Bērzs (Betula) Latvijas ainavā un kultūrā ieņem īpašu vietu – tas ir ne tikai viens no vizuāli atpazīstamākajiem kokiem, bet arī simboliski piesātināts ar folkloras, literatūras un sadzīves nozīmi. Bērzi ir dziļi iesakņojušies Latvijas un plašākā ziemeļu tautu kultūrā, simbolizējot gan dabas skaistumu, gan garīgo attīrīšanos un atjaunotni. Latviešu tautasdziesmās un folklorā bērzs bieži tiek pieminēts kā sievišķības, jaunības un maiguma iemiesojums, savukārt pirts rituālos tā zari tradicionāli izmantoti veselības un dvēseles līdzsvara veicināšanai. Mākslā un literatūrā bērzs kalpo kā estētisks un simbolisks tēls, kas pauž nacionālo identitāti un ciešo saikni ar dabu, savukārt tradicionālajā amatniecībā – kā vērtīgs materiāls trauku, mēbeļu un rotājumu darināšanai.

Botāniski raugoties, bērzs nav vienots, homogēns veidojums. Tā ir daudzveidīga ģints, kuras sugas, varietātes un šķirnes demonstrē ievērojamu morfoloģisko, ekoloģisko un bioloģisko daudzveidību. Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) dendrārijā šī daudzveidība tiek sistemātiski dokumentēta un demonstrēta kā daļa no svešzemju introdukcijas un kolekciju darba.

Pasaulē zināmas aptuveni 120 bērzu sugas, no kurām Latvijas florā savvaļā sastopamas divas – kārpainais bērzs (Betula pendula) un pūkainais jeb purva bērzs (Betula pubescens). Šīs sugas pārstāv boreālo un mērenā klimata joslu mežus, un to ekoloģiskā loma vietējās ekosistēmās ir labi dokumentēta.

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā pārstāvētas ne tikai abas vietējās sugas, bet arī aptuveni 60 svešzemju bērzu sugas un 12 šķirnes jeb kopā 52 taksoni, no tiem 27 sugas, 4 pasugas, 5 varietātes, 4 starpsugu hibrīdi un 12 šķirnes, padarot šo kolekciju par vienu no plašākajām šāda veida kolekcijām Baltijas reģionā. Kolekcijas ģeogrāfi skais tvērums aptver ziemeļu puslodes mēreno un subarktisko joslu, ietverot pārstāvjus no Ziemeļamerikas, Austrumāzijas, Centrālāzijas, kā arī Kaukāza un Sibīrijas.

LNBD dendroloģiskajā kolekcijā izceļas vairāki taksoni ar izteiktiem morfoloģiskiem vai bioloģiskiem rādītājiem:

• Betula papyrifera (papīrbērzs), Ziemeļamerikas izcelsmes suga ar raksturīgu baltu, slāņainu mizu, kura vēsturiski izmantota amatniecībā un sadzīvē.

• Betula alleghaniensis (alegeinu jeb dzeltenais bērzs) ar zeltainu mizu un spēcīgu aromātu; šī suga ir vērtīgs celtniecības un mēbeļu ražošanas materiāls.

• Betula nana (pundurbērzs) un Betula humilis (zemais bērzs) ir krūmveida formas ar augstu ekoloģisko pielāgotību subarktiskajiem un purvainajiem biotopiem.

• Betula utilis (Himalaju bērzs) un Betula tianshanica (Tjanšana bērzs) pārstāv augstkalnu floru, kas botāniskajos dārzos tiek novērtēta kā eksotiski piemēri ekstrēmu augšanas apstākļu pielāgošanās spējas demonstrēšanai.

Kolekcijā iekļauta arī Betula pendula var. carelica (Karēlijas bērzs), kas pazīstama ar īpaši dekoratīvu, viļņotu koksni. Šī varietāte, lai arī ģenētiski tuva vietējai sugai, izceļas ar augstu estētisko un praktisko vērtību.

LNBD kolekcijā pārstāvētas vairākas selekcionētas šķirnes, kas bieži tiek izmantotas ainavu arhitektūrā:

• Betula pendula ‘Fastigiata’ – ar stāvu, kolonnveida vainagu.

