Saimnieks LV / 2024.gads (Aprīlis)

Kultūraugu augšanu un attīstību ietekmē augšņu agroķīmiskās īpašības. Viens no būtiskākajiem augsnes auglības rādītājiem ir augsnes pH reakcija. Latvijā 63 % no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir velēnu podzolētās un velēnu podzolētās gleja augsnes, kas pēc savas dabiskās izcelsmes ir skābas. Tas būtiski ietekmē augu attīstību – samazinās augu barības vielu izmantošanās, pasliktinās sakņu attīstība un zarošanās, paskābinās augu šūnsula, paaugstinās augu slimību ieņēmība un palielinās augiem nepieciešamā ūdens patēriņš.

Pēdējo 35 gadu laikā augsnes kaļķošanas darbu apjoms bija ievērojami samazinājies. Latvijas klimatiskajos apstākļos no augsnes gadā izskalojas un ar ražu tiek iznesti vairāki simti kilogramu kalcija un magnija. Intensīvāka izskalošanās notiek arī viegla granulometriskā sastāva – smilts un mālsmilts augsnēs, savukārt mazāk izskalojas – smilšmāla un māla augsnēs. Augsnes paskābināšanos veicina fizikāli skābu minerālmēslu lietošana. Pareizi sabalansējot šo augšņu kaļķošanu un mēslošanu, novēršot to paskābināšanos, var iegūt augstas un kvalitatīvas kultūraugu ražas.

Kuros Latvijas reģionos augsnes ir skābākās un nepieciešama to kaļķošana?
Lai nodrošinātu augiem labvēlīgus attīstības apstākļus un augstas ražas, optimālai augsnes pH reakcijai pie noteikta augsnes granulometriskā sastāva jābūt: māls 6.3–6.7, smilšmāls 6.0–6.2, mālsmils 5.6–5.8, smilts 5.4–5.6, kūdra 5.2. Pēc augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, sliktākā situācija ir Kurzemē, kur nepieciešams kaļķot 64.1 % augšņu, Vidzemē – 61.2 %, Latgalē – 59.3 %, Pierīgā – 57.7 %. Labāka situācija ir Zemgalē, kur kaļķošana nepieciešama 30.6 % augšņu.

Augšņu analīzes un kaļķošanas materiālu devas
Lai novērtētu kaļķošanas nepieciešamību saimniecībā, ir nepieciešams veikt augsnes agroķīmisko izpēti un noteikt ne tikai pamatrādītājus: augsnes granulometrisko sastāvu, organiskās vielas saturu, augsnes pH reakciju, P₂O₅ mg/kg un K₂O mg/kg, bet arī kalcija (Ca) un magnija (Mg) mg/kg saturu. Vēlamā Ca:Mg attiecība ir 6.5:1. Pamatojoties uz iegūtajiem augsnes agroķīmiskajiem rezultātiem, tiek pieņemts lēmums, kāds kaļķošanas materiāls nepieciešams.

Kaļķošanas materiāli un to vidējais ķīmiskais sastāvs:
• kaļķakmens milti Ca 38 % un Mg 1 %,
• dolomīti Ca 20 % un Mg 12 %,
• dārza kaļķi Ca 46 % un Mg 1.2 %.

Augsnēm ar skābu pH reakciju, kur Ca un Mg attiecība ir mazāka par 5:1, un augstu Mg saturu augsnē, nepieciešams dot kaļķakmens miltus, savukārt, ja augsnē ir zems Mg saturs un Ca:Mg, nepieciešams kaļķot ar dolomītmiltiem.

Kaļķošanas materiāla deva būs atkarīga no augsnes pH reakcijas, augsnes granulometriskā sastāva un organiskās vielas satura % augsnē. Veicot augsnes kaļķošanu, piemēram, ja augsnes reakcija ir pH_KCl 5.2, kaļķošanas materiāla deva var būt 2–8 t/ha robežās. Vieglākās, smilšainākās augsnēs ar zemāku organiskās vielas saturu kaļķošanas materiāla deva būs zemāka, savukārt smagākās, mālainākās, ar augstāku organiskās vielas saturu – kaļķošanas materiāla deva būs augstāka, lai sasniegtu augsnes pH reakciju optimumu atbilstoši augsnes granulometriskajam sastāvam. Tas saistīts ar augsnes buferspējas īpašībām pretoties augsnes pH reakcijas izmaiņām.

Kaļķošanas materiāla devu gadā nevajadzētu pārsniegt par 6 t/ha, lai novērstu augu barības vielu bloķēšanos un pieejamību augiem. Ja nepieciešams lietot augstāku devu par 6 t/ha, tad atlikušo devu ieteicams dot nākošajā gadā. Jo smalkākas kaļķošanas materiāla daļiņas, jo ātrāka un īsāka būs iedarbība, un otrādi – ja daļiņas rupjākas, tad iedarbība būs lēnāka, bet darbības laiks ilgāks.

Kaļķakmens milti.

