, .
snow -1.4℃
Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Filadelfi jeb neīstie jasmīni

Sarmīte Strautiņa , 29-03-2021
Filadelfi jeb neīstie jasmīni

Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Dzirdot vārdu jasmīni, vispirms nāk prātā smaržīgie, balti ziedošie krūmi, kas sastopami vai katrā dārzā. Taču augu sistemātikā par jasmīnu dēvēts pavisam cits augs, kura dzimtene ir Ķīna vai Birma (Mjanma) un kurš nespēj izturēt mūsu skarbās ziemas, jo iet bojā jau pie -6 °C. Īstie jeb daudzziedu jasmīni Jasminum polyantum ir mūžzaļi vīteņaugi. Mūsu klimata zonā tos audzē kā istabas augus. Uzzied februārī − martā ar rozā vai baltiem smaržīgiem ziediem. Piemērota saulaina vai daļēji noēnota vieta. Ziedi līdz 2 centimetriem diametrā ar 5 vainaglapām.

Ar sievietes vārdu
Nosaukums jasmīns cēlies no persiešu vārda yasmin. Tas ir arī persiešu sievietes vārds. Vidusjūras reģiona valstīs jasmīna smaržu dēvē par smaržu karali. Austrumu valstīs šis augs tiek uzskatīts par kaislīgas mīlestības simbolu. Jasmīnu eļļa ir viena no dārgākajām ēteriskajām eļļām. Tā ziedus izmanto zaļās tējas aromatizēšanai, bet ziedu ēterisko eļļu izmanto parfimērijā. No 1000 kg ziedu var iegūt aptuveni 1 l ēteriskās eļļas. Ziedus ievāc naktī, kad augs visintensīvāk izdala ēteriskās vielas. Vidēji
no 1 ha ievāc 2700 kg ziedu, no kuriem var saražot ap 2 l eļļas. Labākās eļļas ražo Francijā, Itālijā, Marokā, Ēģiptē, Ķīnā, Japānā, Turcijā.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, īstā jasmīna audzēšana lauka apstākļos diezin vai būs iespējama. Kas gan ir krāšņumaugi ar tik apburošo smaržu, kas mūsu dārzos jūtas kā mājās? Tie ir filadelfi jeb neīstie jasmīni. Filadelfi pieder pie hortenziju Hydrangeaceae Dumert dzimtas filadelfu Phyladelphus ģints, kurā iekļautas 45 vai pat 70 sugas. Trīs no tām sastopamas savvaļā Dienvideiropas kalnos, bet vairums sugu ir mērenajā joslā – Austrumāzijā un Ziemeļamerikā. Audzējot līdzās vairāku sugu pārstāvjus, tie savstarpēji spēj apputeksnēties un dod ļoti neizlīdzinātu un atšķirīgu pēcnācēju paaudzi. Atlasot un veģetatīvi pavairojot ziemcietīgākos un bagātīgāk ziedošos īpatņus apstādījumos, visbiežāk tiek audzēti kloni, nevis tīras sugas.

Filadelfi Eiropā tika ievesti no Otomāņu impērijas Turcijā 16. gadsimtā. Līdz pat 19. gadsimta vidum Eiropas dārzos sastopamie filadelfi lielākoties bija vai nu savvaļas sugas, vai savvaļā radušies hibrīdi. Situācija mainījās, kad 1850. gadā pie darba ķērās ievērojamie franču krāšņumaugu selekcionāri Lemuāni. Ilgstošā darbā viņi filadelfu sortimentu papildināja ar vērtīgiem hibrīdiem un šķirnēm. Filadelfi Latvijā ir ienācēji, to vēsture aizsākas tikai Latvijas kokaudzētavas jau piedāvāja diezgan plašu filadelfu sortimentu. Piemēram, Kārļu kokaudzētavā Vidzemē bija 32 dažādības.

Šī košumkrūma divas raksturīgākās īpašības ir ziedu baltā krāsa un spēcīgā smarža. Filadelfi ir arī labi medusaugi, tāpēc tos labprāt apmeklē bites.

 ‘Belle Etoile’

Sugas un šķirnes
Gandrīz visas filadelfu sugas, izņemot dažas mūžzaļās, ir vasarzaļi krūmi ar daudziem tieviem taisniem stumbriem. Miza plāna, pelēka, daudzām sugām viengadīgiem un divgadīgiem dzinumiem tā ir tumši brūna, atslāņojas. Koksne cieta, ar lielu serdi.

