Dārzs un Drava / 2025.gads (VASARA)

Foto: publicitātes foto

Dārznieka mērķis parasti ir radīt produktīvu un estētisku vidi, nodarot vairāk laba nekā ļauna. Protams, kaitēkļi un slimības šajā idealizētajā vīzijā nav gaidīti. Domājošs dārznieks meklēs visnekaitīgāko metodi kaitēkļu ierobežošanai. Reizēm tā var būt diatomīta izkaisīšana.

Diatomīts (saukts arī par diatomeju zemi, kīzelguru vai VAAD dokumentos par diatomīta zemi) ir nogulumiezis, kas veidojas ūdenstilpju dibenā un sastāv gandrīz tikai no kramaļģu jeb diatomeju čauliņām. Šīs čauliņas savukārt sastāv no praktiski tīra silīcija dioksīda, līdzīgi kā kvarca smiltis vai stikls. No parastām kvarca smiltīm diatomīts atšķiras galvenokārt ar daļiņu formu. Kramaļģu čauliņas ir nevis vienkāršas bruņas, bet patiesi dabas mākslasdarbi. Atkarībā no kramaļģes sugas tās var būt praktiski jebkuras simetriskas ģeometriskas formas. Čauliņas ir ar tukšu vidu un interesantu virsmas tekstūru – rieviņas, caurumiņi, pumpiņas, adatiņas. To izmēri variē no 0,2 mm līdz 0,02 mm, nogulumiežu veidošanās procesā čauliņas salūst smalkās, asās lauskās.

Cilvēka taustei diatomīts šķiet smalks homogēns pulveris, tas nav indīgs norijot, bet grauž acis, nedaudz sausina ādu un kairina elpceļus, ja to gadās ieelpot. Kukaiņiem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem ir cits viedoklis.

Viens no diatomīta pielietojumiem ir ārpus dārza izlijušu taukainu šķidrumu absorbcija, lai atvieglotu to savākšanu. Kāds tam sakars ar kukaiņu ierobežošanu? Kukaiņu ķermeņa uzbūvei ir raksturīgs eksoskelets – visi sulīgie orgāni atrodas iekšpusē, ķermeņa virsmu sedz ciets hitīna apvalks. Lai padarītu šo apvalku ūdensdrošu, kukaiņi sintezē taukainas vai vaskainas vielas, kas klāj hitīna eksoskeletu no ārpuses, atgrūž vides ūdeni un neļauj iztvaikot ūdenim no iekšējiem orgāniem. Šo slāni sauc par kutikulu.

Ja diatomīts nonāk uz kukaiņa ķermeņa un saskaras ar kutikulu, asās kramaļģu čauliņu daļiņas saskrāpē to, kutikulas tauki un vaski iesūcas diatomītā, atstājot kukaini kailu un pakļautu izžūšanai. Dažkārt kukaiņiem diatomīts arī saķeras locītavās un apgrūtina kustības. Sava darbības mehānisma dēļ diatomīts kukaiņus nogalina lēnām, to skaits samazinās vairāku dienu vai nedēļas laikā. Diatomīts ir efektīvs galvenokārt sausā laikā.

Zemā toksiskuma dēļ diatomītu lieto veterinārijā, īpaši mājputnu spalvu un ādas parazītu ierobežošanai, kā arī cilvēku mājokļos pret prusakiem un gultas blaktīm. Komerciāli ar diatomītu apstrādā graudus un sēklas krātuvēs, lai izvairītos no noliktavu kaitēkļiem. Dārzā tas pārsvarā lietojams rāpojošu kukaiņu ierobežošanai. Diatomītu var apbērt ap augu stumbriem vai apputināt ar to auga daļas, ko bojā kaitēkļi. Šoreiz runājam par tiešām plašu kaitēkļu spektru no laputīm līdz pat zemesvēžiem. Diatomīts nav kaitīgs suņiem, kaķiem un ežiem, ja tiem gadās apēst kādu apstrādātu kukaini. Apputeksnētājiem jāievēro parastie piesardzības pasākumi. Strādājot ar diatomītu, vēlams lietot aizsargbrilles un respiratoru, ideālajā gadījumā ar P3 daļiņu fi ltru, lai izvairītos no kairinājuma, īpaši vējainā laikā.

Latvijā diomīts vēl ir maz lietots, bet citur pasaulē zināms un iemīļots dabisks līdzeklis visdažādāko kaitēkļu ierobežošani. Latvijā to pārsvarā var iegādāties vietās, kur pārdod putnkopības materiālus. Varbūt laiks pievienot diatomītu savai dārza aptieciņai?