, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Augu aizsardzība šodien un rīt

Elīna Tilaka , 22-01-2021
Augu aizsardzība šodien un rīt

Viens no vadošajiem augu aizsardzības līdzekļu ražotājiem pasaulē – BASF Agricultural Solutions – pirms trīs gadiem uzsāka BASF izmēģinājumu centra izveidi Baltijā. Par to, kāds bijis tā tapšanas process, kādi darbi tiek veikti izmēģinājumu stacijā un kā vērtējama augu aizsardzības līdzekļu loma Latvijā un Eiropā, stāsta Baltijas izmēģinājumu centra vadītājs Jared Bonner, kuram ir 17 gadu darba pieredze uzņēmuma BASF izmēģinājumu nodaļā Apvienotajā Karalistē, bet pēdējos trīs gadus viņš darbojas uzņēmuma komandā Latvijā, un Baltijas izmēģinājumu centra agronome Monta Priedēna-Sergijevska.

– Jared Bonner, kāds ir jūsu darba mērķis BASF Baltijas izmēģinājumu centrā?
Jared Bonner:BASF uzdevumā esmu šeit, lai dalītos savās zināšanās ar Latvijas speciālistiem un palīdzētu labāk izmantot esošos un nākotnes risinājumus augu aizsardzībā, lai iegūtu no tās maksimumu. Galvenais uzdevums bija izveidot BASF Baltijas izmēģinājumu centru un veikt izmēģinājumus atbilstoši normatīviem, ko nosaka Eiropas un GEP sertifikāts, kas nozīmē Eiropā vienotu labu eksperimentālo praksi un parāda, ka iestādes kontrolē izmēģinājumu darbu, lai pārliecinātos, ka mēs rīkojamies atbilstoši attiecīgajiem standartiem un attiecīgā līmenī.

– Kāpēc uzņēmumam ir svarīga izmēģinājumu centra atrašanās Baltijas valstīs?
Jared: – Mēs pamatā darbojamies kā pētniecības un attīstības centrs – strādājam ar jaunajiem produktiem, piemēram, darbīgo vielu Revysol® saturošiem produktiem, kā Revytrex®, kas ir mūsu jaunais fungicīds. Faktiski mēs skatāmies vēl tālākā nākotnē, strādājam pie nākamā fungicīda, kas varētu sekot Revysol®, jauniem herbicīdiem, jauniem produktiem. Iepriekš mums nav bijis izmēģinājumu centra Baltijas valstīs, kas sniegtu iespēju veikt izmēģinājumus vietējos apstākļos.
Mēs atrodamies ES, kas ir sadalīta vairākās klimatiskajās zonās, piemēram, Baltijas valstīs veiktie izmēģinājumi ir līdzīgi tiem, kas veikti Ziemeļvācijā, Polijā un Skandināvijā. Un tie nav pielīdzināmi Spānijas dienvidu daļai, Francijai vai Itālijai. Ir noteiktas klimatiskās zonas, kuru ietvaros ir iespējama datu izmantošana.

Agrāk mēs izmantojām citās ES dalībvalstīs iegūtos datus, bet tas nozīmēja garāku un sarežģītāku produktu reģistrācijas procesu. Centra atrašanās šeit mums dod iespēju ātrāk laist tirgū jaunos produktus, jaunos risinājumus, līdz ar to tie ir ātrāk pieejami lauksaimniekiem. Izmēģinājumi Baltijas valstīs vai tālāk ziemeļos tiek veikti, lai noskaidrotu, kā produkti darbojas aukstākos laika apstākļos. Tādējādi šeit iegūtie rezultāti var tikt izmantoti arī citās mūsu kaimiņvalstīs. Izmēģinājumu centrs palīdz labāk saprast, kā produkti darbojas dažādos apstākļos un kā ierobežo dažādas slimības un nezāles. Iegūtā informācija ir ļoti vērtīga un noderīga lauksaimniekiem, jo sniedz pārliecību, ka BASF jaunie augu aizsardzības līdzekļu risinājumi ir testēti vietējos apstākļos.

Monta Priedēna-Sergijevska

– Kā jūs palīdzat lauksaimniekiem izvēlēties piemērotākos augu aizsardzības līdzekļus un pareizo metodi?
Jared: – Mēs pamatā nodarbojamies ar pētniecību un attīstību. Tas ir mūsu pamatuzdevums.
Monta Priedēna-Sergijevska: – Es strādāju gan ar pētniecības un attīstības, gan demonstrācijas izmēģinājumiem, kas ir vērsti uz lauksaimniekiem un izplatītājiem. Ar to palīdzību mēs parādām risinājumus, kas jau tiek izmantoti Latvijā, un arī šo to jaunu. Pamatideja ir tāda, ka interesanti var apmeklēt mūsu centru un iegūt informāciju par BASF produktiem, kā arī plānotajiem jaunumiem tirgū, jo gaidāmas lielas izmaiņas.
Jared: – Savu iespēju robežās mēs rīkojam nelielas Lauku dienas, kurās notiek demonstrācijas izmēģinājumi. Šo izmēģinājumu pamatmērķis ir rādīt lauksaimniekiem un izplatītājiem dažādus risinājumus reālās situācijās uz lauka un izvērtēt to plusus un mīnusus, kā vislabāk izmantot BASF produktus.

