Saimnieks LV / 2018.gads (Februāris.)

Apsaimniekoti ilggadīgie zālāji Latvijā aizņem 635 100 ha (2016. gada CSP dati), un 95 % no tiem ir sēti kultivēti zālāji. Tajos zelmeni veido sētās stiebrzāles un tauriņziežu sugas, bet nepieciešamos vides apstākļus nodrošina cilvēks, mitrumu regulējot ar nosusināšanu, auglību un augsnes skābumu – ar mēslošanu un kaļķošanu. Tādēļ augu, putnu un bezmugurkaulnieku daudzveidība tajos ir nabadzīga.

Dabisko pļavu un ganību platība
Tikai 5 % no apsaimniekotajiem ilggadīgajiem zālājiem (aptuveni 35 000 ha) ir dabiskās pļavas un ganības (aizsargājamie zālāju biotopi). Tātad uz katriem 100 ha ilggadīgo zālāju tikai 5 ha ir dabiski. Dabiskos zālājos zelmeni veido savvaļas sugas un vides apstākļus cilvēks ietekmē maz – parasti nemēslo, mitrumu neregulē vai regulē ar sekliem grāvjiem, kas būtiski nemaina mitruma apstākļus. Dabiskie zālāji veidojušies, kopš cilvēks sācis nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību. Dabas procesiem mijiedarbojoties ar cilvēka lauksaimniecisko darbību, ir izveidojušās sugām piesātinātākās ekosistēmas pasaulē.

Sākot ar 2013. gadu, Latvijā tiek nodalīti botāniskie bioloģiski vērtīgie zālāji (BVZ) un putniem nozīmīgie bioloģiski vērtīgie zālāji. Visi botāniskie BVZ atbilst kādam Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamam biotopam. Par putnu BVZ var tik atzīts ilggadīgs zālājs (zālājs piecus un vairāk gadus), ja tajā atbilstoši metodikai tiek konstatētas noteiktas putnu sugas. Lai zālājs tiktu atzīts par botānisko BVZ, tam ir jābūt apsaimniekotam kā zālājam (pļauts, ganīts) vismaz pēdējos 15–20 gadus. Vērtīgāki, protams, ir tie, kuri kā pļava vai ganība ir pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Botāniskie BVZ var veidoties, kultivētam zālājam, senai atmatai atgriežoties dabiskā stāvoklī, vai kad atsāk apsaimniekot sen pamestu zālāju.

Dabas vērtības
Zinātnieki dabisko pļavu un ganību bioloģisko daudzveidību vērtē tikpat augstu kā tropiskos lietus mežus, jo nevienā citā ekosistēmu veidā nav novērots tik liels augu sugu piesātinājums – vienā kvadrātmetrā ir konstatētas 51 (Latvija), 63 (Igaunija) un pat 82 (Karpatu kalni Čehijā) augu sugas. 15 putnu sugām (ķikuts, mērkaziņa, grieze, pelēkā pīle, pļavu tilbīte, dzeltenā cielava u.c.) dabiskie zālāji ir vienīgā ekoloģiski ilgtspējīgā ligzdošanas dzīvotne (sēto zālāju apsaimniekošana ir pārāk intensīva, tādēļ putniem tur ligzdošana bieži ir nesekmīga). Vēl 34 putnu sugas tajos regulāri ligzdo un 30 sugas (piemēram, mazais ērglis) regulāri barojas ligzdošanas sezonas laikā. Trešdaļa no aptuveni 14 tūkstošiem Latvijā zināmo bezmugurkaulnieku sugu, piemēram, pļavu dižsienāzis, parkšķis, dažādas dienastauriņu sugas, atkarīgas no zālājiem.