Filadelfiem ziedi veidojas jauno sāndzinumu galos, sakopoti nelielos ķekaros pa 3−5, dažreiz pa 9−7. Bez tam ziedi veidojas augšējo 1−2 lapu pāru padusēs. Ziedi lieli, no 2,5 līdz 6−7 cm diametrā, ļoti smaržīgi vai arī bez smaržas. Ziedkauss veidots no četrām, dažreiz piecām atstāvošām, ieliektām trīsstūrainām kauslapām, kas ziedēšanas laikā daudzām sugām ir krēmbaltas vai dzeltenīgas. Vainags sastāv no 4, dažreiz 5−6 lielām vainaglapām. Vainaglapas sniegbaltas, krēmbaltas, dažādas formas: no lineārās, kura veido krustveida ziedu ar lielām spraugām starp ziedlapām, līdz ļoti platām, kuru malas pārsedzas un veido gandrīz kvadrātveida ziedus (lielziedu filadelfs).

Ph. virginalis Schneesturm

Putekšņlapu daudz: no 20−25 (Šrenka, Kaukāza filadelfs) līdz 70−90 (lielziedu filadelfs).

Pašas agrākās sugas ir Šrenka, Kaukāza un parastais filadelfs, kuri parasti uzzied ap 7.−10. jūniju. Pašas vēlākās sugas sāk ziedēt jūnija beigās – jūlija sākumā un beidz ziedēt jūlija vidū vai beigās, bet dažos gados pat augusta sākumā.

Uz spēcīgākajiem viengadīgajiem dzinumiem nākamajā gadā var veidoties līdz 10−12 vai pat vairāk ziednešu, kuri veido 40−50 cm garus greznus ziedu pušķus.

Dažām fildelfu sugām aromāts atgādina svaigu zemeņu smaržu (sīklapu un Lemuāna filadelfu šķirnes).

Latvijā stādaudzētavas piedāvā plašu filadelfu sugu un šķirņu klāstu, tāpēc iespējams izvēlēties piemērotāko gan lielam, gan mazam dārzam. Vai katrā stādaudzētavā atrodamas šādas šķirnes:

Dzeltenlapu šķirne ‘Aureus’. Uzskata, ka šī šķirne pieder pie Ph.caucasicus var. glabratus Sh.-y.Hu (syn Ph.coronarius ‘Aureus’). Krūms kompakts, līdz 1,5 m augsts. Plaukstot lapas spilgti dzeltenas, vasaras pirmajā pusē dzeltenas, otrajā − zaļgani dzeltenas. Ziedi mazi, krēmbalti, smaržīgi. Zied jūnijā − jūlijā.

Parastais vainagu filadelfs jeb neīstais jasmīns (Ph. coronarius L.) ir līdz 3 m augsts krūms. Ziedi sakopoti ķekaros pa 5−7, nelieli, krēmbalti, ļoti smaržīgi. Viens no visagrāk ziedošajiem filadelfiem − uzzied jūnija otrajā dekādē, zied 2−2,5 nedēļas. Piemērots arī ļoti sausām, vieglām augsnēm. Viena no izplatītākajām sugām.

Lielziedu filadelfs (Ph. indorus var. grandiflorus Gray). Krūmu augstums 3−5 m. Dzinumi nokareni. Ziedi ļoti lieli, līdz 6 cm diametrā, sniegbalti, ar platām ziedlapām, kas piešķir ziedam gandrīz kvadrātisku formu, ar daudzām putekšņlapām. Ziedi bez izteiktas smaržas. Ķekarā lielākoties 3 ziedi, bez tam pa 2 ziediem lapu padusēs. Dažreiz ziedkopās pa 6−9 ziediem. Ļoti izskatīga suga lielo, sniegbalto ziedu dēļ. Uzzied 8−10 dienas pēc parastā filadelfa. Zied 20−31 dienu.

Pūkainais filadelfs (Ph. pubescens Loisel) ir liela auguma, spēcīgs, 3−4 m augsts augs, veido kompaktu, stāvu krūmu ar vertikāliem, spēcīgiem stumbriņiem un dzinumiem. Ziedi krēmkrāsas, kausveida, bez smaržas. Putekšņlapas ar oranždzelteniem putekšņmaciņiem, kas skaisti izceļas uz krēmkrāsas ziedlapiņu fona. Šī ir pati vēlāk ziedošā suga – uzzied 14−20 dienas pēc parastā filadelfa. Ziedēšanas ilgums 20−28 dienas. Aug arī mazāk auglīgās augsnēs. Labai ziedēšanai nepieciešams pietiekams apgaismojums.

Pačemuru filadelfs (Ph. xcymosus Rehd) − pārsvarā līdz 2,5 m augsti krūmi ar stāvu vainagu. Ziedi balti, aromāts neizteikts. Zied jūnijā – jūlijā.