– Kā izdodas noturēt balansu starp produkta efektivitāti un zemāko risku videi?
Jared: – ES regulējums, kas reglamentē augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, ir ļoti stingrs. Tas kļūst arvien stingrāks, tiek arvien stingrāk kontrolēts produktu reģistrācijas process līdz tā nonākšanai tirgū, tas savukārt rada nepieciešamību pārbaudīt un ģenerēt lielāku datu apjomu, tādējādi veicinot BASF pieejamo produktu drošumu.

Izstrādājot Revysol®, mēs izmantojām pavisam jaunu koncepciju. Viena no pirmajām lietām, ko mēs izvērtējām, bija preparāta ietekme uz vidi, lai gan parasti to darījām pēc tam, kad novērtēta līdzekļa efektivitāte un tā darbības principi. Attīstot Revysol® un visus turpmākos jaunos produktus, mēs rīkojamies atbilstoši šai koncepcijai.

Ja uz to raugās no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, tas zināmā mērā ir atkarīgs no lietotāja. Pamatā Latvijā lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto apdomīgi. Pēc pēdējiem iegūtajiem datiem, ziemas kviešos Latvijas lauksaimnieks smidzina fungicīdu 1.6 reizes, turpretī Vācijā, Apvienotajā Karalistē smidzināšana ziemas kviešos tiek veikta līdz pat četrām reizēm.

Drošību videi lielā mērā ir atkarīga no pareiza fungicīdu lietojuma. No tā, vai smidzināšana tiek veikta pareizajā dienas laikā, atbilstošos laika apstākļos, kāds ir attālums no ūdenstecēm, lai līdzekļi neiekļūtu ūdenī, vai tiek ņemta vērā lauka atrašanās vieta, atbilstoši apstākļi, sagatavojot izsmidzināmo preparātu. Jums var būt lieliski fungicīdi, bet visu iespējams sabojāt, ja tos nepareizi izsmidzina uz lauka. Saskaņā ar Eiropas ūdens pamatdirektīvu lielākā daļa ūdens piesārņojuma ar pesticīdiem nenāk no sējumiem, bet gan no citiem avotiem. Piemēram, no saimniecības pagalmā izlijušiem ķīmiskiem līdzekļiem, kas nav pienācīgi savākti atbilstoši prasībām.

Regulējuma nosacījumi ir ļoti stingri, un no cilvēkiem ir atkarīga to ievērošana un augu aizsardzības līdzekļu pareiza lietošana, pareizā laikā un pareizos apjomos. Beigu beigās līdzekļu mērķis ir pasargāt lauksaimniekus un viņu lauksaimniecības biznesa ienesīgumu. Ja tiek lietots pārāk daudz augu aizsardzības līdzekļu, saimnieki negūst peļņu un viņu bizness nav ilgtspējīgs.

– Cik izglītoti, jūsuprāt, ir Latvijas zemnieki šajos jautājumos?
Monta: – Viņi orientējas tīri labi. Man patīk tas, ka mūsu zemnieki uzdod daudz jautājumu par produktiem un vēlas saprast, kā arī rēķina un domā, kā īstenot savu uzņēmējdarbību. Es uz viņiem neraugos kā uz zemniekiem, bet kā uz uzņēmējiem. Viņi rēķina un domā, cik daudz iegulda sējumā un cik atgūs.
Jared: – Manā skatījumā salīdzinājumā ar Apvienoto Karalisti šeit lauksaimniecībā darbojas daudz gados jaunu cilvēku, daudzi lauksaimnieki ir izglītoti un ir mācījušies augstskolā. Apvienotajā Karalistē zemnieki un konsultanti ir ievērojami vecāki gados. Latvijā lauksaimniecībā darbojas tālredzīgi cilvēki.

 Jared Bonner.

– Jūs iepriekš minējāt Revysol®...
Monta:Revysol® ir darbīgā viela produkta Revytrex® sastāvā. Var teikt, ka Revytrex® uzsāk veselu produktu grupu, kas balstīsies uz darbīgo vielu Revysol®.
Jared:Revysol® ir jauna fungicīdu darbīgā viela, kas ietilpst DMI (demetilācijas inhibitori) grupā jeb triazolu grupā, un tas ir pirmais jaunais fungicīds 15−20 gadu laikā minētajā grupā. Lielā daļā Eiropas izplatītākā kviešu slimība ir kviešu lapu pelēkplankumainība. Fungicīdā Revytrex jaunā darbīgā viela Revysol ir apvienota ar fluksapiroksāda jeb Xemium® molekulu, kas ir SDHI (sukcināta dehidrogenāzes blokators), ko līdz šim pazinām produktos Adexar® un Ceriax®. Abu darbīgo vielu kombinācija nodrošina plaša slimību spektra ierobežošanu graudaugos. Daudzām valstīm tas nozīmēs iespēju ierobežot kviešu pelēkplankumainību vēl labāk un sekmīgāk.

