Saimnieks LV / 2026.gads (Maijs)

Digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā būtiski uzlabo ražošanas efektivitāti un precizitāti, taču to pilnvērtīga izmantošana ir atkarīga no cilvēka zināšanām, pieredzes un spējas interpretēt datus – šāds secinājums izskanēja AgriExcel projekta reģionālajā iesaistīto pušu tikšanās laikā Naukšēnos. To organizēja Vidzemes plānošanas reģions.

Pasākumā tika prezentēta praktiskā pieredze SIA Naukšēni un SIA Saktas ZS saimniecībās, kas darbojas kā savstarpēji saistīti uzņēmumi: Naukšēni attīsta piena lopkopību, savukārt Saktas ZS specializējas augkopībā un sēklaudzēšanā. Abas saimniecības kopumā apsaimnieko vairāk nekā 2500 ha lauksaimniecības zemes un ir nozīmīgi nozares spēlētāji Latvijā.

Augkopībā tiek izmantoti precīzās lauksaimniecības risinājumi, tostarp mainīgo devu mēslošana. Fosfora un kālija mēslošanas kartes tiek sagatavotas digitāli Agriport sistēmā un nodotas tehnikas vienībām, kas automātiski izkaisa mēslojumu atbilstoši konkrētā lauka zonu vajadzībām. Slāpekļa papildmēslošanai saimniecībā tiek izmantotas Yara N-Tester mērierīces un N-Sensor sistēmas. Process sākas ar N-Tester mērījumiem uz lauka, lai noteiktu augu aktuālo slāpekļa nepieciešamību. Ievadot N-Tester mērījumu datus Yara N-Sensor monitorā, tiek noteikta atsauces deva, kas kalpo par pamatu precīzai mēslojuma izkliedei visā lauka platībā. Pēc tam šie dati kalpo par pamatu slāpekļa mēslošanai reāllaikā, nodrošinot, ka augs saņem tieši tik daudz barības vielu, cik tam attiecīgajā brīdī nepieciešams.

Balstoties savā pieredzē, saimnieki uzsver, ka šie mērījumi jāinterpretē piesardzīgi – piemēram, augu stresa apstākļos (sausums vai karstums) sensori var uzrādīt maldinoši zemu hlorofila līmeni, kas var radīt nepamatoti augstu slāpekļa nepieciešamības novērtējumu. Tāpēc būtiska ir regulāra monitoringa vietu apsekošana un datu interpretācija kontekstā ar laikapstākļiem un augu attīstības stadiju. 

Saimniecībā sensorus izmanto jau gadiem, taču to efektivitāte slēpjas precīzā kalibrēšanā katrai kultūrauga šķirnei. Nosakot stingras mēslošanas devu robežas, mēslojums nonāk tikai tur, kur tas tiešām nepieciešams. Labāk attīstītiem augiem slāpekļa deva būs mazāka, slikti attīstītiem – lielāka. Tādējādi dabiski tiek novērsts galvenais veldres cēlonis un tiek nodrošināta vienmērīga ražas kvalitāte visā lauka platībā. Papildus saimniecībā tiek izmantota traktoru automātiskā GPS stūrēšana, kas samazina darba joslu pārklāšanos un nodrošina precīzāku darbu izpildi. 

Lauksaimniecības pārvaldībā būtiska loma ir digitālajām sistēmām. Saimniecība ir pārgājusi no Excel failiem uz eAgronom platformu, kur tiek uzkrāti dati par laukiem, darbiem un noliktavas resursiem. Darbinieki izmanto mobilo lietotni, kurā saņem uzdevumus un reģistrē paveikto, savukārt vadība reāllaikā seko līdzi darbu izpildei un noliktavas datiem...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!