Kalķošanas ietekme uz augsnes īpašībām un augu attīstību
Veicot skābo augšņu kaļķošanu, var būtiski uzlabot augšņu agroķīmiskās īpašības.
Fizikālās īpašības – veidojas noturīgāka, irdenāka augsnes struktūra, kas mazāk sablīvējas, ir ar stabilāku mitruma, gaisa un temperatūras režīmu augsnē, nodrošinot labvēlīgākus apstākļus augu attīstībai.
Ķīmiskās īpašības – pareizi veicot augšņu kaļķošanu, iespējams ne tikai optimizēt augsnes pH reakciju, bet arī sabalansēt optimālu katjonu Ca:Mg 6.5:1 attiecību augsnē, kas nodrošinās augiem vieglāk pieejamus citus augu barības elementus, kā fosforu, kā Latvijas augsnēs izteikti trūkst un kam ir liela nozīme augu sakņu sistēmas attīstībā. Fosfors augsnē ir salīdzinoši mazkustīgs, optimālā augsnes pH reakcija tā uzņemšanai augos ir 6.1–6.8. Fosfora uzņemšana augos ievērojami samazinās, ja augsne paskābinās, tas saistās ar alumīniju (Al) un dzelzi (Fe), savukārt atšķirīga situācija ir augsnēs, kas veidojušās uz karbonātus saturošiem cilmiežiem, ir neitrālas un bāziskas, tad fosfors saistās ar Ca un Mg. Palielināsies pārējo augu barības elementu – slāpekļa, kālija, sēra, kalcija, magnija izmantošanās un stabilizēsies mikroelementu pieejamība augiem. Ca regulē augu augšanu un barības vielu uzņemšanu, novērš Al, Fe, H, Na, Mg jonu vienpusīgo kaitīgo ietekmi. Ca paaugstina augu izturību nelabvēlīgos laikapstākļos, tam ir būtiska nozīme izturīga labības stiebra veidošanās procesā, kas paaugstina tā noturību un samazina veldrēšanās risku. Ja trūkst kalcija, augiem ir apgrūtināta sakņu sistēmas attīstība un neveidojas sakņu spurgaliņas, saknes ārējās šūnas noglumē un pūst. Ca trūkuma rezultātā vispirms tiek kavēta jauno auga daļu attīstība, to parāda augšanas konusa un jauno lapiņu nobālēšana un saritināšanās. Mg ietilpst hlorofila sastāvā, un bez tā nevar notikt fotosintēze, augu lapas dzeltē starp dzīslām, bet dzīslas paliek zaļas, ar laiku lapas plātne nobrūnē, sačokurojas un nobirst. Tam ir liela loma augu veģetatīvās masas veidošanā.

Augsnes mikrobioloģiskās īpašības – uzlabojas augsnes mikobioloģiskā aktivitāte, kas ir vēl viens ļoti nozīmīgs faktors. Būtiski pieaug celulozi sadalošo baktēriju darbība, kas veicina organisko vielu mineralizāciju, to sadalot un padarot pieejamus augu barības elementus augiem, būtiski uzlabojas arī atmosfēras slāpekli saistošo gumiņbaktēriju darbība, kas ir ļoti nozīmīga, lai sekmīgi varētu audzēt pākšaugus. Samazinās augu slimības, uzlabojas fitosanitārais stāvoklis sējumos un kultūraugu ražas.

Kultūraugi un augsnes pH reakcija
Augiem ir atšķirīgas prasības attiecībā uz augsnes pH reakciju, tādēļ, plānojot augu maiņu saimniecībā, tas noteikti jāņem vērā. Augu sadalījums pēc jutīguma pret augsnes skābuma izmaiņām: 7.0–7.5 jutīgie (lucerna, pupas, kāposti, bietes), 6.0–7.0 jutīgie (kvieši, mieži, rapsis, zirņi, āboliņš, gurķi, sīpoli, kukurūza), 5.5–6.0 mazāk jutīgie (rudzi, auzas, kartupeļi, lini, stiebrzāles, redīsi, burkāni, tomāti), zem 5.5 (lupīna un griķi).

Augsnes kaļķošanas laiks un veids
Optimālākais laiks kaļķošanas darbiem ir rudenī, tūlīt pēc ražas novākšanas, vai pavasarī pirms augsnes pirmssējas apstrādes un kultūraugu audzēšanas. Ļoti svarīgs ir kaļķošanas materiāla iestrādes veids augsnē. Kaļķošanas efektivitāti uzlabo kaļķošanas materiāla vienmērīga izkliedēšana un sajaukšana ar augsni (piemēram, ar diskiem, frēzēm vai kultivatoru), lai materiāls spētu noreaģēt un neitralizēt augsni. Kaļķošanas materiālu nedrīkst izkliedēt un pēc tam ieart, jo tad materiāls tiek iearts augsnes dziļākajos slāņos un tās virskārta netiek neitralizēta. Mazāk efektīva būs arī izkliede tikai uz augsnes virskārtas.

Dolomītmiltu izkliedēšana.