Salīdzinot ar sētiem zālājiem, dabiskie zālāji nodrošina vairāk un kvalitatīvākus ekosistēmu pakalpojumus – uzglabā vairāk ogļskābās gāzes, nodrošina efektīvāku ūdens infiltrāciju un uzglabāšanu, to ekstensīva izmantošana rada mazāku piesārņojumu, tie nodrošina kultūras un estētiskās vērtības. Dabisko zālāju siens ir bagāts ar vitamīniem, mikroelementiem un bioloģiski aktīvām vielām, tādēļ tajos ganītu liellopu gaļa un piens ir bagātāki ar antioksidantiem, omega–3 nepiesātinātajām taukskābēm un ar zemāku piesātināto taukskābju īpatsvaru. Tie ir nozīmīgs resurss ārstniecības augiem un stiebrzāļu, tauriņziežu un krāšņumaugu selekcijai. Dabiskie zālāji ir daudzveidīgas bišu ganības, tie nodrošina ligzdošanas iespējas medību saimniecībā nozīmīgām pīļu sugām.

Dabisks zālājs, kurā 25 m² ir konstatētas 65 augu sugas.

Sēts zālājs, kurā augu sugu skaits ir mazāks par 10 sugām uz 25 m².

Latvijas dabiskie zālāji Eiropas kontekstā
Visā Eiropā dabisko zālāju platība pēdējos 50–70 gados ir kritiski sarukusi – kopš 20. gs. vidus daudzās valstīs (Lietuvā, Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā u.c.) izzuduši vairāk nekā 90 % no dabisko zālāju platības. Ņemot vērā dabisko zālāju nozīmi ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā, šo ekosistēmu saglabāšana ES ir izvirzīta par vienu no dabas aizsardzības prioritātēm. Lielākā daļa Eiropas Savienībā sastopamo dabisko zālāju biotopu veidu atzīti par ES nozīmes zālājiem (turpmāk tekstā lietots apzīmējums – aizsargājamie zālāju biotopi).

Latvijā aizsargājamie zālāju biotopi aizņem aptuveni 0.7 % no valsts platības un īpatsvara ziņā ieņem piekto vietu astoņu ES Baltijas jūras reģiona valstu starpā. Igaunijā, Somijā un Vācijā vairāk nekā 50 % (Igaunijā pat 78 %) no visas aizsargājamo zālāju biotopu platības atrodas aizsargājamās teritorijās. Pārējās valstīs, ieskaitot Latviju, vairāk nekā puse aizsargājamo zālāju atrodas ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. Tomēr tikai tas, ka zālājs atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, nenodrošina labvēlīgu aizsardzības stāvokli, ja zālāji netiek ekstensīvi apsaimniekoti. Piemērotas apsaimniekošanas trūkums ir viens no būtiskākajiem negatīvajiem faktoriem visās ES valstīs; tā ietekmē dabisko zālāju platības turpina samazināties.

Latvijā galvenie iemesli tam, ka sarūk dabisko zālāju platības, ir zālāju platību un arī īpašumu sadrumstalotība, nekonkurētspējīgi atbalsta maksājumi, vāja kooperācija zālāju apsaimniekošanā, nepietiekamas zināšanas un atbalsts nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā un mārketingā, kā arī cilvēku aizplūšana no laukiem. Tas nozīmē, ka dabas vērtību saglabāšana zālājos vislielākajā mērā atkarīga no tā, cik motivēti ir īpašnieki, kā arī no atbalsta maksājumiem šādu zālāju uzturēšanai.

Lietuvā pēc biotopu kartēšanas visā valsts teritorijā 2014. gadā apzināti 74 383 ha aizsargājamo zālāju biotopu, kas ierindotu Lietuvu starp Igauniju un Zviedriju (skat. 2. attēlu).

Aizsargājamo zālāju biotopu inventarizācija projektā Dabas skaitīšana
2017. gada jūnijā projekta Dabas skaitīšana ietvaros Latvijā ir uzsākta īpaši vērtīgo dabisko dzīvotņu (jeb aizsargājamo biotopu) apzināšana. Dabas skaitīšana zālājos pēc būtības ir Latvijas aizsargājamo zālāju biotopu kopējās platības apzināšana. Tā nepieciešama, lai iegūtu detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas aizsargājamo zālāju platībām, veidiem, izplatību un kvalitāti. Jāņem vērā, ka aizsargājamo biotopu, to skaitā dabisko zālāju kartēšanas aktualitāti nosaka gan ES direktīvas, gan Latvijas nacionālā likumdošana un politika, piemēram, Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam.

