzied asinssarkanie rodohitoni (Rhodochiton atrosanquineus), vīteņaugi, kuri ar vītēm rāpjas uz augšu, var audzēt arī kā nokarenus augus iekarināmos podos. Asinssarkanajiem rodohitoniem lapas klātas ar sīkiem matiņiem, kas saulē vizuļo sarkanā krāsā. Jāaudzē ļoti gaišā, saulainā vietā. Nedrīkst ne pārliet, ne pat nedaudz iekaltēt. Audzē kā viengadīgu telpaugu, jo viegli vairojas ar sēklām. Noteikti jāizmanto ziedēšanu veicinoši mēslojumi, jo ziedi asinssarkanajam rodohitonam attīstās katrā lapu žāklē.

Amarillis
Skaistais amarillis (Amaryllis belladonna) zied rozā ziediem (nejaukt ar hipeastriem (Hippeastrum), kuru daudzās šķirnes zied februārī, martā, aprīlī). Uz viena ziedkāta ir 8–12 ziedu zvani. Pēc noziedēšanas tas kādu laiku vēl aug, tad, nometis lapas, dodas gulēt. Skaistā amariļļa sīpolam jābūt nedaudz virs zemes. Katru gadu nepārstāda, ļauj podā saaugt daudz sīpoliem, lai varētu priecāties par kārtīgu ziedu daudzumu. Kā jau sīpolpuķe, skaistais amarillis vēlas mērenu un vienmērīgu mitrumu, istabas siltumu un ļoti gaišu, saulainu vietu.

Krāšņziedu stefanote
Krāšņziedu stefanotes sniegbaltie, smaržīgie, čemurā sakārtotie ziedi izceļas uz tumšzaļo lapu fona. Daudzmetrīgais vīteņaugs labi aug istabas temperatūrā un gaišā vietā. Saknes necieš pārlaistīšanu. Krāšņziedu stefanotei vajadzīgs stiprs balsts, lai noturētu garos, smagos zarus ar lapām un ziediem. Pārstāda reizi četros, piecos gados, izvēloties trūdvielām bagātu augsni ar izcilu drenāžu. Krāšņziedu stefanoti pavairo ar lapainiem galotņu un stumbra spraudeņiem, kas ne pārāk viegli sakņojas 25 °C augsnes temperatūrā, zem seguma un obligāti gaismā.

Gloriosas
Gloriosas (Gloriosa) ir vīteņaugi ar gumveida saknēm un oranždzelteniem lillijveida ziediem. Pie katra lapu mezgla ir vīte, kas notur augu vertikāli. Ziemā gloriosām ir izteikts miera periods, zied vasarā. Vienā podā iestādot vairākus gumus, iegūsiet kuplu augu ar daudziem ziediem, kas atveras pakāpeniski. Gloriosām jānodrošina silta un saulaina vieta, jāuzmanās tās nepārliet, jo lapas ir gaļīgas.

Eonijas
No sukulentiem bagātīgi zied eonijas (Aeonium), vislielākās nobriedušās lapu rozetes galā attīstās garš ziednesis, kura galā veidojas ziedu pušķis ar milzīgu skaitu sīku ziediņu. Pirms eonijas gatavojas ziedēt, vajag kādu auga galotni apsakņot, jo noziedējusī rozete vairs nav dekoratīva vai aiziet bojā – iztērējusi visus spēkus zieda veidošanai. Audzē trūdvielām nabadzīgā augsnē, kam piejaukts nedaudz rupjas grants vai sīku akmentiņu, tā nodrošinot teicamu ūdens un gaisa caurlaidību. Eonijas labāk apliet mazāk nekā par daudz, jo sukulenti necieš lieku ūdeni saknēs. Eonijas ir saulmīles visu gadu.

Kautrīgā mimoza
Kautrīgā mimoza (Mimosa pudica) priecē ar nelielu vārpveida ziedu gaiši violeti rozā krāsā. Vienīgā mimoza savā ģintī, kas no pieskāriena sakļaujas lapas. Mēdz audzēt arī kā viengadīgu augu, jo ziemā tai vajadzīga gaiša un vēsa telpa, ko dzīvokļos ir grūti nodrošināt. Kautrīga mimoza viegli pavairojama ar sēklām un strauji aug, tādēļ to var audzēt katru gadu no jauna. Auga smalkā sakņu sistēma necieš slapjumu. Aug dažādos substrātos, kas ir viegli, neitrāli, ar labu ūdens caurlaidību.

