Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Oktobra beigās lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmuma Baltic Vianco pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm devās uz Šveici apskatīt piena un gaļas liellopu audzētāju  saimniecības, kā arī gūt dziļāku ieskatu Šveices lielākā vaislas buļļu spermas ražotāja Swissgenetics darbībā.

Mazas saimniecības un aizsargāts vietējais tirgus
Kaut arī Šveice ir augsti attīstīta un turīga valsts, kas varētu vedināt domāt, ka tur lopkopības saimniecības ir lieli uzņēmumi ar milzīgām novietnēm, tādējādi nodrošinot maksimālu lauksaimnieciskās ražošanas kapacitāti, realitāte ir pavisam citādāka. Paši šveicieši izsakās, ka tipiskā Šveices saimniecībā strādā viena ģimene, kas vidēji apsaimnieko 25 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tur 25 govis. Šveices kopējā teritoriālā platība ir aptuveni pusotru reizi mazāka kā Latvijas, bet iedzīvotāju blīvums ir sešas reizes lielāks, turklāt lielu daļu no Šveices teritorijas klāj Alpu kalni un 25 % tās nav izmantojami ne lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, ne apbūvē (klintis, ledāji, mitrāji u.c.).

Šveices aizvien pieaugošā urbanizācija un ļoti labi attīstītā eko-nomika sekmē lauksaimniecības zemes platību samazināšanos, kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem lauksaimniecībā izmantojamās platības samazinājušās aptuveni par 13 %. Bez valsts topogrāfiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem lauku saimniecību izmērus jau izsenis ir ierobežojusi arī mazo saimniecību protekcionisma politika. Arī mūsdienās tādas organizācijas kā Šveices zemnieku savienība, kas politiski reprezentē šīs valsts lauksaimnieku intereses, atbalsta ģimenes saimniecību modeli.

Mūsdienās Šveices sabiedrība aizvien vairāk vēlas aizsargāt savas valsts ainavu, vidi un bioloģisko daudzveidību. Pašreizējā Šveices lauksaimniecības politika cenšas atbalstīt maksimāli ilgtspējīgas saimniekošanas metodes, tajā pašā laikā saglabājot pietiekamu ražošanas potenciālu pašpatēriņa nodrošināšanai. Valsts atbalsts lauksaimniekiem ir ļoti augsts, 2018. gadā vidējais vienas saimniecības atbalsta īpatsvars veidoja 54 % no saimniecības kopējiem ienākumiem, tomēr, neraugoties uz augsto atbalsta līmeni, lauksaimnieki nav tik pārticīgi kā citās nozarēs nodarbinātie. Tiek realizētas dažādas brīvprātīgās atbalsta programmas, lai paaugstinātu dzīvnieku labturību, piemēram, ir programma, kuras ietvaros lauksaimniecības dzīvniekiem ir jānodrošina iespēja doties ganībās vai pastaigu laukumos.

Populārākā lopkopības nozare Šveicē ir piena lopkopība, tomēr, kaut arī govju skaits pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies par 6 %,  veidojas piena pārprodukcija, toties nodrošinājums ar liellopu gaļu ir nepietiekams (2016. gadā pašnodrošinājums ar liellopu gaļu bija 88 %). Neskatoties uz to, importētā liellopu gaļa tiek aplikta ar pietiekami lieliem ievedmuitas tarifiem, lai aizsargātu vietējo liellopu gaļas tirgu.

Atskatoties uz apmeklēto saimniecību piemēriem, tās visas ir pēc Latvijas standartiem salīdzinoši nelielas ģimenes saimniecības un visas cenšas atrast veidus, kā  dažādot savus ienākumu avotus un paaugstināt konkurētspēju sarežģītajos Šveices apstākļos.

