, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Atkal modē milzu telpaugi

Zane Purne , 22-12-2020
Atkal modē milzu telpaugi

Par spīti klimata pārmaiņām pasaulē, Latvijā mazsaules mēnešu ir krietni vairāk nekā saulaino, tāpēc cilvēkam katru dienu pabūt zaļo lapu augu tuvumā ir pat psiholoģiski nepieciešami, lai vismaz domās sildītos saules staros.

Divstāvu dzīvokļos, dažādas konstrukcijas ziemasdārzos, tāpat senu māju augstu griestu dzīvokļos labāk iederēsies majestātiski milzīgs telpaugs, nevis daudzi vidēja lieluma augi. Galvenais izvēlēties tam telpā visgaišāko, iespējami saulaināko vietu, tālāk no vēdināmā loga, noteikti, lai netraucētu mājas iemītniekiem brīvi pārvietoties un telpaugam varētu viegli piekļūt, lai to apkoptu. Vislabāk telpaugs jutīsies vietā, kur gaisma nāk no divām pusēm un vēl no augšas, tad pastāv minimāla iespēja veidoties šķībam stumbram, ziediem un lapām vienā pusē, gaismas avota virzienā noliektai galotnei. Ja blakus ir tikai viens logs – viens gaismas avots, tad jāmēģina atcerēties kaut reizi mēnesī telpaugu pagriezt par aptuveni 40−50 grādiem, lai lapojums veidotos vienmērīgs. Kā nekā gaisma ir galvenais faktors, kura ietekme telpaugi zied, un to tacu mes gribam visi.

Dažādas nozīmes telpām ir vajadzīgi piemēroti telpaugi, kuri tur labi augs un ziedēs daudzus gadus. Vislabāk ir izvēlēties telpaugus, kuriem ir samērā plašas pielāgošanās spējas gaismai, gaisa mitrumam un temperatūrai. Augsnes sastāvi var būt atšķirīgi, arī laistīšanas un mēslošanas režīms. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, jo lielākā daļa cilvēku vēlas, lai telpaugi ziedētu, tādējādi šim procesam un konkrētam augam ir vajadzīga individuāla pieeja, kas neaprobežosies tikaiar 18−20 °C telpas temperatūru, kurā mēs labi jūtamies – dzīvojam un strādājam.

Telpaugu sortiments ir ārkārtīgi plašs, tāpēc ir iespēja izvēlēties gan pēc sirds patikas, gan iederības attiecīgajā telpā: monsteras (Monstera), pitosporas (Pittospora), hameropši jeb pundurpalmas (Chamaerops), kolokāzijas (Colocasia), banāni (Musa), oleandri (Nerium), kalistemi (Callistemon), strelīcijas (Strelitzia).

Monstera
Savdabīga ir baltraibo lapu monstera (M. deliciosa ‘Variegata’), kas no mums visiem zināmās milzlapu, garšīgās monsteras (M. deliciosa) atšķiras ar mazām lapām, kas biezi izvietotas uz liānveida stumbriem. Tie galotnē uzzied ar kallveidīgiem ziediem, kas noziedot nogatavina smaržīgus un garšīgus augļus.

Baltraibajai monsterai noteikti ir vajadzīgs spēcīgs balsts, kas notur daudzos dzinumus. Baltraibā monstera ir milzu liāna, kas izaug daudzus metrus gara, tāpēc dažus dzinumus nākas apgriezt. Ja vēlas, lai monsteras dzinums uzzied, to nedrīkst griezt. Monsterām ziedi attīstās daudzgadīga un daudzmetrīga dzinuma galotnē, bagātīgi saņemot saules gaismu. Augiem uz stumbra veidojas garas gaisa saknes, ko nedrīkst nogriezt, vienīgi nokaltušās var likvidēt. Gaisa sakņu galus var ievietot poda augsnē, kur tās iesakņojas,pārveidojoties par turētājsaknēm. Augsnes ziņā monsteras nav izvēlīgas, labi aug arī bagātinātā kūdrā. Mēdz uzmesties bruņutis.

