Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Savvaļā vairums augstāko augu pavairojas ar sēklām. Taču dārzos augļaugu šķirņu pavairošanu ar sēklām neizmanto un galvenokārt praktizē, tikai lai iegūtu jaunas šķirnes vai pavairotu potcelmus. Lai pavairotu augļaugus veģetatīvi, ir izstrādātas daudzas un dažādas pavairošanas metodes, ieskaitot koksnainos spraudeņus, zaļos (lapainos) spraudeņus, sakņu spraudeņus, augu dalīšanu, noliekšņus, kā arī īpašas tehnoloģijas, tādas kā potēšana, acošana un mikropavairošana. Dažas tehnoloģijas ir ļoti vienkāršas un rezultatīvas, kamēr citas prasa īpašu apmācību un prasmes, aprīkojumu, precīzu laika plānošanu un termiņu ievērošanu. Mikropavairošana ir kļuvusi par nozīmīgu metodi, lai īsā laikā reģenerētu lielu apjomu augu. Daudzu pavairošanas metožu izmantošanu limitē gadalaiks un augu  vecums. Audzētājam jābūt pietiekami zinošam, lai izvēlētos piemērotāko un vienkāršāko pavairošanas metodi, kas dotu vislabāko rezultātu.

Augļaugu kultūras ir ļoti dažādas, un arī to pavairošana ir atšķirīga. Daži augļaugi ir viegli pavairojami, savukārt citu stā-du izaudzēšanai ir nepieciešamas papildu zināšanas un vairāku gadu pieredze. Taču vienmēr stāds ir nākamā dārza aizsākums un būtiski ietekmēs gala rezultātu.

1. attēls. Kopulēšana un kopulēšana iešķeļot.

Potešana
Potēšana ir veģetatīvās pavairošanas metode, kad viena auga daļu (atsevišķu pumpuru vai zara daļu ar vairākiem pumpuriem) pieaudzē otram augam, kam ir savas saknes. Pirmo sauc par potzaru vai poti, otru par potcelmu. Savukārt praksē ar jēdzienu potēšana parasti apzīmē potēšanu ar zariņu, bet potēšanu ar pumpuru sauc par acošanu vai okulēšanu. Potēšanu plaši lieto augļu koku šķirņu pavairošanai. Par potcelmiem izmanto gan no sēklām audzētus augus (sēklaudžu potcelmi), gan veģetatīvi pavairotus (klonaudžu potcelmi).

Potēšanas laiks ir saistīts ar potēšanas metožu izvēli. Agrāk pastāvēja uzskats, ka pavasarī pirmos vajadzētu potēt kauleņkokus pirms kambija aktīvās darbības sākuma – kad naktīs vēl ir sals (bet temperatūra nekrītas zem -10 °C) un dienā ir virs 0 °C, augsnes virskārta ir atkususi, bet dziļāk vēl ir sasalusi. Šajā laikā potcelmam miza vēl nelobās, tāpēc izmanto kopulēšanu vai potēšanu sānu iešķēlumā. Tomēr pēdējo gadu pētījumi pierāda, ka daudz labāki rezultāti plūmēm, aprikozēm un ķiršiem tiek iegūti, potējot pēc salnām – ap ziedēšanas laiku.

Ābeles un bumbieres var sākt potēt reizē ar kauleņiem, bet parasti to dara vēlāk – kambija aktīvās darbības periodā, kad miza sāk lobīties, un potēšanu var turpināt līdz ziedēšanai. Lieto kopulēšanu vai potēšanu aiz mizas. Potēšanu ar zariņu izmanto arī ziemā, kad potēšanu veic telpās un potē uz rudenī izraktiem potcelmiem.

Retāk pavasarī veic potēšanu ar augošu pumpuru, taču vairāki dārzkopji praksē šo paņēmienu veiksmīgi izmanto, audzējot ķiršu stādus – pavasarī pāraco potcelmus, kam nav izdevusies acošana iepriekšējā vasarā. Pāracojot potcelmus pavasarī, potcelmu galotni virs acojuma vietas nogriež, atstājot nelielu celmiņu, lai veicinātu uzacotā pumpura plaukšanu.