Ilgmūžība, nevis piena rekordi
Pirmā apmeklētā saimniecība ir lielākā no visām redzētajām. Lüscher ģimene apsaimnieko 45 ha zemes, viņiem ir 75 Holšteinas melnraibās un Holšteinas sarkanraibās šķirnes govis, kas tiek turētas nepiesieti. Piena lopkopība ir viņu galvenā nodarbošanās, tomēr papildus tiek audzēti dažādi dārzeņi, zemenes, Ziemassvētku eglītes, kā arī nobarojamās cūkas. Lüscher ģimene Muhen ciematiņā saimnieko jau vairāk nekā 100 gadus, tiesa, ne vienmēr saimniecības fokuss ir bijis orientēts uz piena lopkopību.

Iebraucot saimniecības pagalmā, šķiet mazliet neparasti noraudzīties uz turpat netālu zemāk esošā ciemata māju jumtiem, bet Šveices blīvi apdzīvotajās teritorijās saimniecību atrašanās gluži vai ciemata vidū ir normāla parādība. Visā saimniecības teritorijā valda teicama kārtība, vietumis pat ir izvietoti krāsaini puķu podi. Arī rudens Šveicē oktobra pēdējās dienās nav tik ļoti pamanāms, ganības tikpat lekni zaļas kā labā Latvijas vasarā. Tomēr apdomīgie Šveices saimnieki ļoti cenšas uzmanīties, lai rudens pastiprinātā mitruma apstākļos zālāji pārāk netiktu izmīdīti.

Kā Lüscher saimniecībā, tā arī visās pārējās, kas tika apmeklētas pēc tam, redzams, ka vecā traktortehnika joprojām tiek izmantota un uzturēta labā darba kārtībā, bet turpat blakus novietoti arī visai jauni un spoži Claas, John Deere u.tml. zīmolu traktori. Tomēr reizēm saimniecībās atrodami arī jauni un ne tik dārgi lauksaimniecības agregāti, piemēram, no poļu kompānijas Pronar.

Lüscher saimniecībā govis tiek slauktas ar Lely robotu, vidējais izslaukums laktācijā 11 000 kg piena, un tuvākajā laikā strauja ražības līmeņa kāpināšana nav plānota. Saimnieks ir pārliecināts, ka govīm ir jādod iespēja ik dienas nedaudz ganīties ganībās, lai nodrošinātu tām labu veselību. Vidējais somatisko šūnu skaits 100–150 tūkst./ml. Šeit prioritāte ir racionālas ražošanas izmaksas, salīdzinoši zems spēkbarības patēriņš un proaktīvas rūpes par govju veselību, lai izvairītos no zaudējumiem, ko radītu mastītu vai vielmaiņas slimību ārstēšana. Lai nodrošinātu ātrāku ganāmpulka ģenētisko progresu, labākās ganāmpulka govis tiek mākslīgi apsēklotas ar dzimumšķiroto spermu nolūkā iegūt teles, toties pārējās govis tiek sēklotas ar gaļas šķirņu buļļiem, visbiežāk izvēloties Limuzīnas šķirni.

Ilgmūžība un ražības stabilitāte Šveicē ir daudz būtiskāka nekā īslaicīgi ražības rekordi, kuru sasniegšana var dārgi izmaksāt. Izcilnieces, kas mūža laikā devušas vairāk nekā 100 000 kg piena, saņem īpašu ciltsdarba organizāciju atzinību. Vēl pirms 10 gadiem šādas govis saņēma īpašu dekoratīvu zvanu, bet, tā kā šādu govju skaits Šveicē turpina pieaugt, tagad tiek izsniegtas vienkāršākas goda plāksnītes. Lüscher fermas biroja telpās ir sakārti gan vairāki šādi apbalvojuma zvani, gan dekoratīvās plāksnītes.

Kakla zvani kā balva izcilniecēm, kas mūža laikā devušas vairāk nekā  100 000 kg piena.