Projektā iegūtos datus Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izmantos, lai caur dažādiem finanšu instrumentiem piesaistītu finansējumu dabisko zālāju apsaimniekošanai, tādējādi veicinot gan zālāju biotopu kvalitātes uzlabošanu, gan platību sakārtošanu un atgriešanu apritē kā ekstensīvi apsaimniekotu zālāju, gan atjaunojot ainavu. Vienlaikus iegūtie dati būs izmantojami, lai izdarītu secinājumus par esošās lauksaimniecības politikas ietekmi uz dabisko zālāju kvalitāti. Iegūtie dati palīdzēs efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību, kā arī būs atbalsts teritoriju plānojumiem.

Dabas skaitīšanas laikā eksperti inventarizē Lauku atbalsta dienestā (LAD) maksājumiem pieteiktos ilggadīgos zālājus, kuros pēdējos piecos gados nav veikta cita veida darbība (piemēram, nav tikuši pieteikti maksājumiem kā cita atbalsttiesīgā kultūra). Eksperti apseko arī vēsturiski zināmos bioloģiski vērtīgos zālājus vai citas dabiskiem zālājiem piemērotas vietas, kā arī zālājus, kurus vairāk nekā 300 īpašnieki kopš 2015. gada ir lūguši Dabas aizsardzības pārvaldei iekļaut apsekojamo zālāju sarakstā, lai noskaidrotu, vai viņu īpašumos nav aizsargājami zālāju biotopi. Projekta laikā netiks apsekoti tie zālāji, kas jau ir inventarizēti laikā no 2013. līdz 2017. gadam, neatkarīgi no tā, vai tie ir atzīti par aizsargājamiem biotopiem vai nav. Diemžēl Dabas skaitīšana nenoteiks putnu BVZ. Tādēļ, ja plašs zālājs (zālājs, kura vienlaidus platība ainavā ir lielāka par 10 ha) nav atzīts par aizsargājamu biotopu, tas vēl nenozīmē, ka tas nav pļavu putniem nozīmīga dzīvotne. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas ietvaros paredzēts pārinventarizēt nelielu daļu putnu BVZ, tomēr, kamēr norit Dabas skaitīšana, Latvijā trūkst speciālistu, lai varētu paveikt arī šo uzdevumu pilnībā.

Zemes īpašniekam, kura īpašumā vai apsaimniekošanā ir aizsargājams zālāju biotops (bioloģiski vērtīgs zālājs), ir iespēja pieteikties LAD, lai saņemtu atbalsta maksājumus par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos (BDUZ atbalsts). Saņemot atbalstu, ir jāievēro apsaimniekošanas nosacījumi saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 171 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

BVZ apsaimniekošanai atbalsta likmes šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 171., 07.04.2015. Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Atbalsta likme ir atkarīga no zālāju biotopa ražības un tiek diferencēta trīs klasēs – jo mazāka zālāja ražība, jo lielāks atbalsta maksājums (4. klasē iekļauj tos BVZ, kuri nav iekļauti lauka blokos, jo neatbilst tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumiem – tajos ir pārāk daudz koku vai tie ir pārāk mitri). Zālājiem, kuri ir inventarizēti līdz 2012. gadam (ieskaitot), piemēro 0. klasi. Tas tāpēc, ka nav zināms, kādam aizsargājamajam zālāju biotopam un tā variantam tie atbilst. Putnu BVZ saņem 1. klases maksājumu.

