, .
snow -1.1℃
Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Aprīlī, maijā un jūnijā ziedošie

Zane Purne , 22-12-2020
Aprīlī, maijā un jūnijā ziedošie

Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)

No pavasara līdz vasaras sākumam telpās sastopama liela ziedošo telpaugu dažādība. Lielākā daļa cilvēku izvēlas ziedošus telpaugus, jo augu zaļās lapas ir skaistas, bet ziedēšana ir auga pilnība.

Lieldienu kaktuss
Šajos mēnešos tas noteikti ir Lieldienu kaktuss jeb ripsalidopsis (Rhipsalidopsis), kas vizuāli līdzinās Ziemassvētku kaktusam jeb šlumbergerai (Schlumbergera), bet ziedus raisa tikai un vienīgi uz Lieldienām. Nelielie, simetriskie dažādas krāsas ziediņi uzzied ripsalidopšu šķirņu stumbru galos. Tā kā ripsalidopši ir epifīti, tos stāda substrātā, kas sastāv no pilnībā nesadalījušās lapu zemes, trūdzemes, neitralizētas kūdras, rupjas grants un sfagnu sūnām. Jāatceras, ka šī auga smalkā sakņu sistēma necieš ne lieku, ne paliktnī ilgstoši stāvošu ūdeni. Tam patīk mēreni mitra augsne.

Pelargonijas

Tradicionālu un netradicionālu ziedu pelargonijas (Pelargonium) starp istabas puķēm izceļas ar ilgziedēšanu, ar noteikumu, ka vecie ziedi laicīgi jānoņem, lai ātrāk veidotos jauni. Pelargonijas pēc noziedēšanas obligāti jāapgriež, jo ziedi attīstās uz jaunajiem dzinumiem. Tās nedrīkst turēt tiešā saulē un pārliet. Var gadu no gada pelargonijas ar spraudeņiem audzēt no jauna, bet var pamatīgi apgriezt iepriekšējā gada augu un sagaidīt daudz dzinumu, kas bagātīgi ziedēs.

Justīcijas

Svečveida sarkanie, rozā justīciju (Justicia) ziedi glezni paceļas virs pelēkzaļo lapu krūma. Noziedējušie ziedi jānolauž, lai netraucētu augt jauniem. Ilggadējiem justīciju krūmiem apakšējie stumbri pārkoksnējas un zaudē lapas. Ik pa brīdim justīcijām jāapgriež kāds zars, lai saglabātu dekoratīvu auga izskatu. Lielas justīcijas podā audzē vienas un, lai bezlapainos, apakšējos stumbrus padarītu pievilcīgus, augsnes virskārtā var iestādīt nelielus telpaugus, kas apaudzēs daļu stumbru, kā arī poda malas.

Hipeastri

Pamatīgus, lielus un majestātiskus ziedus atrāda hipeastri (Hippeastrum), kuriem uz viena ziedneša tie ir vairāki. Ļoti bieži hipeastrus nepareizi sauc par amariļļiem (Amarillis), kuri pieder citai ģintij, bet ziedi ir līdzīgi. Lai hipeastri uzziedētu arī nākamajā un vēl turpmākajos gados, tiem rudens otrajā pusē jādod iespēja atpūsties. Bezlapainie hipeastru sīpoli miera periodā jāglabā istabas temperatūrā, līdz to galotnē parādīsies ziedpumpurs.

Ķīnas rozes

Daudzveidīgais Ķīnas rožu (Hibiscus rosa-sinensis) sortiments spēj apmierināt pat visizvēlīgākos telpaugu cienītājus. Ķīnas rožu ziedu krāsas, pildījums un formas neatstāj vienaldzīgu nevienu. Apgriežot iespējams piešķirt Ķīnas rozei, kādu vien vēlamies izskatu vai kāds iederas attiecīgajā interjerā. Ziedēs gan miniatūrs krūmiņš, gan divmetrīgs krūms, gan augststumbra koks, gan bonsai. Vēlu rudenī, kad izzied pēdējie Ķīnas rožu ziedi, augi ir pamatīgi jāapgriež, jo nākamā gada ziedi veidosies uz jaunajiem dzinumiem. Ķīnas rozēm augsne nekad nedrīkst būt par sausu. Ja tā tomēr gadās, tad dzeltē lapas un birst ziedpumpuri.

