Dārzs un Drava / 2022.gads (VASARA)

Foto: Ģirts Gertsons, personīgais arhīvs

Ne daiļdārzs, toties ne mazāk īpašs un skaists – tieši tāds ir Sandrai Mertenai Liepājas pusē. Par pārsteigumu pašai un tuvākajiem cilvēkiem kādreiz pēc pārliecības cimperlīgā pilsētniece, kas bērnībā bija apņēmusies – nemūžam neko nedarīšu dārzā, izvērtusies par kaislīgu reto augu mednieci un audzētāju. Nu viņa droši teic – katram cilvēkam dzīvē vajag kaut ko arī sirdij. Un viņas sirdslieta ir dārzs.

Stādām, bet es kopšanā nepiedalos!

„Esmu dzimusi rīdziniece, ieprecējos Liepājā un par sapņu dārzu, kur nu vēl dārzaugu kolekcijām, man nebija ne prātā. Sākumā mitinājāmies dzīvoklī, bet vīram vienmēr gribējies savu māju un zemi pie tās, lai justos kā kungs un ķēniņš savā pilī. Galu galā tā dēvētajos treknajos gados nopirkām palielu zemes gabalu bez nekā un uzcēlām plašu māju,” stāstu sāk Sandra. Tik daudz abi sapratuši, ka māja bez dārza tomēr nav īsta pils. Ainavu arhitektei pasūtījuši dārza plānu un pat aizrunājuši viņu dārzu arī regulāri kopt, jo paši to darīt nav gribējuši. Sandrai jāsmaida, atceroties, kā speciālistei pieprasījusi, lai dārzā aug peonijas, flokši, jasmīni, ceriņi, kā savulaik vecmāmiņai, un teju vai visas pļavas puķes. Tikai, lūdzu, nevienu skujeni, jo tie visi atgādina kapus un man nepatīk! Taisnību sakot, tolaik Sandra labi ja egli no priedes atšķīrusi, kur nu vēl kādus citus skujeņus... Profesionāle gan iebildusi, ka vajagot tomēr kādu zaļumu fonā, lai puķītes izceļas. Tad maz un lai pārāk nerēgojas – uz to atteikusi saimniece.

„Pati kaut ko darīt dārzā pilnīgi noteikti negribēju. Padomju laikos katram – vai nu radiem, vai pašiem – bija iztikai apstrādājams kāds ielāpiņš zemes. Mūsu ģimene nebija izņēmums. Katru nedēļas nogali man vajadzēja braukt līdzi uz vasarnīcu... ravēt. Apnicīgi līdz nāvei! Man bija skaidrs, ka pieaugusi nemūžam neko tādu nedarīšu,” tā Sandra.

Taču treknie gadi beigušies un līdz ar to novājējis arī ģimenes budžets – dārznieka pakalpojumi tajā vairs neietilpa, un piemājas zeme tā arī palika neapstādīta. Apmēram gadu kopš ievākšanās savā pilī ģimenei gadījies iebraukt kādā no lielajiem dārzkopības veikaliem, kur tobrīd bijis pavasara pievedums skujeņiem no Nīderlandes. Tie bijuši tik skaisti, sulīgi un dzīvīgi, ka ne acu novērst. Un radusies ideja – varbūt nopērkam dažus un vismaz vienā stūrī iestādām?