Aizsargājamo zālāju apzināšana turpināsies vēl 2018. un 2019. gadā gan privātajās, gan pašvaldību un valsts zemēs. Informācija par katru gadu apsekotajiem zālājiem tiek apkopota, ievadīta datu bāzē un nodota LAD.

1. attēls. Aizsargājamo zālāju biotopu platība valstī % no valsts kopējās sauszemes platības 2012. gadā. Izņemot biotopu veidus 6430 Eitrofas augsto lakstaugu audzes un 1330 Atlantiskās sāļās pļavas (avots: EIONET, https://bd.eionet.europa.eu/article17/reports2012/habitat/report/?period=3&group=Grasslands&country=DE®ion=).

2. attēls. Aizsargājamo zālāju platība aizsargājamās teritorijās % no kopējās šo zālāju platības valstī (avots: EIONET, https://bd.eionet.europa.eu/article17/reports2012/habitat/
report/?period=3&group=Grasslands&country=DE®ion).

Pirmie Dabas skaitīšanas rezultāti
2017. gada sezonā no jūnija līdz novembrim dzīvotņu apsekošanu dabā veica 191 eksperts, kopumā lauka darbos pavadot 26 805 stundas. Ja šo darbu veiktu viens cilvēks, tad viņam tas prasītu vairāk nekā trīs gadus. Apsekošanas darbus ietekmēja šī gada spēcīgās lietavas un plūdi. Pērn kopumā apsekoti aptuveni 56 866 ha ilggadīgo zālāju. Tikai 22 % no šīs platības ir atzīti par aizsargājamiem zālāju biotopiem.

Lai gan darbu veicēju iesniegtie dati vēl tiek pārbaudīti un precizēti, šaubu gadījumā DAP nākamā gada sākumā vēl veiks atkārtotus apsekojumus dabā, lai datu bāzēs ievietotā informācija būtu korekta, tomēr jau ir izkristalizējušies vairāki secinājumi. Proti, šogad apsekoto zālāju biotopu kvalitāte ir drīzāk zema vai vidēja, to kvalitāte daudzviet neuzlabojas vai turpina samazināties neatbilstošas apsaimniekošanas dēļ. Tajos izplatījušās ekspansīvās augu sugas, ko lielākoties izraisījusi nepiemērota apsaimniekošana, tajā skaitā zāles sasmalcināšana un nopļautā atstāšana uz lauka, vēlā pļauja vai pārganīšana.

Īpaši jāatzīmē zemes īpašnieku attieksme pret šo projektu. Sākotnēji, izsūtot informatīvās vēstules, bija bažas par atsaucības trūkumu un pat neizpratni par Dabas skaitīšanas nepieciešamību, taču pēc pirmās sezonas jāatzīst, ka iedzīvotāji reģionos kopumā ir ļoti informēti un ieinteresēti projekta norisē.

Kas jādara, ja zālājs atzīts par aizsargājamu biotopu
To, kuri no 2017. gadā apsekotajiem zālājiem ir atzīti par aizsargājamiem biotopiem un kuru apsaimniekošanai varēs pieteikties BDUZ atbalstam, īpašnieki uzzinās pēc 1. februāra LAD lauku bloku kartēs.

Ja zālājs ir atzīts par aizsargājamu biotopu, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tajā nedrīkst saimniekot. Gluži pretēji – bez cilvēka līdzdarbošanās Latvijas apstākļos zālāji nevar pastāvēt, tie aizaugs ar kokiem un krūmiem, līdz visbeidzot izzudīs. Lai zālājs nezaudētu savu bioloģisko vērību, tas ir jānogana vai jānopļauj un siens jāsavāc un jānoved no lauka.

