Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Parasti ar vārdu maranta (Maranta) mēs apzīmējam visas mums zināmās telpās augošās marantas. Taču tas īsti nav pareizi, jo sugu ir daudz, tāpēc, lai zinātu, tieši kāda maranta mūs interesē, obligāti vajadzīgs arī sugas nosaukums. Augi savu vārdu ieguvuši, pateicoties ārstam un botāniķim Bartalomeo Maranta, kas dzīvoja un strādāja 16. gadsimtā.

Krāsains lapu augs
Baltdzīslu maranta (M. leuconeura), kurai nosaukumā ir vēl vismaz 12 sinonīmi, ir ļoti iecienīta siltās, ne pārāk saulainās, bet noteikti mitra gaisa telpās, kur šis krāsainais lapu augs spēj izpausties visā savā krāšņumā. Baltdzīslu maranta zied baltiem nelieliem ziediem, kuri sakārtoti stāvā vārpveida ziedkopā. Iespaidīgie ornamenti lapu plātnēs ir krāšņāki par ziediem.

Baltdzīslu marantu mēdz dēvēt arī par lūgšanu augu, jo, iestājoties tumsai, lapas paceļas uz augšu, savukārt dienā lapas plātnes atkal ieņem horizontālu stāvokli.

Baltdzīslu maranta savvaļā aug Dienvidamerikā, Brazīlijas mitrajos tropu mežos, vairāk zemsedzē, kuru neapspīd tiešie saules stari. Nelielajam lakstaugam no sakņu kakla attīstās vairāki, aptuveni 20–30 cm gari lapoti dzinumi, kuri lapu mezglu vietās, pieskaroties augsnei, veido saknes. Savukārt šajā iesakņošanās vietā veidojas jauns augs, atkal ar vairākiem dzinumiem. Tādējādi ar laiku no viena auga iegūstam daudzus, kuri ar bagātīgo lapu un dzinumu daudzumu izveido klājenisku zemsedzi. Lai saglabātu un uzturētu ilgstoši skaistas lapas, izgriežam jau laikus vēl neuzziedējušos ziedus. Baltdzīslu marantas ziedu likvidēšana neietekmē auga attīstību.

Marantu (Marantaceae) dzimtā ir vairāk nekā 40–50 augu dažādību. Baltdzīslu marantai ir vēl varietātes – erythroneura, kerchoveana un massangeana. Tās nereti figurē arī kā šķirnes, kas savā starpā atšķiras ar krāsainiem lapu ornamentiem. Ļoti savdabīgs lapu krāsojuma ornaments ir baltdzīslu marantas šķirnei ‘Fascinator’.

Audzēšanas īpatnības Baltdzīslu maranta telpās visu gadu augs temperatūrā, kura nekad nav zemāka par 18 °C. Optimālā gaisa temperatūra baltdzīslu marantai ir 20–24 °C. Augi slikti panes krasas gaisa temperatūras svārstības, un tiem nepatīk caurvēji. Savukārt svaigas gaisa iespējas jānodrošina regulāri.

Vislabāk baltdzīslu marantas aug gaišās telpās, kur tās neapspīd tiešie saules stari. Spilgtā saules gaisma dzeltina auga lapas, un tās ātri aiziet bojā, neataug jaunie dzinumi. Neder arī pārlieku tumšas telpas.

Baltdzīslu marantas stāda un audzē vidēji smagā substrātā, kas var sastāvēt no vairākiem komponentiem, piemēram, labi sadalījušās lapu zemes, velēnu zemes, neitralizētas kūdras un rupjas grants. Lai augsnē auga saknēm nodrošinātu labu gaisa un ūdens caurlaidību, substrātam var pievienot priežu mizas gabaliņus, sagrieztus sfagnus, celtniecībā izmantojamo keramzītu utt. Kopumā augsnei jābūt viegli skābai un trūdvielām bagātai. Ja baltdzīslu maranta audzēta vairāku komponentu substrātā, tad katru gadu tā nav jāpārstāda. Ja augu audzē tikai bagātinātā kūdrā, tad pārstādīšana ir vajadzīga katru gadu.

Auga mēslošana ir atkarīga no augsnes sastāva. Ja tas ir daudzveidīgs, tad pietiks ar vienu mēslošanas reizi mēnesī, bet, ja tas ir vienveidīgs, tad kompleksais mēslojums būs jāizmanto katru nedēļu.

Baltdzīslu marantu var audzēt vienu pašu, atsevišķā lēzenā, platā, nedziļā podā, kur dzinumiem ir iespēja netraucēti plesties uz visām pusēm. Baltdzīslu marantu var audzēt zem lieliem augiem, piemēram, dažādu sugu monsterām (Monstera), filodendriem (Philodendron), kā arī kopā ar nefrolēpēm (Nephrolepis), antūrijām (Anthurium), spatifīlām (Spathiphyllum), fitonijām (Fittonia) un citiem tropu augiem, kuriem ir tādi paši audzēšanas apstākļi.

Kā pavairot
Baltdzīslu marantu pavairo ar lapotu galotnes spraudeni, kuru var apsakņot gan ūdenī, gan kūdrā. Spraudeņus sakņo mitrā substrātā, siltumā un gaismā, noteikti apsedzot ar polietilēna plēvi, kura uztur mitru gaisu un ir gaismas caurlaidīga.