, .
partlycloudy_night 5.4℃
Vārda dienu svin: Amanda, Kaiva, Amanta

Izmantotā vaislinieka un tā izcelsmes valsts ietekme uz to meitu piena produktivitātes un ilgmūžības rādītājiem

Mg.agr. Lāsma CIELAVA , 14-10-2021
Izmantotā vaislinieka un tā izcelsmes valsts ietekme uz to meitu piena produktivitātes un ilgmūžības rādītājiem

Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Viens no veidiem, kā paaugstināt ganāmpulkā esošo govju piena produktivitāti, ir sēklošanai izmantot augstvērtīgus vaisliniekus. Mūsdienās saimniecības vadītājam ir iespēja no plaša klāsta sava ganāmpulka atražošanai izvēlēties vietējās izcelsmes vai no citām valstīm importētu vaislinieku bioproduktu.

Tomēr, mērķtiecīgi kāpinot izslaukumu, nedrīkst aizmirst arī par to ilgmūžības saglabāšanu. Govīm fizioloģiskais mūža ilgums var sasniegt 20 un vairāk gadus, taču piensaimniecību modernizācijas un ganāmpulku izkopšanas rezultātā slaucamās govis ganāmpulkos tiek izmantotas vien 3–5 laktācijas (5–7 gadus). Govju mūža ilgumam ir tendence samazināties dažādu faktoru ietekmē, viens no tiem ir izmantotais vaislinieks. Dažādos pētījumos ir noskaidrots, ka attiecībā uz ilgmūžību un to raksturojošiem rādītājiem 17 % no izmantotajiem vaisliniekiem šo pazīmi uzlabo, 66 % to neietekmē, bet 17 % vaislinieku produktīvo ilgmūžību meitām ģenētiski samazina, savukārt mūža produktivitāti 35 % no izmantotajiem vaisliniekiem paaugstina, bet 65 % to neietekmē vai atsevišķos gadījumos pat samazina.

Lielu ietekmi uz vaislinieka kvalitāti atstāj tā izaudzēšanas apstākļi un priekšteču kvalitāte. Tomēr jāsaprot, ka augstvērtīgo vaislinieku izmantošana nedos vēlamos rezultātus, ja to pēcnācējām netiks nodrošināti to produktivitātei atbilstoši ēdināšanas un labturības apstākļi, kas ļaus izpausties govju ģenētiskajam potenciālam. Lai noskaidrotu, vai ir būtiska atšķirība starp mūža ilgumu un piena produktivitātes rādītājiem dažādas izcelsmes vaislinieku meitām, apkopojām datus par sešu vaislinieku meitām (trīs Latvijas un trīs Vācijas izcelsmes). Lai salīdzinātu buļļu meitu piena produktivitāti, tika aprēķināts enerģētiski koriģētā piena daudzums:

Kopumā tika analizēti dati par 6628 dažādas izcelsmes slaucamajām govīm. Vācijas izcelsmes vaisliniekiem lielāko meitu īpatsvaru sastādīja Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis – 95.5%, bet no Latvijā dzimušo vaislinieku meitām 68 % bija Latvijas brūnās (LB) šķirnes govis.

Augstākā piena produktivitāte gan pirmajā, gan trešajā laktācijā ir bijusi vaislinieka DE1 meitām, kam jau pirmajā laktācijā bija ievērojami augstāka vidējā piena produktivitāte – 6718.9 kg EKP, bet līdz trešajai laktācijai no šīm govīm iegūts 7727.1 kg EKP. (1. grafiks) Viszemākā piena produktivitāte bijusi LV3 vaislinieka meitām un salīdzinoši mazproduktīvākas ir bijušas visas Latvijas izcelsmes vaislinieku meitas, jo to vidējā piena produktivitāte pirmajās trijās laktācijās nesasniedza 7000 kg.

Piena produktivitāte nav vienīgā pazīme, ko ietekmē izvēlētais vaislinieks, jo paralēli tiek ietekmēts arī to meitu mūža ilgums, mūža piena produktivitāte, kā arī mūža dienas un vienas slaukšanas dienas piena produktivitāte.

*p<0.05; **piena produktivitāte vienā mūža dienā, kg EKP; ***piena produktivitāte slaukšanas dienā, kg EKP.

Latvijas vaislinieku meitām mūžs bija par 43.2 dienām ilgāks nekā Vācijas vaislinieku meitām, tomēr vietējās izcelsmes vaislinieku meitām ir zemāka piena produktivitāte gan mūžā, gan vienā mūža un slaukšanas dienā. Šāda tendence varētu būt skaidrojama ar govju piederību šķirnei un šķirņu grupai – 95.5 % no Vācijas vaislinieku meitām bija Holšteinas melnraibās šķirnes govis, bet 68 % no Latvijas vaislinieku meitām bija dažādas asinības Latvijas brūnās šķirnes govis. Sarkano šķirņu grupas govīm ir ilgāks mūžs, galvenokārt pateicoties to augstajām adaptācijas spējām, tomēr Holšteinas melnraibās šķirnes govīm ir augstāka piena produktivitāte.

Zemākā mūža piena produktivitāte (19411.0 kg EKP) tika iegūta no LV3 vaislinieka meitām, turklāt šīs govis arī no ganāmpulkiem tika izslēgtas ātrāk nekā citu vaislinieku meitas un vidēji nodzīvoja 2102.6 dienas (2. grafiks). Vācijas izcelsmes vaislinieka DE3 meitām pētījuma grupā tika novērots īsākais mūžs – 2070.2 dienas, kuru laikā tika iegūti 21590.3 kg EKP, savukārt no Latvijas izcelsmes vaislinieka LV2 meitām 2633.3 mūža dienās tika iegūti 25412.3 kg EKP, kas ir viens no augstākajiem mūža produktivitātes rādītājiem, tomēr Vācijas izcelsmes vaislinieka DE1 meitām pētījuma grupā bija būtiski augstākā mūža piena produktivitāte – 26050.0 kg EKP.

Vidējā piena produktivitāte mūža dienā un slaukšanas dienā ir rādītājs, kas nosaka govs rentabilitāti jeb cik ilgā laika periodā govs spēs atpelnīt tās izaudzēšanā un uzturēšanā ieguldītos līdzekļus (3. grafiks). Latvijas vaislinieku meitām bija nedaudz zemāka slaukšanas dienas piena produktivitāte, taču mūža dienas piena produktivitāte visu vaislinieku meitām bija samērā līdzīga. Tas rāda, ka arī Latvijā ir iespējams izaudzēt labas kvalitātes vaisliniekus, no kuriem var iegūt kvalitatīvas un produktīvas meitas ar konkurētspējīgiem ilgmūžības rādītājiem.

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā
Lietuvas pieredze: liellopu nobarošana rada pievienoto vērtību valsts ekonomikā

Liellopu tirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Bianco Trading 10. martā piedāvā...

Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība
Viena no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Lietuvā – sliekkopība

Lietuvas lauksaimniecībā tradicionālajām nozarēm aizvien pievienojas jaunas...

Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas
Sastopamākās burkānu lapu slimības un to ierobežošanas iespējas

Burkānu audzētājiem lielākās rūpes sagādā nezāles, kuru ierobežošanai jāpie...

Zemes un augsnes degradacija – svarīgs zemes pārvaldības jautājums
Zemes un augsnes degradacija – svarīgs zemes pārvaldības jautājums

Zeme ir neatjaunojams resurss ar ierobežotu pieejamību, tāpēc ļoti svarīgs ...