Ja zālājs ir noteikts kā aizsargājams biotops, ir vairāki iespējamie varianti:
1. Līdz šim zālājs ir bijis 0. klases BVZ, par kuru īpašnieks saņēmis 55 EUR/ha BDUZ atbalstu. Pēc kartēšanas zālājs atkarībā no biotopu veida un varianta, kas zālājā konstatēts, tiks iekļauts kādā no zālāju ražības klasēm (1., 2. vai 3. klase). Sākot ar 2018. gadu (ja zālājs nokartēts 2017. gadā, tad jaunā atbalsta likme būs 2018. gadā), par šo zālāju atbalsta likme tiks mainīta saskaņā ar noteikto ražības klasi. Ja kartēšanas ietvaros konstatēts, ka zālājs vairs neatbilst aizsargājamam biotopam, BDUZ saistības ir jāturpina līdz saistību perioda beigām un atbalsta likme netiek mainīta. Pašlaik nav zināms, vai šādus zālājus varēs pieteikt BDUZ atbalstam arī pēc 2020. gada. DAP viedoklis ir, ka šādiem zālājiem būtu vajadzīgs atbalsts arī turpmāk, lai tie tiktu apsaimniekoti dabai draudzīgā veidā, kas ir priekšnosacījums, lai tajos ar laiku atgrieztos bioloģiskā daudzveidība. Ja apsaimniekotājs zālāja bioloģisko daudzveidību atjauno jau šajā plānošanas periodā (tas parasti prasa dažus gadus, skat. par Dabisko pļavu un ganību vadlīnijām tālāk rakstā) un biotopu eksperts, atkārtoti inventarizējot zālāju, secina, ka tas jau atbilst aizsargājama biotopa kritērijiem, tad to iekļauj Lauku bloku kartēs un zālāju var pieteikt BDUZ atbalstam.

2. Līdz šim zālājs ir bijis 0. klases BVZ, taču tas nav pieteikts BDUZ atbalstam (bet ir pieteikts vienotajam platību maksājumam). Pēc kartēšanas zālājs atkarībā no biotopu veida un varianta, kas zālājā konstatēts, tiks iekļauts vienā no zālāju ražības klasēm (1., 2. vai 3. klase). Apsaimniekotāja ziņā ir lemt par zālāja tālāko apsaimniekošanu. Ja līdz šim saņemts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, tad var pāriet no bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta uz BDUZ atbalstu.

3. Līdz šim zālājs nekad nav bijis noteikts par BVZ vai aizsargājamu biotopu, bet pēc kartēšanas tas ir atzīts par aizsargājamu biotopu. Apsaimniekotāja ziņā ir lemt par zālāja tālāko apsaimniekošanu. Ja apsaimniekotājs izvēlas pieteikt zālāju BDUZ atbalstam, tad viņš apņemas zālāju neiznīcināt un veikt apsaimniekošanu saskaņā ar atbalsta nosacījumiem1. Ja par aizsargājamu biotopu atzītais zālājs tā inventarizācijas brīdī ir bijis pamests, to atbalstam var pieteikt tikai pēc tam, kad uzsākta tā apsaimniekošana (piemēram, izcirsti krūmi, veikta pirmreizējā pļaušana vai ganīšana, novākta vecā kūla).

4. Ja apsaimniekotājs ir uzaris zālāju, pirms tas LAD sistēmā ir norādīts kā aizsargājams biotops, tad jāziņo DAP, lai var veikt informācijas precizēšanu datu bāzēs un apsaimniekotājam nerastos problēmas, piesakoties lauksaimniecības atbalstam. Savukārt, ja apsaimniekotājs ir uzaris vai pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos zālāju biotopu, kurš par tādu ir bijis atzīts jau iepriekš, tad pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz 2018. gada 9. jūnijam viņam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka īpaši aizsargājamās teritorijās atbilstoši teritorijas individuālajiem noteikumiem var būt aizliegts uzart un iznīcināt ne tikai bioloģiski vērtīgus zālājus, bet jebkuru citu zālāju.

