, .
cloudy 8.8℃
Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Biruta Puiķe Wilson , 27-12-2022
Biškopība – aizraušanās vai nepieciešamība?

Ar Sandru Kļaviņu Maslen jeb Sandriņu (kā viņu sauc Māmuļa), iepazinos pirms 18 gadiem. Sandra bija ļoti aizņemta savos darbos, viņu redzēju ļoti reti, bet no viņas mātes dzirdēju par meitas gaitām. Par to, kā Sandra iekārto savu māju un audzina meitu, par to, ka viņai bija aizraušanās ar zirgu sportu – iejādi, ka viņa visu savu laiku ielika tajā, ko mīlēja.

Tad no Māmuļas dzirdēju, ka Sandra ir iepazinusies un apprecējusies ar fantastisku cilvēku, kas viņu papildina un mīl, un ka abi jūtas kā viens vesels. Par šī apgalvojuma pareizību pārliecinājos, skatoties fotogrāfijās, sekojot Sandrai sejas grāmatā (Facebook). Fotogrāfijās redzēju, ka Maslen pāris ceļo, redzēju, ka Sandra ar savu zirdziņu  piedalās iejādes sacensībās. Un tad kādā brīdī ieraudzīju vēl vienu Sandras sirdslietu – bitītes. Sekojot notikumiem, uzzināju, kā bitītes nonāca īpašumā, ar kādām problēmām jaunā biškope saskārās, fotogrāfijās un video redzēju, kā Sandra met medu un ar kailām rokām savāc spietojošās bitītes. Fotogrāfijās redzētais un aprakstos rakstītais uzjundīja manu ziņkāri – kā Amerikā dzimusi latviete ir atklājusi mīlestību uz bitēm, tālab Sandru uzaicināju uz sarunu.

Sarunājām satikties augusta beigās, laikā, kad Sandrai bija brīvāka diena un Maslen pāris gatavojās doties uz autosacīkstēm (Stīvs piedalās vintāžas auto sacīkstēs, Sandra – zirgu iejādes sacensībās. Abi viens otru pavada, braucot līdzi). 

Diena bija nežēlīgi auksta, ziemeļvējš bija tik spēcīgs, ka gandrīz gāza nost no kājām. Pirmās mani sagaidīja Maslen sunītes Ebigeila un Anna. Priecīgi luncinot astes, tās mani aizveda pie saimnieka Stīva, kurš strādāja pie viena no saviem antīkajiem auto. Pa sānu durvīm ienāca Sandra ar tikko salasītām avenēm. Pirms devāmies pie bitītēm, viņa man izrādīja īpašumu un savus dārziņus.

Pirmais dārziņš tika iekopts vietā, kas sākotnēji bija noklāta ar akmeņiem (auto novietne). Pagāja kāds laiks, akmeņi tika novākti un izveidota pirmā dobe. Sandra esot sākusi ar vienu dobīti, bet pamazām sākusi izplesties, līdz Stīvs pārvedis mājās dēļus, ko aplikt apkārt dārziņam, lai ierobežotu izplešanos. Tad Sandra ierīkojusi dobes tuvāk ceļam, kur tās arī sāk izplesties. Izstaigājušas īpašumu, devāmies pie bišu stropiem, kur varējām apsēsties un uzsākt sarunu...

 

 

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT!

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.
No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.

Sveicināti, es esmu Jānis Andiņš, un šis ir mans trešais gads, apgūstot biš...

Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos
Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos

Vidzemes pusē, Krimuldas un Sējas pagastos iekārtojusies saimniecība Lejasl...

Latvijas lepnums un tradīcija – Lielie pelēkie zirņi
Latvijas lepnums un tradīcija – Lielie pelēkie zirņi

Ikdienā veikalos ir nopērkami mazie zirņi, gan veseli, gan šķeltā veidā. Ap...

Latvijas dzeltenā ābolu kāļa renesanse
Latvijas dzeltenā ābolu kāļa renesanse

Dzeltenais ābolu kālis ir leģenda. Daudz par to dzirdēts, bet pēdējos pārd...