Pitosporas
Bezziedu laikā Tobira pitosporas (P. tobira) ar ādainajām, tumši zaļajām lapām ļoti līdzinās rododendriem. Iespaidīgie, vairākus metrus platie un augstie, biezi lapotie krūmi ziemas mēnešos un agri pavasarī uzzied ar krēmkrāsas, spēcīgi smaržojošiem ziedu čemuriem. Pēc noziedēšanas krūms jāapgriež, jo ziedi attīstās jauno dzinumu galos. Vēlā rudenī un ziemas sākumā augam vēlams nodrošināt 10−12 °C temperatūru, lai ieriestos ziedpumpuri. Ja telpā temperatūru nevar samazināt, auga lapojums būs izcils, vienīgi ziedu nebūs. Tobira pitosporas izcili padodas apgriešanai, tādējādi varam izveidot tām daždažādas formas.

Augs ļoti jutīgi reaģē uz iekaltēšanu un pārliešanu – abos gadījumos katastrofāli birst lapas. Labi aug dažāda sastāva, viegli skābās līdz neitrālas reakcijas, trūdvielām bagātās augsnēs. Pagaidām uz pitosporām kaitēkļi nav novēroti.

Pundurpalmas
Pundurpalmas jeb hameropši ir no tām nedaudzajām palmām, kas neizaug garākas par 2 m, bet platumā šo augstuma skaitli ievērojami var pārsniegt ar daudziem sānu dzinumiem. Hameropši sāk ziedēt, kad sasnieguši 8−10 gadu vecumu. Koši dzeltenie ziedi kompaktās birstītēs izvietoti apkārt stumbram, tuvāk galotnei. Pundurpalmām patīk pasmagas, neitrālas reakcijas augsne, kur viena nosastāvdaļām noteikti ir māls. Hameropši ir ārkārtīgi izturīgi augi, spēj paciest gan iekaltēšanu, gan pārliešanu (protams, saprāta robežās). Labi aug visu gadu istabas temperatūrā, paciešot sauso telpas gaisu. Hameropšiem drīkst griezt tikai lapas un nogriezt pie pamatauga sakņu kakla jaunizveidojušos dzinumu, tādējādi samazinot pundurpalmas diametru. Sausā gaisā pundurpalmu lapas bojā tīklērces.

Kolokāzija
Milzu kolokāzija (C. gigantea) gada laikā spēj sasniegt 2 m augstumu – ar pāris metru gariem lapu kātiem un ar lapu plātnēm metru diametrā. Kopā saaugušie savdabīgie kallu ziedi uzzied zem lapām. Milzu kolokāzija ir tropu augs, kam ļoti patīk siltums (virs 22 °C) un mitrs gaiss augu gadu. Stāda un audzē trūdvielām pārbagātā, neitrālas reakcijas augsnē, vienmērīgi un mēreni nodrošinot laistīšanu. Pie milzu kolokāzijas pamatstumbra pamatnes attīstās jaunstādi, tos var atstāt tur augt, bet, ja nepieciešams, var atdalīt un stādīt atsevišķos podos. Milzu kolokāzija ir lakstaugs, nevis krūms vai koks, ar ko mums parasti asociējas lieli augi. Kolokāzijas izturīgas pret kaitēkļiem.

Banāni
Lakstaugi – banāni pazīstami kā daudzmetrīgi augi, bet telpās veiksmīgi tiek audzētas zemākas šķirnes, piemēram, ‘Dwarf  Cavendish’, kas sasniedz 2 m augstumu, veidojot pie stumbra pamatnes jaunstādus. Ar gadiem iespējams iegūt jauku, kuplu, dažāda augstuma banānu birzīti, kurai vajadzīgs pamatīga izmēra pods.

Šīs šķirnes 5−6 gadus vecs banānaugs var uzziedēt un nogatavināt garšīgus, nelielus, dzeltenus banāniņus pagarā ķekarā. Banānaugi labi aug dažādos substrātos. Audzējot tikai kūdras substrātā, jāmēslo biežāk nekā stādītos dažādu augšņu maisījumā. Banānam ir trauslas lapas, tādēļ interjerā tam apkārt jāatvēl pietiekami plaša telpa. Kaitēkļi parādās tikai paretam.

Oleandri.