Zinātnieki izstrādā jaunus fungicīdus, un šajā procesā ir svarīgi izpētīt ne tikai to iedarbību uz slimībām, bet arī uz augu. Revysol® un Xemium® ierobežo slimības, kā arī stiprina augu. Veselīgāki, spēcīgāki augi, līdzīgi kā veseli un spēcīgi cilvēki, labāk spēj cīnīties ar slimībām. Uzlabojot augu veselību, tiek uzlabota arī slimību ierobežošanas efektivitāte.

Revysol® darbojas lielā temperatūru diapazonā, tas ir ļoti labi piemērots arī agrai smidzināšanai, kad dažkārt naktis ir aukstas. Tas ātri iesūcas augā un ir piemērots arī mainīgiem laika apstākļiem, jo tam ir īss bezlietus periods. Mainīgā vide bija viena no lietām, par ko mēs domājām, strādājot ar jauno darbīgo vielu. Efektivitāte ir ļoti svarīga, bet šobrīd mēs saskaramies ar ļoti mainīgiem vides apstākļiem, kuros lauksaimniekiem ir jāstrādā. Manuprāt, ja lauksaimniekiem ir produkts, ko var izmantot mainīgos vides apstākļos − vai tā būtu zema temperatūra, vai augsts ultravioletais starojums, tas viņiem noteikti palīdzēs.

– Ko jūs domājat par tendencēm attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem Eiropā?
Jared: – Augu aizsardzības līdzekļu skaits arvien samazinās. Pēdējo gadu laikā mēs esam pārgājuši uz risku balstītu vērtēšanas sistēmu. No vienas puses, mēs vēlamies, lai lauksaimnieki ražotu drošu, uzturvielām bagātu un veselīgu pārtiku ilgtspējīgā veidā, ko varam atļauties, bet, no otras puses, tiek atņemti rīki, ar kuru palīdzību lauksaimnieki ražo šādu pārtiku, spējot nopelnīt sev iztiku. Ne vienmēr tas ir savienojams.

BASF vienmēr ir iestājies par ilgtspējīgu lauksaimniecību, jo bez ilgtspējīga lauksaimniecības biznesa nebūs arī mūsu uzņēmuma.

Ar tehnoloģijām, ko mēs izmantojam šobrīd, varam saražot pietiekami daudz pārtikas, lai pabarotu visu pasaules populāciju. Ne visiem planētas iedzīvotājiem šobrīd ir, ko ēst, bet tas ir saistīts ar ģeopolitiskiem faktoriem, nevis ar ražošanu.

Ja samazinām ražību no hektāra, tad jāsāk izmanto zemi, ko pašlaik neizmantojam lauksaimniecībai. Vai ir labāk saražot pēc iespējas vairāk pārtikas mazākā zemes platībā, vai arī videi ir labāk, ja tiek ražots mazāks pārtikas daudzums lielākā platībā? Es neapgalvoju, ka zinu atbildi, bet te ir dilemma, kas saistīta ar centieniem pasargāt apkārtējo vidi.

– Kādi ir BASF Baltijas izmēģinājumu centra nākotnes plāni?
Jared: – Mēs raugāmies 5−10 gadus un vēl tālāk nākotnē, mēs pirmie redzam jaunās tendences. Mēs pētām jaunus fungicīdus, jaunus herbicīdus, un ir lietas, kas izskatās daudzsološi arī mums. Jaunums ir tas, ka BASF nesen iegādājās sēklu uzņēmumu. Uzņēmumam nāk par labu, ka tas var piedāvāt visaptverošus lauksaimniecības risinājumus. Ka var piedāvāt sēklu un lauksaimniecības stratēģiju, kas nodrošina maksimālu ieguvumu no tās. Ieguvējs ir ne tikai tas, kuram ir lielākā raža, bet arī tas, kuram ir ekonomiskākā raža. Mēs varam izmantot demonstrācijas izmēģinājumus gan ar sēklu, gan ar augu aizsardzības līdzekļiem, lai radītu ilgtspējīgu risinājumu.

Globālā sasilšana ietekmē lauksaimniekus un maina lauksaimniecību. Domāju, ka tas ir viens no virzieniem, kurā mēs varam attīstīt un piedāvāt risinājumus attiecībā uz sēklu īpašībām, piedāvāt sēklas un augus, kas spēj izturēt ekstremālus laika apstākļus, it īpaši sausumu. Tas ir svarīgi, tāpat kā izmantot lauksaimniecības produktus un risinājumus, kas palīdzētu to nodrošināt. Auga ražīgumu nevar palielināt, to var tikai samazināt. Sēklā ir viss potenciāls, un mēs tikai sargājam potenciālu, izmantojot tehnoloģijas – vai tā būtu sēklu tehnoloģija, vai augu aizsardzības tehnoloģija, vai digitālā tehnoloģija, kas palīdz aizsargāt ražu.

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....