Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Šoreiz turpināsim sarunu par pirkšanu. Par dažādu saimniecībā nepieciešamu materiālu, iekārtu un tehnoloģiju iegādi. Iepriekš apskatījām, kas jāņem vērā, veicot pirkumus un izvēloties piegādātāju. Šoreiz vairāk par to, vai vispār ir vērts pirkt. Ko tieši pirkt? Ko pirkt nekavējoties? Kas var pagaidīt?

Kurš gan negribētu, lai naudas būtu tik daudz, ka varētu nopirkt visu, kas saimniecībā tajā brīdī nepieciešams. Diemžēl tā nenotiek vai arī notiek ļoti reti. Tāpēc pastāvīgi nākas domāt, ko pirkt, kad pirkt un ko nepirkt. No savas biznesa pieredzes varu izdalīt trīs tipiskas pirkšanas situācijas – plānotas, ikdienas un neplānotas jeb piespiedu. Piedāvāju arī jums iedziļināties šajās situācijās.

1. Plānota investīcija
Tie parasti ir lielāki projekti, fermas būvniecība, kāds moderns traktors vai cits finansiāli nozīmīgs ieguldījums. Tam mēs noteikti gatavojamies nopietni, izvērtējot visus aspektus. Vispirms tiekam skaidrībā, vai mums to vajag un kāpēc mums to vajag. Reti kurš biznesa cilvēks pērk tikai tāpēc, ka patīk. Patīk vairāk iederas hobija vai privātās dzīves jomā. Biznesā tomēr ņems virsroku vajag.

Ko vērtējam? Saskaņā ar biznesa pamatiem un no augstskolas atceroties ROI un citus burtu salikumus, svarīga ir investīciju atdeve, tāpēc, pirms izdarīt izvēli, ir jāzina, cik ilgā laikā un vai vispār tā atmaksāsies.

Definīcija:
Ienākums no ieguldījumiem jeb peļņa no kapitāla ieguldījuma (angļu: return on investment (ROI)) ir finanšu koeficients, kas bieži tiek izmantots dažādu ieguldīšanas lēmumu vērtēšanai un vairāku ieguldījumu iespēju savstarpējai salīdzināšanai. Lieli ienākumi no ieguldījumiem norāda uz salīdzinoši lielu ieguvumu no kādu ekonomisku resursu izmantošanas attiecībā pret ar to saistītām izmaksām.

ROI tiek aprēķināts pēc šādas formulas:
Ienākums no ieguldījumiem = Peļņa/Ieguldījumu apjoms x 100 %.
Vai ar to pietiek? Vai ikdienas darbā šis cipars ko dod?
Visticamāk, ir daudz citu aspektu, kas jāņem vērā un jāsalīdzina.
Piemēram, jums nepieciešama slaukšanas iekārta saimniecības 400 slaucamām govīm.
• Kādu tehnoloģiju izvēlēties?
• Robots vai slaukšanas zāle?
• Cik lielu?
• Cik ātri gribu izslaukt? Kādas ir attīstības iespējas u.tml.?
• No kā pirkt?
• Uzticams partneris. Garantijas un servisa iespējas.

Visiem šiem jautājumiem var rast matemātiskas atbildes, bet vai tās dod vienīgo pareizo atbildi? Ne vienmēr! Paliek tomēr arī emocionālais un subjektīvais aspekts, bet matemātika palīdz. Daži piemēri ar jautājumiem, uz kuriem svarīgi zināt atbildes:
• Cik liela plānota slaukšanas zāle?
• Lai izslauktu 8 stundās dienā vai 4 stundās?
• 100 % nodarbināts slaucējs, kas nedara neko citu, – labi vai slikti?
• Kā nodarbināt darbinieku pārējās stundas?
• Servisa izmaksas piecos (var būt arī citi periodi) gados.
• Iekārtu un darbaspēka izmaksas piecos gados.
• Darbaspēka izmaksas slaukšanas procesam, EUR mēnesī.
• Iekārtu izmaksas.
• Un citi jautājumi.