Kas jādara, ja zālājs atzīts par potenciāli aizsargājamu biotopu
Potenciāli aizsargājams zālāju biotops nozīmē to, ka zālājā jau ir vērojamas vairākas dabiska zālāja pazīmes, piemēram, ir sastopamas dažas dabisko zālāju indikatorsugas, veģetācija vairāk līdzinās dabiskam, nevis kultivētam zālājam vai atmatai. Šādas pazīmes liecina, ka zālājs jau pašlaik ir nozīmīgs dabas daudzveidības saglabāšanai un tā nozīme var stipri palielināties, ja zālājs turpmāk tiks apsaimniekots dabai draudzīgā veidā.

Par šo statusu zemju īpašnieki netiks speciāli informēti vēstulēs, jo pašlaik šim statusam nav formālas nozīmes ne aizsardzības aizliegumu ziņā (tādu nav), ne atbalsta ziņā (atbalsts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šādiem zālājiem līdz 2020. gadam nav pieejams). Tādēļ zālāju joprojām var apsaimniekot tā, kā tas saimniecībā nepieciešams. Ja īpašnieks vēlas uzzināt, vai viņa zemē ir konstatēti šādi potenciāli aizsargājami zālāji, to var uzzināt, vēršoties DAP ar iesniegumu vai rakstot e-pastu uz daba@daba.gov.lv

Taču, izvēloties zālāju apsaimniekot dabai draudzīgi, pēc dažiem gadiem tas jau var būt atkal pietiekami dabisks, lai to atzītu par aizsargājamu biotopu. Tad vēlams uzaicināt sertificētu zālāju ekspertu, kurš novērtēs, vai zālājs jau atbilst ES nozīmes aizsargājama biotopa kritērijiem. Ja tā, to varēs iekļaut atbalsttiesīgo zālāju slānī LAD lauku bloku kartē un saņemt BDUZ atbalstu. Lai paātrinātu zālāja izveidošanos par aizsargājamu biotopu, var izmantot dažādas ekoloģiskās atjaunošanas metodes (skat. tālāk rakstā).

Jāatceras, ka Latvijā turpina sarukt dabisku zālāju platība un samazinās arī iespējas tos atjaunot, tādēļ aicinām šādu zālāju īpašniekus rūpīgi pārdomāt un pārsteidzīgi zālāju neiznīcināt, jo tad to atjaunot par dabisku zālāju būs daudz laikietilpīgāk un sarežģītāk, varbūt pat neiespējami. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā daudzos intensīvas lauksaimniecības un arī ļoti mežainos reģionos pat šādi potenciāli ES nozīmes biotopi jau ir liels retums. Pēdējā laikā Igaunijas dienvidu daļas un Lietuvas ziemeļu daļas zemniekiem ir interese par zālāju platību apsaimniekošanu Latvijas teritorijā, jo pašiem sāk pietrūkt ganību. Atvērts paliek jautājums, kādēļ Latvijā šie zālāji aizaug.

Ko darīt, ja zālājs nav atzīts par vērtīgu, bet zemnieks vēlas tajā palielināt bioloģisko daudzveidību
Ja zālājs nav atzīts par bioloģiski vērtīgu, tad to var apsaimniekot tā, kā tas saimniecībā nepieciešams. Tomēr jebkuru zālāju būtu vēlams apsaimniekot dabai draudzīgā veidā. Lai zālājā varētu droši izligzdot pļavu bridējputni (palienēs) un griezes, jāpļauj no vidus uz malām vai no vienas malas uz otru, tāpat pļaušanu vēlams uzsākt pēc 20. jūlija. Lai tajā varētu pastāvēt liela bezmugurkaulnieku (kukaiņu, zirnekļu) daudzveidība, vēlams līdz rudenim atstāt nepļautus nelielus laukumus (vismaz 5x5 m). Tomēr kukaiņiem nepieciešama daudzveidīga barība, galvenokārt, liela augu sugu dažādība. Lai palielinātu augu sugu daudzveidību vai izveidotu aizsargājamu zālāju biotopu, nepieciešams veikt ekoloģisko atjaunošanu.