„Toreiz iegādātie pirmie trīs skujeņi mums dārzā aug joprojām. Ar tiem sākās mans dārza aptrakums – rakos internetā, meklējot, kas kur jāstāda, ar ko jāmēslo, pamazām sāku atšķirt salcietību no ziemcietības utt., atšifrēt iepatikušos augu latīniskos nosaukumus,” atceras Sandra Mertena. Pētot augu fotoattēlus, viņa drīz sapratusi, ka vēlas tādus, kas Latvijā retāk atrodami. Kā, piemēram, sniegpārsliņu koks chionanthus virginicus, kas smaržo pēc vaniļas un zemenēm un ko bija kādā žurnālā neatvairāmi aprakstījis toreizējais Salaspils Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Nākamais, kam Sandra sākusi dzīt pēdas, bijis zemeņu krūms calycanthus floridus, kura bordo krāsas ziediņi smaržo pēc zemenēm. Lai šos divus retumus atrastu, metusi kaunu pie malas, pa ceļiem un neceļiem atradusi A. Svilāna telefona numuru, piezvanījusi un kārtīgi iztirpinājusi par visiem retumiem, ko vien varējusi atcerēties. Svilāns mierinājis, ka diez vai Latvijā kaut ko no tā saraksta atradīšot, bet ieteicis pamēģināt ieviest fotergilu (fothergilla major vai f. gardenii), kas nezin kāpēc līdz pat šim brīdim ir tikai retos dārzos, lai gan ir absolūti piemērota Latvijas klimatam un ļoti efektīgi izskatās pavasarī un rudenī. Tajā pašā dienā saimniece devusies uz Kalsnavu pēc savas fotergilas. Motivācija lai būtu kā nevienam citam izrādījusies efektīvs dzinulis. Sandra saka – bija iestājusies četrdesmitgadnieku krīze.

‘Magic Moment’

Abies orientalis ‘Skyland’

Abies koreana ‘Ice Kohouts’

2021. gada pavasaris, tālumā magnolija ‘Susan’.

Domubiedru grupa draugiem.lv
Internetā Sandra ne tikai medījusi informāciju par retajiem augiem, bet arī lūkojusies pēc domubiedriem. Portālā draugiem.lv viņa pierakstījusies vairākās ar dārziem saistītās grupās, taču par vismīļāko kļuvusi daudziem pazīstamās kolekcionāres un daiļdārznieces Indras Lielkājas domubiedru grupa Latvijā reti sastopamie un eksotiskie augi. Tā pastāv joprojām.

Meklējot iespēju iegādāties internetā atklātos retumus, Sandra dārzu entuziastu grupās ievietojusi šo retumu aprakstus. 2010./2011. gadā pat katru dienu izlikusi apspriešanai kādu retu augu, kas pēc savām īpašībām piemērots audzēšanai arī Latvijā, pievienojusi īsus komentārus un fotogrāfi jas, lūgusi atsaukties augu īpašniekus, līdz kļuvusi savā ziņā par dārza diskusiju grupu zvaigzni, kam dažādos jautājumos sākuši rakstīt pat sveši cilvēki, domājot, ka Sandra ir laba speciāliste reto augu segmentā. Ja kādu dienu nebija ielikusi kārtējo aprakstu, pienākšas uztrauktas vēstules – kāpēc šodien nekā jauna nav, vai rīt būs kāds apraksts? Sandrai par lielu izbrīnu, viņu sākuši atpazīt pat stādaudzētavu pārdevēji un īpašnieki, viņu sortimentā sākuši parādīties Sandras minētie augi, no kuriem daži jau bija sen piemirsti un nevienu neinteresēja, – perovskijas, brunneras, kaķumētras, deicijas, eksohordas u.c. Bija diskusiju objekti, kas Latvijas dārzkopjus padarīja vai trakus, bet stādaudzētavās kļuva par Top produktiem – Sandra draugiem.lv ievietoja milzīgas fotogalerijas (ar augu nosaukumiem un iespējamo pirkšanas vietu) ar eihinācijām, heihērām, epimēdijām, veronikām, monardām, saulkrēsliņiem, japāņu jeb palmveida kļavām, bitenēm, deviņvīruspēkiem, parūkkokiem, pēterpogām utt. Tās joprojām atrodamas draugiem.lv galerijās. Sandra visās publikācijās obligāti pievieno augu nosaukumus latīņu valodā, lai interesentiem atvieglotu tālākos meklējumus. Google latviešu valodā atrast retos augus esot praktiski neiespējami. Nācies meklēt krievu, vācu, angļu un franču valodā. Tā iepazinusies ar reto augu kolekcionāriem. Rezultātā izveidojusies kopīga domubiedru grupa draugiem.lv, apmēram 30 cilvēki, kuri regulāri sarakstījās un sazvanījās, mainījās ar saviem brīnumiem.

