Latvijas agroklimatiskie apstākļi nodrošina dēstu audzēšanai pietiekamu dabīgās gaismas daudzumu tikai no marta sākuma. Laika posmā no oktobra beigām līdz marta sākumam Latvijā mēdz būt tikai dažas saulainas dienas, bet pārsvarā pieturas ilgstoši apmācies, tumšs laiks. Tieši gaismas trūkuma dēļ daudzu dārzeņu un dekoratīvo augu dēstus vai stādus ir grūti izaudzēt pietiekami agri, jo daudzas puķes jāsēj jau februārī. Saprotama ir audzētāju interese par papildapgaismojuma izmantošanas iespējām. It sevišķi ņemot vērā, ka mūsu siltumnīcu lielsaimniecības gurķus un tomātus sekmīgi audzē zem lampām arī ziemā.

NEDAUDZ TEORIJAS. Augu dzīvē gaisma veic divas pamatfunkcijas – fotosintēzi un fotomorfogenēzi. Vārds fotosintēze ir biežāk dzirdēts, tas nozīmē ogļhidrātu (cukuru) veidošanos no ūdens un ogļskābās gāzes ar gaismas enerģijas palīdzību. Fotosintēze ietekmē biomasas veidošanos, ražu un ogļhidrātu saturu augā un produkcijā. Fotomorfogenēze nozīme vairāku bioloģisko procesu norisi augā atkarībā no gaismas – augu augstumu, lapu virsmas lielumu, ziedu ieriešanos, bioloģiski aktīvo savienojumu veidošanos. Fotomorfogenēzi varētu izmantot retardantu vietā, lai iegūtu...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!