Potēšanai ar zariņu ir vairākas metodes, kas piemērotas dažādām situācijām (miza lobās, miza nelobās, potcelms ir vienāda resnuma ar potzaru u.c.). Parasti izmanto dažādus kopulēšanas paņēmienus un potēšanu aiz mizas. Svarīgi, lai potzari būtu sagatavoti, augam esot miera stāvoklī, pirms lieliem saliem. Potzariem izvēlas labi attīstītus viengadīgus dzinumus. Līdz potēšanai glabā vēsumā (zem 5 °C), neļaujot saplaukt un izžūt. Visērtāk glabāt plēves maisos. Augiem, kuru dzinumi bieži cieš no sēņu slimībām (piem., aprikozes), potzarus apstrādā ar kālija permanganātu vai fungicīdu.

Potes un potcelma saaugšana notiek kambija slāņu saskares vietā, tāpēc ir svarīgi, lai kambijs nav bojāts ziemas salā un potēšanas laikā tiek nodrošināta pēc iespējas lielāka kambija slāņu saskarsmes virsma potei un potcelmam. Griežot poti, potzara apakšdaļā veic slīpu, 4–5 cm garu griezumu – kambija slānis atsegsies pa griezuma perimetru starp mizu un koksni. Potcelmam kambija slāni atsedz, atlobot mizu, potcelma sānos nogriežot mizas sloksnīti vai veicot slīpu griezumu līdzīgi kā potzaram.

Kopulēšana (vienkāršā kopulēšana) ir izmantojama, ja potcelms un potzars ir aptuveni vienāda resnuma. Kopulēšanu var lietot neatkarīgi no tā, vai miza lobās vai nelobās. Potzaru un potcelmu slīpi nogriež, griezumiem jābūt vienāda garuma (1. attēls). Potei griezuma vietu izvēlas tā, lai pretī griezumam būtu pumpurs. Potes kopējais garums ir 8–10 cm. Virs slīpā griezuma atstāj vēl 2–3 pumpurus, poti nogriež 0,5–1 cm virs pumpura. Ķiršu potzariem izmanto potes ar galotnes pumpuru, jo tiem galotnē vienmēr ir veģetatīvais pumpurs. Sēkleņkokiem galotnes pumpuru parasti nogriež. Poti un potcelmu savieno griezuma vietā, bet, ja pote un potcelms nav vienāda resnuma, vismaz vienā pusē kambija slāņiem ir jāsakrīt. Potējumu apsien ar sintētisko plēves saiti, sākot no griezuma augšas, un beidz zem griezuma. Pēc apsiešanas potes gala brūci un apsieto joslu noziež ar potziedi.

Kopulēšana iešķeļot ir nedaudz uzlabots kopulēšanas veids (1. attēls). Kad potzaram un potcelmam ir veikts slīpais griezums, abiem 0,5–1 cm attālumā no serdes iegriež vienāda dziļuma šķēlumu. Savienojot poti un potcelmu, šķēlumus liek pamīšus. Potējumu ir vieglāk apsiet, tie labāk saaug, un tiem ir augstāka mehāniskā izturība.

Kopulēšana piegriežot tiek izmantota, ja potcelms ir resnāks par potzaru un miza vēl nelobās. Potzaru griež tāpat kā kopulēšanai. Potcelmu nogriež vajadzīgajā augstumā un sānā nogriež mizas un koksnes skaidu, nedaudz īsāku nekā potzara griezums. Savienojot potzaru ar potcelmu, virs potcelma paliek neliels potzara griezuma pusmēness. Šāds potzara novietojums veicina ātrāku potcelma gala brūces aizaugšanu. Potējumu apsien un apziež ar potziedi. Kopulēšanu piegriežot un iešķeļot izpilda līdzīgi (2. attēls), tikai papildus nāk iešķēlums potzarā (no griezuma apakšas) un potcelmā (griezuma augšas).

Ja potcelms ir resnāks par potz aru, var lietot triangulēšanu (potēšanu trīsstūrī). Parasti to izmanto kauleņkokiem, kad miza vēl nelobās. Poti griež ar diviem slīpiem griezumiem, kas savstarpēji ir 90° leņķī. Potcelmā veido līdzīgu trīsstūra iegriezumu, kurā pote ievietojas tā, lai kambija slāņi sakristu. Ievietojot poti izgriezumā, virs potcelma jāpaliek redzamiem nelieliem pusmēnešiem no slīpā griezuma augšdaļas. Pareizi veicot izgriezumu, pote labi iekļaujas izgriezumā. Potējumu apsien un apziež ar potziedi. Triangulēšana prasa zināmas iemaņas, taču potējumi pieaug labi.