„Nu jau desmit gadus trīsreiz gadā Arturs Orlovskis no mūsu grupas dodas uz Poliju un Čehiju un pēc mūsu sastādītajiem sarakstiem ved mājās dažādus augus. Tāpat veidojam regulārus koppasūtījumus no Nīderlandes un Vācijas,” stāsta Sandra un atceras kādu jauku piedzīvojumu, kad reiz sešas savā starpā nepazīstamas sievietes pēkšņi dažu dienu laikā noorganizējušas braucienu uz Poliju pēc dažādiem augiem. Visas braukušas pirmo reizi, pieredzes nekādas, bijušas tikai Polijas kartes un izvēlēto stādaudzētavu adreses. Paldies Dievam, ka bija paņēmušas līdzi auto piekabi, – tik iespaidīgs sanācis pirkums!

Syringa ‘Miss Canada’

Pinus parviflora ‘Tenysu-kazu’ / ‘Goldilocks’

Hydrangea paniculata ‘Little Lime Jane’

Tūlīt un tagad!
„Daudzi iegādātie retumi ir jau paaugušies, bet daudzi arī aizgājuši bojā manas nezināšanas dēļ. Ir daži augi, kurus es pērku katru gadu un cenšos ieaudzēt. Mēģinu stādīt dažādās dārza vietās, bet nu negrib augt un viss! Tā es mocos ar sarkanlapu šķirnes Jūdaskoku (cercis kanadensis) un franklīniju (franklinia alatamaha),” nopūšas Sandra.

„Kad sāku ņemties pa dārzu, pat mana mamma neticēja, ka no tā kas jēdzīgs sanāks. Jaunībā taču biju cimperlīga Rīgas mamzele. Tagad ir citādi! No pirmdienas līdz piektdienai esmu algotā darbā, bet brīvdienās ravēju, stādu, braucu uz stādaudzētavām vai tirgiem. Man nav daiļdārzs tradicionālā izpratnē, drīzāk reto augu patvērums. Šobrīd (intervija notiek aprīļa vidū – D.E.) diemžēl daudzi vēl no zemes nav izlīduši, vēl nezied – katram savs laiks, tāpēc dārzs izskatās patukšs, redzami tikai skujeņi. Tiesa, daži visā savā godībā, piemēram, koši zeltainā klinškalnu priede pinus contorta ‘Chief Joseph’,” skaidro dārza saimniece.

Savu jaunumu fotogrāfi jas viņa ievieto interneta forumos. Itin bieži tad uzreiz arī citiem ievajagas tādus pašus: „Tā bija, kad pirmā atrādīju Korejas balteglīti abies koreana ‘Kohout’s Icebreaker’ un brīnišķīgo tumšas brodo krāsas cakaino lapu augsstumbra potējumu dižskābardi fagus sylvatica ‘Rohan Weeping’. Kopš tā laika pagājuši septiņi gadi un tos bez īpašām problēmām var iegādāties arī Latvijā. Taču joprojām, ieraugot šos kociņus manā dārzā, neviens nespēj paiet garām neapstājies apbrīnot.”

Būdama aktīva dārza diskusiju grupu dalībniece, Sandra bieži tiek lūgta kaut ko pārdot un paskaidrot, taču viņa allaž atgādina, ka neko netirgo un nepārzina arī potēšanas smalkumus, jo ir amatiere, nevis profesināle šajā jomā. Vienīgi prot ātrāk par citiem atrast iekāroto un var padalīties ar to, kas lieks.