Vispirms būtu jāizvērtē, vai zālājs, ko vēlas veidot par dabisku zālāju, atrodas ar zālāju sugām bagātā vai nabadzīgā ainavā. Dabiska zālāja veidošanās būs ātrāka un sekmīgāka tādā ainavā, kur ir sugām bagātas mežmalas, ceļmalas un grāvju malas un kur lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir ekstensīvi apsaimniekoti ilggadīgie zālāji, kurus nopļauj un novāc vienu vai divas reizes sezonā, tie netiek intensīvi mēsloti, sastopamas ne vien stiebrzāles un sētie tauriņzieži, bet vismaz lauka malās, slapjākās ieplakās vai sausākās pauguru nogāzēs arī dažādas krāšņi ziedošas augu sugas, piemēram, dzelzenes, madaras, zvaguļi, raspodiņi, pulkstenītes, dedestiņas, vīķi. Šādā ainavā dabisko zālāju augu sugas var pārvietoties no viena zālāja uz citu pa mežmalām, ceļmalām vai jau minētajiem ekstensīvi apsaimniekotajiem kultivētiem zālājiem un atmatām.

Bioloģisko daudzveidību var palielināt, izmantojot dažādas ekoloģiskās atjaunošanas metodes (skat. tabulu). Zālāja stāvoklis noteiks, cik liels laika, darba un naudas ieguldījums nepieciešams, lai izveidotu dabisku zālāja biotopu. Lai sasniegtu labu un stabilu rezultātu, nepieciešams iedziļināties gan zālāja sākotnējā stāvoklī (augsne, veģetācija), gan savvaļas sugu resursos atjaunojamā zālāja apkārtnē, gan labāko metožu izvēlē. Kad zālājā ir atgriezusies (vai izveidojusies) bioloģiskā daudzveidība, to vajadzētu atkārtoti inventarizēt (uzaicināt biotopu ekspertu, www. daba.gov.lv/public/lat/dabas_eksperti/ ekspertu_registrs/). Ja eksperts secinās, ka zālājs atbilst minimālajiem aizsargājama zālāju biotopa kritērijiem, tad to iekļaus atbalsttiesīgo zālāju slānī LAD lauku bloku kartē un varēs saņemt BDUZ atbalstu.

Dabas aizsardzības pārvalde ir izstrādājusi sešu grāmatu sēriju par aizsargājamo biotopu (mežu, saldūdeņu, purvu u.c.) apsaimniekošanas un atjaunošanas metodēm. Sērijas ietvaros ir izdota grāmata arī par dabiskajām pļavām un ganībām. Tajā var atrast detalizētu dabisko zālāju atjaunošanas un izveidošanas metožu aprakstu (http:// nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/ publikacijas_un_dokumenti/#vadlinijas).

Grāmatu par brīvu saņems visi BDUZ atbalsta saņēmēji, kuri apmeklēs obligāto mācību kursu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošana 16 stundu apjomā, kas tiek nodrošināts LAP investīciju pasākuma 2014.–2020. gadam Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi apakšpasākuma Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi ietvaros. Citi interesenti grāmatu par brīvu var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajās administrācijās vai Siguldas birojā, kā arī grāmatas būs pieejamas visās bibliotēkās.

Atbalsts dabisko zālāju ekoloģiskai atjaunošanai Latvijā
Vides aizsardzības fonds ir izsludinājis projektu konkursu aktivitātē Sugu un biotopu aizsardzības plānu ieviešana, kura ietvaros tiek atbalstītas aktivitātes prioritāri aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanai un aizsardzības pasākumu realizēšanai, ja šie pasākumi uz projektu iesnieguma iesniegšanas dienu ir noteikti spēkā esošā sugu vai biotopu aizsardzības plānā. Latvijā apstiprināts un ir spēkā biotopu aizsardzības plāns ES nozīmes biotopam Parkveida pļavas un ganības – līdz ar to aicinām tos apsaimniekotājus, kuru īpašumos konstatēti parkveida zālāji, kurus nepieciešams atsākt apsaimniekot,izmantot iespēju un pieteikties – par projekta iesniedzēju (vadošo īstenotāju) var būt Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, pašvaldība, pašvaldības institūcija un zinātniskā institūcija. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 30. marts.