Būtiski ir saprast, ka neviens cits neatbildēs uz šiem jautājumiem. Tas jādara saimniekam pašam. Tāpēc rūpīgi jāvērtē, jāapskata un jāizanalizē visi aspekti. Un tikai tad jāizdara izvēle.

2. Ikdienas investīcijas
Jā, arī ikdienā ir daudz pirkumu, kuri jāpielīdzina investīcijām. It kā ļoti ikdienišķa lieta – mazgāšanas līdzekļi slaukšanas iekārtām. Lietojat jau 10 vai pat 20 gadus, viss pierasts un viss apmierina? Kāpēc mainīt? Bet vai tā tiešām ir? Tirgus ir mainījies un tehnoloģijas arī, tāpēc izmaksas var būt jau pavisam citas.

60 litru kanna netiek izskatīta, jo saskaņā ar Eiropas Savienības darba drošības regulējumiem tā jāpārvieto diviem cilvēkiem vai izmantojot palīglīdzekļus (līdzīgi kā 200 litru muca). Līdz ar to tuvākajā laikā to ražošana varētu tikt ierobežota, jo ekonomiski pamatotāk izmantot 200 litru mucas un pat 1000 litru konteinerus, jo tiem jau tagad jāizmanto pārvietošanas palīglīdzekļi.

Kā redzam, matemātika ir nepielūdzama, gandrīz divas reizes lētāks ir lielais tilpums un jaunākas tehnoloģijas produkts. Tagad tikai atliek vienoties ar piegādātāju par izdevīgiem nosacījumiem, lai sadalītu izmaksas atbilstošāk patēriņam.

Otrs piemērs, arī pavisam ikdienišķa lieta – piena pulveris jeb piena aizvietotājs teļiem. Jūs to pērkat regulāri, bet klibo izbarošana? Ar spaiņiem ir grūti, ir zudumi, darbinieki dusmīgi, jāmaisa atsevišķi. Ir tāda lieta kā piena taksis. Kaimiņam ir, bet dārgs! Ko darīt?

Bieži mēs gaidām, kad būs pieejamas Eiropas naudas un daļu mums kompensēs. Taču, kamēr gaidāt, vai darbinieki neaizies pie saimnieka, kuram ir modernākas iekārtas? Vai teļu labturības līmenis nesamazina izaudzējamo govju kvalitāti? Tie taču ir mūsu vērtīgākie pamatlīdzekļi, tāpēc ne vienmēr var gaidīt.

3. Neplānots pirkums jeb piespiedu investīcija
Mēs visi mēdzam kļūdīties, un reizēm sanāk labot citu kļūdas. Varbūt piemeklē nelaimes gadījums vai dabas stihija. Ko tad? Gaidīt ieplānoto investīciju periodu vai rīkoties ātri?

Piemērs. Jūs esat tikuši pie sliktas kvalitātes grīdas seguma un katru nedēļu pāris govis jābrāķē kāju problēmu dēļ. Gaidīt pavasari? Gaidīt, kad grīda pavisam izdils, un tikai tad mainīt? Taču divas izbrāķētas govis nedēļā ir liela nauda! Gan neiegūtais piens, gan stress, gan citi nepatīkami izdevumi. Nav naudas?

Šajā vasarā ļoti aktuāla tēma ir karstums. Karstuma stress (heat stress) piena ražošanā ir plaši pētīta problēma. Diezgan viennozīmīgi pētījumi norāda uz būtisku izslaukuma kritumu karstuma stresa ietekmē. Pētījumos norādīts dažāds izslaukuma samazinājums, bet vidēji varam pieņemt, ka noteikti tas būs vismaz 5–10 %, kas pie kopējā izslaukuma 30–40 l/dienā ir 1.5–4 l no govs. Pārrēķinot naudā, dienā no katras govs tiek zaudēti 0.45–1.20 EUR. Pat nelielam ganāmpulkam ar 100 slaucamām govīm tie ir līdz pat 120 EUR dienā tikai tāpēc, ka ir karsts! Ja šogad karstums turpināsies vairāk nekā mēnesi, tad mēnesī tie jau būs 3600 EUR, kas ir līdzvērtīgi ventilatora izmaksām. Sekojot globālajām klimata izmaiņu tendencēm, visticamāk, karstums arī turpmākajos gados nemazināsies un 2–3 mēnešus karstas, saulainas vasaras arī Latvijā nebūs nekāds retums.