„Mans dārzs patiesībā ir tikai sava ceļā sākumā (11 gadi), tāpēc daudzos skatīties gribētājus brīdinu, lai negaida milzīgu daiļdārzu. Galvenais ir retie augi, par kuriem varu stāstīt stundām ilgi. Vasarā pašus un estētus priecē ziemcietes: halezia carolina, davidia involucrata, abeliophyllum distichum Roseum, morus rubra Nishiki, taxodia distichum; dažādas priedes: pinus parviflora, pinus densiflora, pinus flexilis, decaisnea fargesii, criptomeria japonica, pinus jeffrei, pinus gerardiana, itea virginica; sarkanziedu ziemojošā juka ‘Latvian Red’ (vienīgais oriģinālais eksemplārs Latvijā); liriodendron tulipifera ‘Chapel Hill’; asimina triloba; magnolijas un krāšņās rozes. To agrāk man bija kādas 300 šķirnes, ko pasūtīju Lielbritānijā, Vācijā un Francijā. Kā jau nezinītim, man bieži sanāca iegādāties, ko cits nedabūtu. Tagad manas rozītes tiek audzētas arī citos dārzos Latvijā,” Sandra teic ar neslēptu lepnumu. Viņa atzīst, ka, meklējot retumus, 80 % gadījumu tiešām dabūjusi kāroto. „Nespēju ilgi gaidīt, ja ko gribu, tad vajag tūlīt un tagad. Pēc horoskopa esmu Ūdensvīrs, tie pēc rakstura ir tādi ekstraordināri, traki,” par sevi pasmaida dārza saimniece un atzīst – viņai patiešām patīkot neparastais. Piemēram, iespaidīgais kastanis aesculus hippocastanum ‘Monstrosa’, kas vislabāk apbrīnojams pavasarī, rudenī un ziemā.

Priekšplānā ir verbena hastata ‘Pink Spikes’ un aiz tās skarainās hortenzijas (Hydrangea paniculata) ‘Magic Candle’ un augststumbra potējums hortenzijai ‘Limelight’.

Pinus strobus ‘Tormino’

‘Calendar Girls’

'Bronzas Laikmets'

Avantūra
Daudzas jaunākās un ineresantākās augu šķirnes no Kanādas un Amerikas parasti nonāk Eiropā caur Nīderlandi. Taču dažreiz ilgi loloto augu ieraugi internetā un nav spēka un pacietības gaidīt tā sertifi kāciju Eiropā.

„Ko tādu piedzīvojām ar vienu ASV vadošajā stādaudzētavā Iseli pirms pāris gadiem nolūkotu egli picea abies ‘Cobra’. It kā parasta, nokarena, bet arī čūskegle, kam dzinumi vijas uz augšu. Es šo šķirni ieraudzīju un ievietoju internetā bildi. Draugu grupā izstrādājām grandiozu plānu, kā atdabūt to šurp. Par laimi, mūsu avantūra neizdevās, citādi vienam no iesaistītajiem tas būtu varējis maksāt darbu. Egli pēc gadiem 2–3 dabūjām no Nīderlandes, manējā augumā jau izstiepusies nepilnus trīs metrus gara,” tā Sandra Mertena.

Skolotājs Ilmārs Graudiņš
„Man ļoti patīk Japānas priedes – Japānas baltā jeb sīkziedu priede pinus parviflora un Japānas blīvziedu jeb sarkanā priede pinus densiflora. Tās ir ārkārtīgi interesantas, ar veidojamu formu. Man svarīgi, lai augs ir kompakts un iet augstumā, jo mums tās zemes nemaz nav tik daudz – 2000 m². Turklāt diezgan prāvu vietu aizņem mana otrā mīlestība – rozes.” Bezgala krāšņas, kopšana gan ir ļoti darbietilpīga, Sandra teic – rokas viņai tad esot kā mežonīgu kaķu bara saskrāpētas.

„Praktiski viss brīvais laiks mums paiet dārzā. Kamēr kaimiņi brīvdienās vienā mierā sēž zālājā un atpūšas draugu lokā, mēs ar vīru dupšiem gaisā darbojamies pa dārzu. Es pat negribu zināt, cik naudas tajā esam ieguldījuši, tāpat vairs nesaskaitīt. Viss te panākts ar pašu darbu. Paldies Ilmāram Graudiņam (nu jau meistars Aizsaulē), kurš sākumā mums ierādīja, kas un kā darāms,” saka Sandra. Ilmāram piederēja Latvijā vienīgais privātais botāniskais dārzs. Tiem, kuri uzskatīja, ka tam noteikti jābūt daiļdārzam, nācās vilties. Ilmāra dārzs absolūti neatbilda daiļdārza kritērijiem. Taču tiem, kas pazīst labu mantu, radies pavisam cits iespaids. Kaimiņš Sandru iepazīstinājis ar citiem kolekcionāriem – vieniem trakiem ļautiņiem! Gatavi par visu algu vai pensiju nopirkt kāroto augu, kaut pēc tam jāgrauž sausa maize.