Savukārt tie, kuru īpašumi atrodas aizsargājamās dabas teritorijās, tiek aicināti būt aktīviem un izmantot iespēju pieteikt projektus aktivitātē Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu ieviešana – tām ĪADT, kurām ir dabas aizsardzības plāni, kuros paredzēti zālāju atjaunošanas pasākumi, var piesaistīt finansējumu un paveikt labu darbu gan savai saimniecībai, gan dabai. Minimālā no LVAF pieprasāmā summa vienam projekta iesniegumam ir 40 000 EUR. Minimālais līdzfinansējuma apjoms 10 % no projekta kopējām izmaksām, līdz ar to aicinām apvienoties biedrībās vai nodibinājumos un izmantot šīs iespējas. Projektu ietvaros atjaunotie zālāji pēc tam tiek iekļauti LAD atbalsta sistēmā – tas ir veids, kā sakārtot īpašumu, bet uzturēšanu veikt ar atbalsta maksājumiem.

Paralēli notiek arī dažādi LIFE projekti, kuru ietvaros zālāji tiek atjaunoti un pētīta to nozīme ekosistēmu pakalpojumu kontekstā, kā arī meklēts pielietojums zāles biomasas izmantošanai.

Ja zālājs atrodas ārpus īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tad atbalsts zālāju atjaunošanai nav pieejams no LVAF vai LIFE programmas līdzekļiem (bet BDUZ atbalsts zālāja uzturēšanai ir pieejams visā Latvijas teritorijā). Tādos gadījumos vēlams domāt par atjaunošanu par saviem līdzekļiem vai dažādos atbalsta pasākumos Lauku attīstības programmas ietvaros (piemēram, LEADER projekti). Iespējams ierosināt arī jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas veidošanu. Pēc tās izveides ir daudz plašākas iespējas iegūt finansējumu zālāju atjaunošanai.

Nākotnes virzība dabisko zālāju saglabāšanā
Latvijā pašlaik vēl ir labvēlīgi apstākļi dabisku zālāju izveidošanai agrāko atmatu un vecu kultivēto zālāju vietā. Šādi labvēlīgi apstākļi vairs nav daudzās citās ES valstīs, kur zemju polarizācija ir daudz izteiktāka nekā pie mums. Tā, no vienas puses, ir pamešana, kā rezultātā zālāji un atmatas aizaug ar krūmāju un mežiem, no otras puses – intensifikācija, kad zālājus uzar vai ierīko sētus zālājus aramzemē.

DAP, Zemkopības ministrijai un LAD jāturpina sadarbība, dažādu nozaru prasību integrēšana un attīstīšana. Nākotnē iecerēts turpināt atbalsta maksājumus BVZ (aizsargājamo zālāju biotopu un putnu dzīvotņu zālājos) uzturēšanai, bet vienlaikus atbalstu organizēt mērķtiecīgāk – piemēram, izstrādājot saimniecību zālāju apsaimniekošanas plānus, kuros tad atkarībā no iespējām un vajadzībām saplānotu zālāju apsaimniekošanas darbus specifiskāk, lai veicinātu dabas daudzveidības palielināšanos. Vienlaikus jādomā, kā BVZ apsaimniekošanu vairāk izmantot uzņēmējdarbībā – meklēt iespējas un risinājumus, lai tad, ja, piemēram, subsīdiju vairs nebūtu, saimniecības spētu arī pašas izdzīvot, apsaimniekojot BVZ. Mazo zālāju īpašniekiem savstarpēji vajadzētu vairāk kooperēties un plānot darbus kopā – tas samazinātu izmaksas un ļautu efektīvāk nodrošināt ne tikai zālāju uzturēšanu, bet arī atrast pielietojumu zāles biomasai.