Āfrikas agapanti
Ar debesziliem ziediem uzzied Āfrikas agapanti (Agapanthus africana), kuru daudzajiem dzinumiem ir vajadzīgs liels pods. Ir šķirnes ar baltiem ziediem, mazāka auguma, punduršķirnes ar baltraibām lapām u.c. Āfrikas agapantiem ļauj podā saveidot daudz dzinumu, tad ziedu būs daudz. Visvienkāršāk Āfrikas agapantus pavairo ar cera dalīšanu pavasara mēnešos vai arī vēlu rudenī pēc noziedēšanas. Augi bagātīgi jālaista – ja milzīgajai sakņu sistēmai nepietiek ūdens, tad brūnē lapu gali (tas notiek arī tad, kad augs pamatīgi iekaltis). Āfrikas agapantus audzē pasmagā, trūdvielām bagātā augsnē. Ja audzē tikai kūdras substrātā, tad mēslo katru nedēļu, bet, ja daudzu komponentu augsnē, tad reizi mēnesī.

Vienādlapu pulkstenīte
Kapri salas stāvo nogāžu augs – vienādlapu pulkstenīte (Campanulla isophylla) zied ar baltiem un ziliem ziediem. Nelielie, nokarenie, viegli lūstošie zari ir piebērti ar baltām un zilām (šķirne ‘Mayi’) piecstarainām zvaigznēm, tādēļ tautā šos augus dēvē par krītošām zvaigznēm, līgavām un līgavaiņiem. Pēc noziedēšanas augus apgriež un pārziemina vēsā telpā aptuveni 10–12 °C temperatūrā, noteikti gaišā vietā. Siltākā telpā vienādlapu pulkstenītes aiziet bojā. Pavairo agri pavasarī ar galotnes spraudeņiem, tādā pat temperatūrā, kādā augs ziemojis. Podā stāda vairākus apsakņotos spraudeņus, lai ātrāk izveidotos kupls krūmiņš. Labi izskatās iekarināmā podā. Ļoti svarīgs gādāt, lai pastāvīgi būtu svaigs gaiss, tā vienādlapu pulkstenītei nekad nedrīkst pietrūkt.

Un vēl daudzi citi
Zied dažādie kaktusi astrofīti (Astrophytum), kleistokaktusi (Cleistocactus), eriocereji (Eriocereus), trihocereji (Trichocereus), roksbijas (Rooksbya), orhidejas – stanhopejas (Stanhopea), Katrīnas hemantes (Haemanthus katharinae), pandorejas (Pandorea), eksakumi (Exacum), asklēpijas (Asclepias), krosandras (Crossandra), aristolohijas (Aristolochia), filodendri (Philodendron), kufejas (Cuphea), daturas (Datura), vallotas (Vallota), oleandri (Nerium), Ķīnas rozes (Hibiscus rosa-sinensis), ehmejas (Aechmea) un vēl daudzi citi telpaugi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ko Ziemassvētku vecītis liek uz kārā zoba?
Ko Ziemassvētku vecītis liek uz kārā zoba?

„Laipni lūdzu cienāties ar šorīt dārzā salasītajām saldajām vīnogām un dzid...

No 0 līdz 101 – tāds ir plāns
No 0 līdz 101 – tāds ir plāns

Jelgavniekiem Kārlis un Andris Bolmaņi droši vien vairāk asociējas ar teātr...

Bišu produkti mājas aptieciņā
Bišu produkti mājas aptieciņā

Ikvienā ģimenē mēdz būt mājas aptieciņa. Aptieciņas komplektācija – visdažā...

Sirds glābējas – vilkābeles
Sirds glābējas – vilkābeles

Vilkābeles jeb krustābeles ir rožu dzimtas koki vai krūmi, kas Latvijā savv...