Iecienīta tiešā tirdzniecība
Kā nākamā tika apmeklēta Gisler ģimenes saimniecība, kurā audzē Švices šķirnes govis. Saimniecība atrodas kalnu pirmajā zonā apmēram 650 m augstumā (visa kalnu teritorija Šveicē tiek sadalīta trīs zonās pēc augstuma virs jūras līmeņa; atrašanās noteiktā kalnu zonā ietekmē arī tiešmaksājumu apjomu). Bruno Gisler apsaimnieko 25 ha zemes, līdztekus piena lopkopībai tiek audzēti tītari un vistas, kā arī ķirbji. Visa saimniecībā saražotā produkcija patērētajiem tiek realizēta saimniecībā uz vietas. Saimnieka sieva ir diplomēta pavāre un savas prasmes liek lietā, gatavojot dažādus sierus, ievārījumus un gaļas izstrādājumus. Lai nodrošinātu savu preču pieejamību klientiem, saimniecībā ir uzstādīts pašapkalpošanās automāts. Tiešā tirdzniecība Šveices lauksaimnieku vidū ir ļoti populāra, kopš 2010. gada tādu lauksaimnieku skaits, kas piedāvā savu produkciju iegādāties tieši no ražotāja, ir pieaudzis par 60 %.

Gisler saimniecībā govis tiek turētas piesietas, arī to astes ir nedaudz atsietas, lai nodrošinātu govju tīrību. Vidējais izslaukums ir 8000 kg piena laktācijā, kas kalnu ganīšanas sistēmā ir labs rādītājs, jo govju ēdināšanā tiek izmantots ļoti maz spēkbarības (vidēji Šveices saimniecībās izmanto mazliet mazāk kā 100 gramus spēkbarības uz katru izslaukto piena kilogramu), kā arī ir izvēlēta Švices šķirne, kam vidēji ir zemāka ražība nekā Holšteinas melnraibajām, toties ir spēcīgākas kājas un labāka auglība. Gisler govīm nepieciešamas vidēji 1.6 sēklošanas rei-zes, lai iegūtu teļu.

Tā kā Gisler ģimenes govis ganību sezonas laikā ik dienas dodas ganībās, katrai govij ap kaklu ir aplikta ādas siksna ar nelielu zvanu. Šādu zvanu lietošana nav tikai sena, iesīkstējusi tradīcija, bet arī praktiska vajadzība − miglainās dienās, kas Šveices kalnos ir samērā bieži, zvanu skaņas palīdz govis atrast.

Govis ar krustvecākiem
Bernes Alpu reģionā saimnieko von Känel ģimene, kas audzē Šveices Simentāles šķirnes govis. Šī šķirne veidota, krustojot Simentāles un Holšteinas sarkanraibās šķirnes liellopus, un tai raksturīgas kompaktas, salīdzinoši augstražīgas govis ar labi veidotiem tesmeņiem, kādas ir lieliski piemērotas arī bioloģiskajām saimniecībām.

Von Känel ģimenei pieder 20 slaucamās govis, kā arī 30 jaunlopi, kuri tiek nobaroti uz vietas saimniecībā. Vasaras periodā govis dodas kalnu ganībās 1000–2000 m augstumā, pēc tam izslauktais piens tiek pārstrādāts īpašā sierā, kuru iespējams iegādāties uz vietas saimniecībā. Tāpat var nopirkt arī kazas sieru, vistu olas un dažādus gaļas produktus. Saimnieki savas govis piedāvā iegādāties pēc pirmās laktācijas, tādējādi citi lauksaimnieki sev var aiztaupīt govs izaudzēšanai nepieciešamo laiku. Von Känel govju vidējā ražība laktācijā ir 7500 kg, un tām ir raksturīgs visai zems somatisko šūnu skaits 45–50 tūkst./ml. Kamēr von Känel govis atrodas otrā līmeņa kalnu ganībās, tūristiem ir iespējams apmeklēt viņu novietni kalnos un piedalīties siera gatavošanā. Saimniecība piedāvā arī savdabīgu iespēju par 250 CHF gadā (~ 230 EUR) kļūt par kādas govs krusttēvu vai krustmāti, šis gods nāk komplektā ar iespēju apciemot izvēlēto govi, kā arī izvēlēties 10 kg īpašā Alpu siera un kopā ar četriem cilvēkiem piedalīties siera gatavošanas darbnīcas apskatē.