Potējot mizas lobīšanās laikā, ja potcelms ir resnāks par potzaru, lieto potēšanu aiz mizas. Šo paņēmienu kokaudzētavās izmanto retāk, parasti to lieto koku pārpotēšanai dārzā.

Potzaru sagatavo kā kopulējot. Potcelmu nogriež vajadzīgā augstumā, resnākus zarus nozāģē ar asu zāģi un brūci pielīdzina ar nazi. Potcelma mizu var:
• pārgriezt un atlobīt uz vienu pusi;
• pārgriezt un atlobīt uz abām pusēm;
• izgriezt mizas strēmelīti potzara platumā.

Ievietojot potzaru aiz potcelma mizas, virs potcelma atstāj nelielu pusmēnesi no potzara griezuma (3. attēls). Pārpotējot kokus dārzā, resnākiem zariem var likt divas un vairāk potes.

Savukārt, pārpotējot vecākus kokus, kam ir bieza miza, potcelma mizā veic divus paralēlus iegriezumus, lai paceltu mizas strēmeli potzara platumā. Potzara lejasgalu nogriež ķīļveidā – tas veicina potcelma mizas pieaugšanu potei no abām pusēm. Ja potzars ir tievs, potcelma pacelto mizas strēmeli atstāj virs potzara visā garumā (potzaru labāk piespiedīs pie potcelma). Ja potzars ir resnāks, potcelma pacelto mizas strēmeli nogriež ap vietu, kur potzars kļūst biezāks par potcelma mizu. Pārpotējot koku ar biezu mizu, resnāku potzaru var pienaglot ar 1–2 tievām nagliņām (caur potcelma mizas strēmeli, ko atstāj visā garumā). Šādu potējumu var neapsiet, bet ar potziedi jānoziež rūpīgi.

2. attēls. Kopulēšana piegriežot un iešķeļot.

3. attēls. Potēšana aiz mizas.

Ablaktēšana ir potēšanas metode, kad saaudzē divus augošus augus. Tā ir uzskatāma par senāko potēšanas metodi. Potcelma un potzara dzinumiem nogriež vienāda lieluma mizas un koksnes skaidu, atsegtās vietas savieno, apsien un noziež ar potziedi. Ablaktēšanu sāk agri pavasarī un var veikt visu vasaru. Potzaru no mātesauga atdala, kad tas ir saaudzis ar potcelmu. Veidojot koku vainagu mākslīgās formas, potzaru no mātesauga var arī neatdalīt. Ablaktēšanu izmanto sugām, kam parastās potēšanas metodes nenodrošina labu rezultātu (piemēram, riekstkoki).

Potēšana ar pumpuru vasarā (acošana) ir izplatītākais augļu koku pavairošanas veids. Acošana ir potēšanas metode, kad tiek uzpotēts potzara veģetatīvais pumpurs ar mizas vairodziņu un vadaudu kūlīti. Acošanā izmanto divas metodes – acošana aiz mizas T veida griezumā un acošana piegriežot (Forkerta metode).

Vasarā par potzaru izmanto šā gada dzinumu ar snaudošajiem pumpuriem (plauks nākamajā pavasarī), kurus sauc par acīm, no tā arī cēlies nosaukums – acošana. Vasarā uzacotais pumpurs paliek snaudošā stāvoklī līdz nākamajam pavasarim, tāpēc to sauc arī par acošanu ar snaudošo pumpuru. Savukārt pavasarī uzacotie pumpuri tūlīt arī plaukst un veido dzinumus, tāpēc to sauc par acošanu ar augošu pumpuru.

Acošanas tradicionālais laiks ir no jūlija vidus līdz augusta vidum. Pirmos sāk acot kauleņkokus. Potzarus sagatavo iespējami īsu laiku pirms acošanas. Zarus atlapo, atstājot 1–2 cm lapu kātiņus, sasien kūlīšos un pievieno etiķeti. Potzarus uzglabā vēsā telpā, ieliekot galus ūdenī vai sasedzot ar mitru materiālu. Acojot piegriežot, lapu kātiņus pirms acošanas nolauž. Acojot T veida griezumā, lapu kātiņus parasti atstāj. Acošanas laikā uz lauka potzari ir jāpasargā no iežūšanas.

