Saimnieks LV / 2026.gads (Maijs)

Kad tiek veikti ieguldījumi kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās, sagaidām, ka tas ne tikai atmaksāsies, bet arī nesīs peļņu. Tas ir svarīgi vienmēr un ļoti svarīgi šobrīd, kad izmaksas lauksaimniecībā ir ļoti augušas. Graudaugu pasargāšana no slimībām lielā mērā ietekmē ražības un kvalitātes rādītājus, un tas nozīmē arī saimniecības ieņēmumus.

Pērnās sezonas pieredze

Klimatiskie apstākļi ir faktors, ko nevaram ietekmēt, bet pārdomāti lēmumi un risinājumi var palīdzēt mazināt to iespējamo negatīvo ietekmi lauksaimniecībā. Tik slapju vasaru kā pērn nebijām sen piedzīvojuši. Kā daži izteicās, tas jau vairāk līdzinājās Anglijas klimatam. Tāpēc atgādinu – šādi laikapstākļi ļoti veicināja slimību izplatību. Latvijā kā izplatītāko slimību graudaugu laukos parasti min kviešu lapu dzeltenplankumainību (DTR), tai seko kviešu lapu pelēkplankumainība (Septoria), miltrasa un rūsas. Taču pērn daudzos kviešu laukos tieši Septoria bija visizplatītākā graudaugu slimība. 

Lapu pelēkplankumainība jeb Septoria

Lapu pelēkplankumainība jeb Septoria bojā tikai lapas. Pirmās pazīmes parādās uz vecākajām lapām. Neregulāri iegarenie plankumi inficētajās vietās uz lapām attīstās un maina nokrāsu no gaiši brūnas uz dzeltenīgu un tumšāk brūnu un šajā laikā ir samērā grūti atšķirami no citām lapu plankumainību slimībām. Raksturīgie pelēkie plankumi ar dzeltenbrūnu nokrāsu un melnajiem punktiņiem (piknīdām) parādās vēlāk.

Graudu ražu pelēkplankumainības izplatītajos laukos galvenokārt ietekmē samazinātā lapu fotosintezējošā virsma. Tiek uzskatīts, ka 1 % ražas zūd uz katriem 2.5 % inficētās karoglapas virsmas. (2025. gada izmēģinājumos Latvijā un Lietuvā kontroles jeb nesmidzinātajos variantos tika fiksēta inficēšanās ar Septoria 6.8–39.6 % no lapu virsmas.) Inficēšanās agrīnās graudaugu attīstības stadijās samazina graudu skaitu vārpās, bet, ja tā notiek pēc ziedēšanas, tad samazinās graudu lielums jeb 1000 graudu masa. Vislielākais ražas zudums ir novērots, kad inficēšanās notiek pēc trešās, otrās un it īpaši pēc karoglapas atvēršanās.

Mitri, lietaini laikapstākļi un gaisa temperatūra +15–25 °C ir ļoti labvēlīgi Septoria izplatībai un augu inficēšanai. Septoria ģints sēnes visās attīstības stadijās ir atkarīgas no mitruma. Konīdijas atbrīvojas tad, ja augu lapas ir mitras, it īpaši, ja tās ir mitras divas dienas pēc kārtas. Konīdiju nokļūšana no augu apakšējām lapām uz augšējām (karoglapām) iespējama galvenokārt ar lietus šļakatām. Lietaini laikapstākļi stiebrošanas fāzē, kā tas bieži bija pērn, liek rūpīgi pārdomāt fungicīdu izvēli, lai efektīvi ierobežotu tieši Septoria un arī citas graudaugu slimības...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!