„Graudiņa kungs man arī iemācīja dalīties. Vari jau, piemēram, nelaist no rokām ārā savu reto epimēdiju, sēdēt tai virsū kā suns uz siena kaudzes, bet, ja tā aizies bojā, ne vairs kur dabūsi, ne par bargu naudu nopirksi, ja nebūsi ne ar vienu padalījies,” šo mācību Sandra sakās labi iegaumējusi.

Pa kluso
Sandra raksta dārza dienasgrāmatu – kas tajā notiek, kas jauns uzradies, kas iedāvināts, kas atdāvināts.

„Esmu allaž uzsvērusi – ja jūs pie manis esat atbraukuši ar dāvanām un ieraugāt manā dārzā ko tādu, kā jums nav, bet gribētos, noteikti to atvēlēšu. Zinu, ka dārznieki mēdz kaut ko nočiept svešā dārzā un tas jādara tikai pa kluso – tāda tradīcija,” smejas Sandra. „Tad es arī saku – ar šķērēm un nažiem drīkst darboties, tikai lai nebūtu kā ar izkapti nopļauts.” Izrādās, vienu viņas priedi savulaik ieskatījusi dendroloģe Ināra Bondare un vairākus gadus no tās griezusi potzarus, jo tikai no Sandras priedes izdevies uzpotēt kociņus.

Liāna Kirša no Sandras dārza mīļotāju grupas draugiem.lv – atraktīvs, ārkārtīgi uzņēmīgs, zinātkārs cilvēks – reiz grupas domubiedriem savā dārzā noorganizējusi Viesu dienu. Tā sākušies un notiek joprojām ikgadējie salidojumi (parasti jūlijā, kad dārzos vairāk, ko redzēt). Liāna arī Facebook izveidojusi grupu Dārza Elpa, ar tās starpniecību organizējot pasakainas ekskursijas pa interesantākajiem Latvijas un Baltijas dārziem, kā arī pieaicinot interesantus lektorus. Uz šīm ekskursijām un lekcijām gribētāji stāvot rindās. Arī pandēmijas laikā Liāna bez darba nesēdēja un organizēja lekcijas attālināti.

Sandra neslēpj, ka viņas lielākais palīgs un atspaids dārza darbos ir vīrs, kuram arī dārza darbi iet pie sirds. Vīrs tāpat pamazām sasmēlies dārza kopšanas gudrības, kuras nu neliedz arī kaimiņam, kurš gan pagaidām principiāli audzē tikai zālāju, citiem vārdiem sakot, vēl nav pieņēmies prātā. Nekas, gan jau pienākšot arī viņa laiks.

Sandra ir beigusi astrologa Andra Rača astroloģijas skolu un tur gūtās zināšanas izmanto savos eksperimentos dārzā: „Tas katra paša ziņā – ticēt astroloģijai vai neticēt, bet tā tiešām strādā, par to esmu neskaitāmas reizes pārliecinājusies savā dzīvē un arī dārzā. Kā teicis viens no senās Romas cēzariem – lai saturīgi pavadītu dzīves otro pusi, cilvēkam nepieciešamas tikai divas lietas: labas grāmatas un skaists dārzs. Man ir gan viens, gan otrs – dārzs un grāmatām atvēlēta viena no lielākajām mājas istabām; esmu kaislīga lasītāja,” noslēdz sarunu Sandra Mertena.

Kā teicis senās Romas politiķis, filozofs un izcils orators Marks Tullijs Cicerons “Ja tev pieder dārzs un bibliotēka, tev ir viss, kas dzīvē nepieciešams.”

Mežlilijas ‘Trillium Kurabayashii’

Kastanis ‘Briotti’