• Betula pendula ‘Youngii’ – ar nokarenu vainagu, piemērotu mazām teritorijām un dekoratīvai stādīšanai.

• Betula pubescens ‘Aurea’ – ar dzeltenīgu lapojumu, kas izceļas ar vizuālu kontrastu dārza kompozīcijā.

Šīs formas ilustrē selekcijas potenciālu dendroloģijā un pievērš uzmanību bioloģiskās daudzveidības estētiskajām dimensijām.

Atsevišķi kolekcijas taksoni ir iekļauti reģionālajās vai valsts līmeņa aizsardzības sarakstos. Piemēram, Betula humilis un Betula nana noteiktos Eiropas reģionos ir klasificētas kā apdraudētas un to in situ populācijas samazinās purvu degradācijas dēļ. Savukārt Betula tianshanica, saskaņā ar The International Union for Conservation of Nature (IUCN) datiem tiek uzskatīta par potenciāli apdraudētu sugu. Tādējādi botāniskajos dārzos šo taksonu eks situ saglabāšana iegūst zinātnisku un konservācijas nozīmi.

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza bērzu kolekcija sniedz unikālu iespēju iepazīt bērzu ģints daudzveidību ekoloģiskā, morfoloģiskā un ģeogrāfi skā skatījumā. Tā veicina izpratni par koku ģeobotānisko nozīmi, kalpo kā resurss pētniecībai, selekcijai un sabiedrības izglītošanai, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mainīgā klimatiskā kontekstā. Botāniskā dārza teritorijā bērzus var atrast daudzviet: gan centra apstādījumos – piem., Vecajā parkā (alegēnas bērzs) un vides izglītības centrā pie Botania ēkas (Betula pendula ‘Youngii’), gan dendrārija sistemātiskajā daļā – starp vītolu un valriekstu apgabaliem dīķa labajā pusē, skatoties no centrālajiem vārtiem, gan ģeogrāfi skajā daļā – attiecīgajos ģeogrāfi skajos apgabalos: Tālie Austrumi, Ziemeļamerika u.t.t. Protams, Latvijas vietējos āra bērzus var šur un tur sastapt arī patvaļīgi izaugušus dīķu un grāvju malās – jo bērzs ir pionieru suga, kas pirmā izaug piemērotos mitruma un apgaismojuma apstākļos.

Jau šobrīd Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centra Botania pamatekspozīcijā par bērziem tiek stāstīts sadaļā Stumbri, iepazīstinot gan ar bērza tāšu unikalitāti, gan sulu ieguves tradīcijām. Savukārt no 21. jūnija skatītājiem būs pieejama jauna un paša izstāde No bērza sēklas līdz betulīnam. Tajā saistošā veidā parādītas plašās un inovatīvās bērza izmantošanas iespējas. Kopš senlaikiem baltu tautas bērzu izmantojušas tradicionālajā medicīnā, apdziedājušas tautasdziesmās un no koksnes radījušas skaistas un praktiskas lietas. Izstāde uzskatāmi parāda, kā tas turpinās mūsdienās, galveno uzmanību pievēršot 21. gadsimta panacejai – betulīnam, kas ir bērza tāsī atrodama, dabas sintezēta viela ar lielu potenciālu jaunu, plaša spektra zāļu rūpnieciskai ražošanai. Savukārt pats betulīna ieguves process ir izcils mūsdienīgas bioķīmijas paraugs, kas uzskatāmi parāda bezatlikumu ražošanas tehnoloģijas kokapstrādē. Izstāde sagatavota, sadarbojoties vairākiem partneriem: uzņēmumam Latvijas Finieris, Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūtam, ārstam Artūram Tereško, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātei, AS Latvijas valsts meži, biedrībai Zaļās mājās u.c.

21. jūnijā ikviens ir aicināts uz Stādu tirgu Botāniskajā dārzā Salaspilī un izzināt bērzus, pētīt un atklāt jaunas lietas par tik ierasto piemājas koku – bērzu. Papildu informācija par pasākumu www.nbd.gov.lv.