Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Iepazīstieties – žurnāla Dārzs un Drava viešņa Anita Skubiļina. Daudzpusīgi izglītota personība ar mākslinieka sirdi un rokām, drosmīgiem sapņiem un uzdrīkstēšanos.

– Kāds ir tavs dzīves moto un kāpēc tāds?
– Viss, kas ar mums notiek, notiek uz labu. Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Dzīvē man ir gājis visādi, ir bijis daudz smagu notikumu (kad biju astoņus gadus veca, nomira tētis, pēc gada arī mammīte, tā nu pa dzīvi esmu situsies praktiski viena pati) un brīžu, bet ir jāsaņemas un jāatrod spēks iet uz priekšu.

– Lūdzu, iepazīstini Dārzs un Drava lasītājus ar sevi – no kuras puses esi nākusi, kur mācījusies?
– Esmu dzimusi un augusi Jelgavā, mācījusies Jelgavas 4. vidusskolā, tad P. Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skolā, tad četrus gadus nostrādāju Jelgavas pilsētas poliklīnikā par feldšeri laborantu. Pēc tam sekoja studijas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu Attīstība, kuru absolvēju 1997. gadā, savukārt 2001. gadā – LLU Humanitāro institūtu, kur ieguvu maģistra grādu organizācijā un sabiedrības pārvaldes socioloģijā. Izglītoties turpināju LLU Vides un būvzinātņu fakultātē, kuru beidzu 2017. gadā kā diplomēta būvdarbu vadīšanas speciāliste. Mana mamīte, kad bija dzīva, bieži teica: „Esi liela un gudra!” Tas arī ir bijis mans vadmotīvs dzīvē, lai attīstītos.

– Ar ko nodarbojies ikdienā?
– Strādāju Jelgavas novada pašvaldības Plānošanas un attīstības departamentā, kur esmu Infrastruktūras projektu vadītāja – rakstu un īstenoju infrastruktūras projektus Jelgavas novada pašvaldībā.

Patīk redzēt uzlabojumus un attīstību. (www.jelgavasnovads.lv/lv/video/236/anita-skubilina--jelgavas-novada-pasvaldibas-2019gada-atzinibas-raksta-sanemeja/) (Anita 2019. gadā saņēmusi Jelgavas novada pašvaldības Atzinības rakstu par nozīmīgu profesionālo ieguldījumu infrastruktūras projektu īstenošanā Jelgavas novadā. – DD)

– Esi dzimusi Skorpiona zīmē. Kā tas palīdz ikdienā?
– Sevišķi nepievēršu uzmanību horoskopam, bet uzskatu, ka esmu neatlaidīga un godīga, šīs īpašības piemīt šai zīmei.

– Kā radās doma par gleznošanu un kā līdz tam nonāci?
– Pēc Rīgas 2. medicīnas skolas beigšanas, strādājot Jelgavas poliklīnikā, uzjundīja no bērnības mantotā vēlme zīmēt. Sāku to darīt pie akvarelista un pedagoga Ulda Rogas, vēlāk viņš man ieteica Ivara Klapera gleznošanas studiju. Tur sapratu, ka man patīk gleznot un ka es to varu, bet ir vēl daudz jāmācās. Tagad man ir fantastiska skolotāja Alisa Gibet.

Kad biju maziņa, mammīte manus zīmētos darbiņus krāja un teica, ka ir skaisti, tas ir cēlis manu pašapziņu. Iestājoties augstskolā, biju pārtraukusi zīmēt, bet pēc otras augstskolas pabeigšanas 2017. gadā atsāku.

– Kuras gleznošanas tehnikas tev ir tuvākas?
– Ļoti patīk gleznot ar eļļas krāsām, jo, kā saka mana gleznošanas skolotāja Alisa Gibet, ar eļlu gleznojot, neko nevar sabojāt, visu var izlabot.

– Kas no darbiem top pašlaik?
– Atkal peonijas. Skaisti tie ziedi.

– Cik ilgs laiks paiet vienam darbiņam?
– Kā kuram, ir darbiņi, kas rodas 4–5 stundās, ir kas vairāku dienu un stundu laikā.

– Vai vienlaicīgi top vairākas gleznas?
– Reizēm vienu gleznoju, otrai krāsoju fonu.

– Kuri darbiņi un kāpēc pašai ir vismīļākie?
– Visi mīļi, jo visos ielieku sirdi un daļiņu sevis. Gleznojot dāvināšanai, īpaši piedomāju par to cilvēku, ieliekot laba vēlējumus.

– Kādai tematikai pievērsies savās gleznās? Kāpēc?
– Patīk gleznot puķes un jūru. Pamazām sāk gribēties arī gleznot cilvēkus, bet ne portretus.

– Kur ņem iedvesmu gleznošanai?
– Kaut kā pati uzrodas tā iedvesma.

– Kā atpūties un atjauno spēkus?
– Sirdi un miesu atveldzēju, gleznojot un šujot (tas ir otrs mans hobijs), un pavadot laiku kopā ar dēlu un draugiem Rojā pie jūras.

– Vai ir vēl kādi vaļasprieki bez minētajiem?
– Jā, adīšana.

– Kā to visu var paspēt?
– Man šķiet, jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Un, ja dari to, kas patīk, tad var daudz izdarīt.

– Vai ir kādi plāni sistībā ar gleznošanu?
– Apgūt vēl dažādas gleznošanas tehnikas un attīstīt savas prasmes gleznošanā.

– Un sapņi?
– Lai dēls ir laimīgs un sasniedz dzīvē savus mērķus. Pašai – iemācīties baudīt dzīvi. Vēl ir sapnis kopā ar dēlu apceļot un apskatīt pasauli – nekur daudz neesam bijuši. Ak, jā, gandrīz piemirsu – vēl gribētos darināt no koka, akmens un metāla rotas (pirms diviem gadiem to mācījos meistarklasē), bet nesanāk laika. :)

– Tavs vēlējums Dārzs un Drava lasītājiem?
– Uzdrīkstēties! – Neviens taču nav piedzimis jau skolotājs, visi mācās!