Acojot T veida griezumā, potcelma mizai ir jālobās. Potcelmam veic divus griezumus mizā, pirmo veic izvēlētās acojuma vietas augšdaļā šķērsām stumbram apmēram 1/3 no stumbra apkārtmēra. Ar otro griezumu mizu pārgriež gareniski, sākot 3,5–4 cm zem pirmā griezuma, un beidz pie tā. Griezuma beigās nazi paliec sānis un atloba mizas stūrīšus. Ar acojamā naža kauliņu atloba mizu gar garenisko griezumu, lai varētu ievietot vairodziņu, bet nebojājot potcelma kambiju. Pārmērīga mizas atlobīšana samazina acojumu pieaugšanu.

Vairodziņu griežot, potzaru tur kreisajā rokā ar tievgali pret sevi. Potzaru balsta uz rādītājpirksta zem izvēlētā pumpura. Griezumu sāk 2 cm zem pumpura, iegriežot līdz kambijam un turpinot griezumu paralēli potzaram. Kad asmens ir pret pumpura vidusdaļu, naža muguru paceļ uz augšu, lai, pielāgojoties potzara izliekumam, saglabātu nogrieztā vairodziņa biezumu. Griezumu turpina vēl 2 cm virs pumpura. Pieturot vairodziņu ar īkšķi pie naža asmens, vairodziņu atrauj ar mizas sloksnīti. Pareizi nogrieztam vairodziņam pretī pumpuram var labi saskatīt vadaudu kūlīti, vairodziņa biezums ir tāds, lai visā tā garumā ir ļoti plāna koksnes sloksnīte.

Vairodziņu ievieto aiz potcelma mizas tā, lai pumpurs ir gareniskā griezuma vidū (4. attēls). Lieko vairodziņa mizu nogriež pa šķērseniskā griezuma līniju. Acojumu apsien ar sintētisku saiti, sākot no augšas, bet daži acotāji sien no apakšas. Par to, vai pumpuru nosaitēt vai atstāt nenosaitētu, domas dalās. Saitējuma kārtas nedaudz pārsedzas, lai nepaliktu neapsietas vietas, bet nav vēlama arī apsaitēšana vairākās kārtās, jo šajā vietā potcelms ātrāk iežņaugsies. Acojumu apsiešanai tiek piedāvātas arī speciālas lipīgas lentas vai sintētiska materiāla plāksteri, kurus nostiprina ar metāla skavu.

Acojot piegriežot, potcelmam kambija slāni atsedz, nogriežot mizas sloksnīti, tāpēc nav svarīga mizas lobīšanās. Potcelmam acojuma vietas apakšējā daļā ar šķērsenisku griezumu pārgriež mizu, tad no augšas griež mizas sloksnīti līdz kambijam (griezumam jābūt vairodziņa platumā) un to turpina apmēram 1 cm zem šķērseniskā griezuma. Daļa no mizas sloksnītes nokrīt, bet paliek mēlīte, aiz kuras ievieto vairodziņu.

Lai uzlabotu vairodziņa pieaugšanu, vairodziņu var griezt ar diviem griezieniem, vairodziņa galu veidojot ķīļveida. Vispirms izdara slīpu iegriezumu šķērsām potzaram 1,5–2 cm zem pumpura. Nedaudz zem šī griezuma sāk vairodziņa griezumu kā parasti. Ir acotāji, kas vairodziņu griež bez ķīļveida griezuma, un rezultāti arī ir labi.

Vairodziņu ievieto aiz potcelma mizas mēlītes, augšā lieko vairodziņa daļu nogriež. Apsiet sāk no apakšas, lai uzreiz nofi ksētu acojumu. Apsienot šādu acojumu, sējējam jāuzmanās, lai apsienot, vairodziņš nenobīdās siešanas virzienā.

4. attēls. Acošana T veida griezumā.

“Augļkopība” Dārzkopības institūts, ISBN 978-9984-9392-7-8 

https://fruittechcentre.eu/sites/default/ files/2018-04/Auglkopiba.pdf