Oleandri
Augsta, daudzzaraina, kupla oleandra izaudzēšanai ir vajadzīgi 5−7 gadi. Šajā laikā jāgriež oleandra dzinumi, jo pats tas slinki veido zarus. Lai pasteidzinātu šo procesu, vienā podā var iestādīt vairākus augus, kuri saaugs ātrāk nekā viens, atsevišķs oleandra stāds. Kad oleandram ir pietiekoši daudz dzinumu, ļaujam tam ziedēt – ziedi veidojas uz katra dzinuma galotnes. Pēc noziedēšanas ziedkātus apskata, ja tie ir dzīvi, tad nenogriež, jo nākamajā gadā uz tiem atkal attīstās ziedi un papildus vēl blakus veidojas jauni ziedi. Var veidot interesantu oleandru podu, sastādot dažādu ziedu krāsu stādus. Šādu stādīšanas stilu varam novērot puķu veikalos, iegādājoties acālijas, Ķīnas rozes, Ziemassvētku zvaigznes u.c. augus. Ziemas mēnešos, kad
pietrūkst gaismas, aug 10−14 °C temperatūrā. Oleandrus bojā bruņutis.

Kalistemi
Krūmveida vai kokveida kalistemi ir milzīgi augi, kas, tuvojoties pavasarim, fascinē ar spilgtas krāsas ziedu pudeļbirstēm, ko vēl izceļ spilgti dzeltenie ziedputekšņi. Pēc noziedēšanas augs noteikti jāapgriež, lai nākamajā gadā tas atkal bagātīgi saziedētu. Novembrī, decembrī, janvārī kalistemam jādod atpūta, nodrošinot telpā 10 °C temperatūru. Labāk pacieš neparedzētu sausumu saknēs nekā pamatīgu pārliešanu, ilgstošu slapjumu. Jāaudzē labi drenētā, neitrālā, vidēji smagā, trūdvielām pietiekamā substrātā. Var audzēt mēslotā kūdrā, tikai tad katru nedēļu jāmēslo ar kompleksajiem pilnmēslojumiem. Kalistemi ideāli labi padodas apgriešanai, var izveidot augststumbra un dažādas formas krūmus. Ja augi kāda iemesla pēc neuzzied, tad pavasarī skaisti iekrāsojas jaunie dzinumi. Reti, bet mēdz būt tīklērces.

Strelīcija
No strelīciju sugām visskaistākā ir karaliskā strelīcija (S. reginae), tās dzinumi izaug pat 2 m augsti. No lapu skaita dzinumā ir atkarīgs ziedu daudzums. Spilgtie oranžzilie ziedi var pacelties virs lapām, bet var uzziedēt arī lapu līmenī. Baltiem ziediem zied milzīgā auguma Nikolaja strelīcija (S. nicolai). Strelīcijas nedrīkst katru gadu pārstādīt, jo to saknes ir trauslas, gaļīgas, viegli lūst, ievainojuma vietas dzīst ilgi. Pēc pārstādīšanas strelīcijas var vairākus gadus neziedēt. Audzē smagā, trūdvielām bagātā, neitrālā augsnē. Vasaras mēnešos strelīcijām ir miera periods, kad tās minimāli laista, nemēslo un iespēju robežās samazina gaisa temperatūru, vismaz par pāris grādiem. Kaitēkļu nav.

Kalistemi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
No 0 līdz 101 – tāds ir plāns
No 0 līdz 101 – tāds ir plāns

Jelgavniekiem Kārlis un Andris Bolmaņi droši vien vairāk asociējas ar teātr...

Bišu produkti mājas aptieciņā
Bišu produkti mājas aptieciņā

Ikvienā ģimenē mēdz būt mājas aptieciņa. Aptieciņas komplektācija – visdažā...

Sirds glābējas – vilkābeles
Sirds glābējas – vilkābeles

Vilkābeles jeb krustābeles ir rožu dzimtas koki vai krūmi, kas Latvijā savv...

Kārpas, papilomas, varžacis – vai augi var palīdzēt
Kārpas, papilomas, varžacis – vai augi var palīdzēt

Āda cilvēkam ir ļoti svarīgs orgāns, kas sargā organismu no ārvides ietekme...