‘Bouquet Blanc’ − pačemuru filadelfu šķirne. Krūmi 1,5–2 m augsti, izskatīgi, ar nokareniem zariem. Ziedi pildīti, pienbalti, līdz 2,5 cm diametrā, ar apelsīnu smaržu.

Sniega filadelfs (Ph. nivalis). Krūms līdz 2,5 m augsts, vainags izplests, noapaļots. Ziedi krēmbalti. Zied jūnijā – jūlijā. Lapojums gaiši zaļš.

Ziemcietīgāko filadelfu vidū viens no populārākajiem ir Lemuāna filadelfs (Ph. Lemoinei hybridus Lem.).
Izdala vairākas Lemuāna filadelfa šķirņu grupas. Krustojot sīklapu filadelfu ar parasto filadelfu, iegūta virkne maza auguma šķirņu pa lielākai daļai ar sīkām olveida lancetiskām lapām un smaržīgiem ziediem, kuru aromāts atgādina svaigas zemenes.

Šīs grupas šķirnes:
‘Erectus’ − Krūms līdz 1,5 m augsts, stāvs un ļoti biezs. Vainags ieapaļš. Dzinumi pelēki līdz melngani. Ziedi sniebalti, vienkārši, līdz 3 cm diametrā, ļoti smaržīgi. Zied jūnijā – jūlijā. Izmanto dzīvžogiem.

‘Innocence’ − Krūms līdz 2 m augsts, ar dzeltenraibām lapām. Pievilcīgi izskatās visu veģetācijas sezonu. Ziedi smaržīgi, balti, vienkārši un puspildīti, līdz 3−3,5 cm diametrā.

‘Innocence’

‘Belle Etoile’ (Ph. x purpureo-maculatus Lemoine). Krūms 1,5 m augsts, stāvs, drukns. Ziedi pa vienam vai līdz trīs, ļoti lieli, vienkārši, pienbalti ar purpursarkanu zīmējumu vidū, līdz 4 cm diametrā. Ziedlapas gar malām bārkstainas. Ziedi ļoti smaržīgi.

'Bouquet Blanc'

Viens no labākajiem hibrīdiem ir jaunavīgais filadelfs (Ph.X Virginalis rehd.), kas iegūts, krustojot Ph.Lemoine x Ph.Nivalis ‘Plenus’. Krūmi 2–3 m augsti, stāvi. Ziedi sniegbalti, blīvos ķekaros pa 3–7, ļoti pildīti, ļoti smaržīgi, 4–5 cm diametrā.

Ph. Lemoinei

Šīs grupas šķirnes:
‘Albatre’ Krūms līdz 1,2 m augsts, stāvs. Ziedi pildīti, ziedkopā pa 5–7, tīri balti, smarža vidēji stipra.

‘Girandole’ Krūms 1,5 m augsts, biezs un lēnaudzīgs. Zied bagātīgi. Ziedi ļoti pildīti, pienbalti. Smarža vidēji spēcīga. Zied jūnijā.

‘Glacier’ Krūms līdz 1,5m augsts. Lapas mazas. Ziedkopas kompaktas no 7–9 ziediem. Ziedi lieli krēmbalti, bagātīgi pildīti, ļoti smaržīgi. Uzzied jūnija otrajā pusē, zied ilgi un bagātīgi. Šķirne ziemcietīga.

Glacier

‘Minnesota Snowflake’ Krūms 1,5 m augsts. Ziedi ķekarā pa 3–7, tīri balti, blīvi pildīti. Smarža vāja.

‘Natchez’ Krūms ap 2 m augsts, blīvs. Dzinumi gari, savijušies. Ziedi lieli, balti, smaržīgi. Smarža atgādina apelsīnu ziedu smaržu. Zied bagātīgi.

‘Schneesturm’ Krūms 2–3 m augsts, vecākiem krūmiem dzinumi arkveidā noliecas. Ziedi balti, pildīti 4–5 cm diametrā, smaržīgi. Zied bagātīgi jūnija beigās – jūlija sākumā. Zied arī daļējā noēnojumā. Lapas tumši zaļas, rudenī dzeltenas.

‘Virginal’ Krūmi stāvi 1–2,5 m augsti. Ziedi ļoti lieli, tīri balti, pildīti, ļoti smaržīgi. Ziedkopā 3–7 ziedi. Ziemcietība vidēja.

‘Zoja Kosmodemjanskaja’ Krūms līdz 1,1 m augsts, ar samērā gariem (10–16 cm), stāviem ziednešiem. Ziedkopas ap 7 cm garas, sastāv no 7–9 ziediem. Ziedi pildīti, lieli, līdz 5 cm diametrā, balti, gandrīz bez smaržas. Zied jūnijā –jūlijā.

'Zoja Kosmodemjanskaja'

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...