Cyclone 360 ventilatoru darbība 550 govju saimniecībā SIA Saldus Druva Kurzemē.

Magellan gumijas grīdas segums.

Pie neplānotām investīcijām varam pieskaitīt arī jaunu tehnoloģiju izvēli. Inovācijas šobrīd jau ir mūsu ikdienā, viss attīstās ļoti strauji un nesalīdzināmi ātrāk nekā agrāk. Tad kāpēc neizmantot jaunumus, lai nopelnītu vairāk vai uzlabotu ražošanas procesus? Agrāk govs veselības noteikšanai teju vai vienīgais līdzeklis bija analīzes, saruna ar vetārstu vai klātbūtne novietnē, turpretī tagad varat ieskatīties telefonā. Šeit uzskatāms piemērs ir ruminālie boli, kuru produkta apraksts ļoti vienkārši un pamatoti norāda uz priekšrocībām un ieguvumiem:
„Pieaugušas slaucamās govs spurekļa, kas ir atgremotāju lielākais priekškuņģis, tilpums ir 180–200 litri. Piena govs priekškuņģi ar savu mikrofloru veido ekosistēmu, kur katrā mililitrā šķidruma dzīvo ap 20 miljardiem baktēriju ar dažādām funkcijām un līdz 1.8 miljardiem vienšūņu. Tā pati ekosistēma nodrošina fermentāciju spureklī. Fermentācijas laikā diezgan liela daļa augu barības masas tiek padarīta organismam pieejama, t.i., sagremojama un absorbējama. Vienkāršāk sakot – barojot govi, mēs faktiski barojam priekškuņģu mikrofloru, no kuras dzīvotspējas savukārt ir atkarīga govs barības izmantošanas efektivitāte un piena ražošana.

Pareizs spurekļa pH + pareiza slaucamo govju ēdināšana = stabila spurekļa ekosistēma = lielāks piena izslaukums un laba veselība. SmaXtec spurekļa boli mēra spurekļa pH, temperatūru un aktivitāti, un mērījumus ik pēc 10 minūtēm nosūta uz viedierīci, ļaujot saimniekam kontrolēt govju reprodukciju, veselību un ēdināšanu.

Ar SmaXtec spurekļa bolu palīdzību sekmīgi un savlaicīgi var atklāt ar govs temperatūru saistītās slimības, piemēram, mastītu, piena trieku, metrītu, arī karstuma stresu gan ganāmpulkā kopā, gan individuāli. Boli palīdz savlaicīgi atklāt ar govs vielmaiņu saistītas slimības, ar augstu precizitāti ziņo pat gaidāmu atnešanos, sekmīgi prognozē vēlamo apsēklošanas laiku. Ar smaXtec sistēmu ir redzama katra govs padzeršanās reize un ūdens uzņemšanas biežuma un paratdumu izmaiņas.”

Šādas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas parādās arvien vairāk, mūsu darbs ir sekot līdzi un meklēt sev vispiemērotākās un noderīgākās.

Cyclone 360 ventilatoru darbība 60 govju saimniecībā ZS Krustiņi Vidzemē.

SmaXtec spurekļa bols.

Šie ir tikai daži ļoti vienkārši piemēri, bet ikdienā tādu ir ļoti daudz. Pievēršot šīm lietām vairāk uzmanības, mēs noteikti varam strādāt labāk. Iepirkumos katrs ietaupītais eiro paliek mums, savukārt katrs lieki nenopirktais dzelzis arī ir mūsu ienākumi!