Meža īpašniekiem grūtības visbiežāk sagādā zināšanu trūkums un nepietiekama informācija par efektīvu meža apsaimniekošanu, kā arī uzticamu partneru atrašana, liecina mežu apsaimniekošanas uzņēmuma "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" veiktās aptaujas rezultāti.

Kā aģentūrai LETA pauda kompānijas pārstāvis Kaspars Līcītis, aptaujā secināts, ka par sarežģījumiem nereti tiek minētas arī komplicētas normatīvo aktu prasības un naudas trūkums. Tikai 22,8% respondentu nesaskata grūtības meža apsaimniekošanā.

Tāpat Līcītis atzīmēja, ka viena no Latvijas mežu nozares problēmām ir mirusī koksne, kas tiek atstāta sapūšanai teritorijās, kurās nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu hektāru Latvija atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā (ES). Krituši koki tiek atstāti mežā gan vides prasību dēļ ar mērķi nodrošināt dabas daudzveidību, gan arī meža īpašnieku nepareizi pieņemtu lēmumu dēļ. Pārauguši, nekopti meži rada zaudējumu risku, jo tādos vētras postījumi mēdz būt pamatīgāki.

"Ziemeļlatvijas mežsaimnieka" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons akcentēja, ka uzņēmuma darbiniekiem nereti nākas saskarties ar nepareizi pieņemtiem lēmumiem, kuru sekas ir liels daudzums vētrās nolauztu koku. To vērtība mērāma tūkstošos eiro. "Turklāt jārēķina klāt arī meža atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk īpašnieku sāk apzināties, ka pareizi kopts un apsaimniekots mežs ir milzīga vērtība. Tāpēc padomi, kā atbildīgi rūpēties par šādu īpašumu, patlaban ir ļoti pieprasīti - mūsu meža meistariem ir darba pilnas rokas," uzsvēra Jēkabsons.

Uzņēmuma pieredze rādot, ka, ja agrāk mežu īpašniekiem bija raksturīga vēlme gūt peļņu pēc iespējas ātrāk, tad tagad virsroku ņem ilgtermiņa skatījums. "Arvien biežāk īpašnieki iegulda līdzekļus mežu atjaunošanā, stādīšanā un jaunaudžu kopšanā. Pirmos ieguvumus no šādām investīcijām varēs sajust pēc vairākiem gadiem, taču pilnā mērā šo ieguldījumu augļus novērtēs nākamās īpašnieku paaudzes," skaidro Jēkabsons.

Līcītis informēja, ka aptaujātie mežu īpašnieki atzīst, ka, pieņemot lēmumus par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā meža ciršana vai pārdošana, viņi visbiežāk vērstos pie uzticamiem cilvēkiem, piemēram, radiniekiem, draugiem, paziņām, kolēģiem vai pie kvalificētiem meža nozares speciālistiem.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visbiežāk veiktie meža darbi ir kritušo koku izvešana, jaunaudžu kopšana un pieauguša meža ciršana. Visretāk tiek veikti infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, meliorācija. Savā mežā neko nedara 8,3% aptaujāto meža īpašnieku, atklāja Līcītis.

Viņš stāstīja, ka to darbu vidū, kas tiks veikti tuvākā gada laikā, visbiežāk tiek minēta meža kopšana, tīrīšana vai bojātu koku nociršana, kā arī malkas vai kokmateriālu iegūšana pašu vajadzībām. Neko neplāno darīt 36,4% aptaujāto respondentu. Tikai niecīga daļa mežu īpašnieku plānoja sava meža ciršanu, lai kompensētu Covid-19 epidēmijas dēļ zaudētos ienākumus vai gūtu līdzekļus kredītsaistību vai parādsaistību kārtošanai vai kādam pirkumam.

Mežu apsaimniekošanas uzņēmuma "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" veiktajā aptaujā apkopots 1502 meža īpašnieku viedoklis.

"Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" 2019.gadā strādāja ar 2,353 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas peļņa bija 201 914 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Kristaps Grietiņš (35%), Kristaps Punculis (35%), Artūrs Plūme (23%) un Kristaps Jēkabsons (6%).