Galvenais saimniecības darbaspēks ir pašu ģimenes locekļi. Valstī vidēji četri cilvēki no pieciem, kas nodarbināti lauksaimniecībā, strādā pašu ģimenes saimniecībā. Saimniecības īpašnieks Adrian von Känel kooperējas ar saviem radiniekiem, kuri vasaras sezonā kalnos nodrošina govju aprūpi un slaukšanu, toties pats saimnieks vasarā koncentrējas lopbarības gatavošanai gan savām, gan radinieku govīm, kā arī piedāvā lopbarības sagatavošanas pakalpojumus citiem vietējiem lauksaimniekiem. Sezonā sēto zālāju platības tiek vienu reizi noganītas, un pēc tam vēl tiek iegūti trīs pļāvumi.

Saimniecība pašā ciemata centrā − pierasts skats Šveicē.

Sieru ved ar helikopteru
Tajā pašā Bernes Alpu ciematā Aeschi b. Spiez atrodas arī Schärz ģimenes saimniecība, kur bija iespēja apskatīt godalgām bagātās Simentāles tīršķirnes govis. Saimniecības īpašnieks Ueli Schärz regulāri piedalās lielāka un mazāka mēroga govju izstādēs un šovos, viņa mērķis ir audzēt vidēja lieluma, pietiekami muskuļotas govis, kam ir labi veidots eksterjers. Šim saimniekam ir svarīgs ne tikai augsts tauku un proteīna saturs pienā, bet arī govju auglība, zems somatisko šūnu skaits un ražības stabilitāte visā laktācijas laikā. Šobrīd saimniecībā ir 40 govis un tiek apsaimniekoti 34 ha zemes, vidējais somatisko šūnu skaits pienā 31 tūkst./ml ir sevišķi zems. Vielmaiņas slimības šīs saimniecības govis parasti nepiemeklē.

Tā kā vasaras periodā govis dodas augstu kalnos  2000–2400 m v.j.l., saimniekam ir sevišķi svarīgi audzēt pieticīgas govis, kas labi spēj izmantot zāles lopbarību. Schärz ģimenes apsaimniekotajās kalnu ganībās var nokļūt tikai ar kājām, un ceļš augšup aizņem vairākas stundas. Līdzīgi kā kaimiņam, kalnos iegūtais piens tiek pārstrādāts Bernes Alpu sierā, kura izteiksmīgo garšu ietekmē ganībās atrodamie kalnu augi. Bernes Alpu sierā ir augsts alfa linolēnskābes (viena no neaizstājamajām taukskābēm) saturs. Vasaras laikā saražotos siera rituļus lejup transportē ar helikoptera palīdzību, pēc tam tos ievieto siera glabātavā pat uz pieciem gadiem. Ar katru gadu šis siers iegūst aizvien jaunas garšas nianses. Senas kalnu ganību izmantošanas tradīcijas ļauj piedāvāt produktu, kas palīdz sekmīgāk konkurēt tik dārgajā Šveicē.

Bioloģiski un daudzveidīgi
Atpakaļceļā pēdējā apskatītā gaļas liellopu saimniecība Biobetrieb Reich ir gluži vai paslēpusies Brunneg ciemata centrā. Šī, tāpat kā citas redzētās saimniecības, jau vairākas paaudzes pieder vienai ģimenei un papildus lopkopības nozarei uztur arī papildnozares, šajā gadījumā – tur 2000 dējējvistas, kā arī audzē pārtikas zirņus un kukurūzu. Biobetrieb Reich ir bioloģiski sertificēta saimniecība. Kopumā bioloģisko saimniecību skaits Šveicē pieaug, šobrīd tas ir sasniedzis 14 % no visu saimniecību īpatsvara. Saimniecībā tiek audzēti dažādu gaļas šķirņu krustojumu liellopi, vairākas zīdītājgovis ir piensaimniecību izbrāķētās  kombinēto šķirņu govis, tomēr teļu zīdīšanai tām piena ir gana.

Biobetrieb Reich piedalās Natura Beef programmā, kur iegūtie teļi no mātēm tiek atšķirti tikai 10 mēnešu vecumā. Līdz atšķiršanai teļu ēdienkartē ir tikai mātes piens un zāles lopbarība. Pēc atšķiršanas tos uzreiz realizē kaušanai, veikalos šo gaļu pārdod ar Natura Beef logo.

Swissgenetics apkalpo visu pasauli
Starp saimniecību vizītēm brauciena dalībniekiem bija arī iespēja apmeklēt Šveices ģenētikas uzņēmuma Swissgenetics galveno biroju un buļļu staciju. Swissgenetics piedāvā augstvērtīgu buļļu spermu gan Šveices, gan ārvalstu tirgum. Tā kā Swissgenetics ievāc un analizē virkni datu ne tikai par piena šķirņu, bet arī gaļas šķirņu buļļiem, lauksaimniekiem, kuri izmanto gaļas šķirņu buļļu bioproduktu, ir iespēja izvērtēt atnešanās indeksus (turklāt atnešanās ir vērtēta piena govīm, kas krustotas ar attiecīgo gaļas šķirnes bulli), atšķiršanas svara, kautsvara, tauku pārklājuma indeksus u.c. Swissgenetics atbilstoši modernajām lopkopības tendencēm piedāvā dzimumšķiroto spermu, tādējādi dodot iespēju saimniekiem izvēlēties, vai viņi vēlas telītes vai bullīšus. Bieži vien Šveices lauksaimnieki izvēlas apsēklot savas augstražīgākās piena govis ar dzimumšķiroto spermu, kas nodrošinās telīšu ieguvi.

Swissgenetics savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 65 pasaules valstīm. Loģistikas centrā izvietotie pārvietojamie šķidrā slāpekļa konteineru marķējumi norāda uz ļoti dažādiem tuvākiem un tālākiem galamērķiem, piemēram, Austrālija, Koreja, Irāna, Francija, Igaunija u.c. Swissgenetics vaislas buļļu novietnē par biodrošību rūpējas ļoti nopietni. Lopu kopējiem darba līgumā ir ierakstīts aizliegums kontaktēties ar citiem dzīvniekiem, kas varētu pārnēsāt liellopiem bīstamas slimības. Viesiem buļļu novietnē ir aizliegts ieiet, vienīgi tiek dota iespēja pavērot buļļus caur stiklu. Gadā Swissgenetics buļļu novietnēs tiek izmitināti aptuveni 560 buļļi.

Kalnos ganīto govju devums pārtapis īpašajā Bernes Alpu sierā.

Saimniekiem jābūt izturīgiem visur
Šis brauciens parādīja paradoksālo Šveices lauku saimniecību situāciju un apliecināja to, ka ar lauksaimniecību katrā valstī nodarbojas paši izturīgākie cilvēki. Lauksaimniecības loma Šveicē ir nosacīti atbalstīta, un ikviens šveicietis būtu gatavs piekrist, ka valstij ir jācenšas sekmēt savu neatkarību pārtikas drošības ziņā, tomēr lauksaimniecības nozarē strādājošie nav turīgākie cilvēki valstī. Lieluma ziņā saimniecības ir visai līdzvērtīgas, un nav tā, ka liela daļa lauksaimnieciskajā ražo-šanā izmantojamo resursu koncentrējas dažu uzņēmumu rokās.

Prieks redzēt, ka katrā saimniecībā dzīvnieku labturības prasības šķiet ievērojamas un visur valda elementāra kārtība un tīrība. Mazo saimniecību dzīvotspējas uzturēšana Šveicei dārgi izmaksā, tomēr tas ir ceļš, par kādu ir izšķīrušies šīs valsts pilsoņi.