Klīvijas

Karaliskās klīvijas (Clivia) zied ar spēcīgiem, platiem ziednešiem, uz kuriem izkārtoti dzelteni, balti, oranži ziedu ķekari, atkarībā no sugas vai šķirnes. Ziedu krāsa kontrastē ar tumši zaļajām siksnveida lapām, kas dzinumā līdzinās vēdeklim. Lai klīvijas katru gadu bagātīgi ziedētu, tās pārstāda reizi 3–5 gados. Jāļauj klīvijām podā saaudzēt daudz dzinumus, jo katrs nobriedis, daudzgadīgs dzinums veidos pat vairākus ziednešus. Augi jālaista pietiekami, bet pārlaistīt nedrīkst, var kādu reizi aizmirst aplaistīt, no tāda sausuma klīvijām nekas nenotiks. Jāuzmanās no kaitēkļiem – pūkainajām bruņutīm, kas slēpjas dziļajās lapu makstīs, kur piekļūt nav iespējams.

Blosfelda kalanhoje

Krāšņie, nelielie, kompaktie Blosfelda kalanhoju (Kalanchoe blossfeldiana) dažādu šķirņu krūmiņi priecē ar spilgtu krāsu ziedu čemuriem. Kalanhojes ir ideāli sausu gaisu izturīgi telpaugi, kurus, kā jau sukulentus, nav ieteicams pārliet. No ziedošā vecākauga nogrieztais galotnes spraudenis apsakņots noteikti uzziedēs nākamajā gadā. Pazīstamais ārstniecības augs plūksnainā kalanhoje (K. pinnata) uzzied ar zaļganiem ziediem, kas veido piramīdveida ziedkopu

Fuksijas

Dažādās fuksijas (Fuchsia) ziedēšanas ziņā ļoti līdzinās oleandriem. To greznās, dažādkrāsu ziedu kleitiņas un arī paši augi necieš karsējošus saules starus un lieku slapjumu augsnē, tad augam birst lapas. Arī fuksijām ziedi attīstās uz jaunajiem dzinumiem, tādēļ pēc noziedēšanas tās jāapgriež. Rudens un ziemas tumšajos mēnešos fuksijas novieto vēsumā, bet gaismā, lai pēc atpūtas tās uzsāktu veselīgi augt. Daudzgadīgi fuksiju eksemplāri bagātīgi zied.

Oleandri

Katru gadu rūpīgi veidoti, griesti, daudzgadīgie oleandri (Nerium), dzinumu galos veido pamatīgus ziedu pušķus. Dažādkrāsu oleandru šķirnes zied bagātīgi un ilgi. Labi padodas apgriešanai, tādējādi var izveidot skaistu augststumbra formu, kompaktu krūmu, pat miniatūru ziedošu augu. Ziemas periodā oleandriem nodrošina vēsu telpu, ap 10 °C, lai tie atpūstos no bagātīgās un ilgās ziedēšanas un uzņemtu spēkus nākamā gada ziedēšanai. Pamatīgā oleandru sakņu sistēma prasa bagātīgu laistīšanu un mēslošanu.

Krūmveida eņģeļtaures

Iecienītie dārza milzeņi – krūmveida eņģeļtaures jeb daudzgadīgās daturas (Datura) uzzied ar 30 cm un vēl garākām ziedu trompetēm, kas reibinoši smaržo. Jāuzmanās augus kopjot – tiem ir indīga šūnsula. Eņģeļtaurēm vajadzīga plaša, augsta, saulaina telpa, kā arī tās labi iederas vasarā dārzā. Rudenī, ziemā eņģeļtaures apgriež un glabā 6–8 °C temperatūrā. Eņģeļtaures noteikti jāapgriež, jo ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Viegli sakņojas lapainie galotnes spraudeņi. Lielās lapas jāsargā no tīklērcēm un baltblusiņas.

Lielziedu tunbergija

Daudzmetrīgais vīteņaugs – lielziedu tunbergija (Thunbergia grandiflora) uzzied ar iespaidīgiem, gariem ziedu ķekariem, kuros graciozi sakārtoti debess zili ziedi. Telpā noteikti vajadzīgs stiprs balsts, lai noturētu šo augu. Lielziedu tunbergijai jānodrošina saulaina, gaiša, labi vēdināma telpa, jo svaigs gaiss ir priekšnosacījums veselīgai augšanai. Jārūpējas, lai telpā augam būtu mitrs gaiss, tas palīdzēs daļēji izvairīties no uzbāzīgajiem kaitēkļiem – baltblusiņām. Vidēji viegli lielziedu tunbergiju pavairo ar lapainiem stumbra spraudeņiem

Bugenvilejas

Ērkšķainie kāpelētājkrūmi – bugenvilejas (Bougainvillea) izaug daudzus metrus garaas, bet ziedi attīstās tikai uz jaunajiem dzinumiem. Ja vēlas nelielu, bet ziedošu bugenvilejas krūmu, tas katru gadu rudenī pēc noziedēšanas ir jāapgriež. Bugenvileju sīkos, necilos ziediņus izceļ košu krāsu neīstie ziedi – atkarībā no sugas un šķirnes sarkanas, violetas, baltas, oranžas utt. seglapas. Ziedi nozied, bet spilgtās seglapas savu krāsu saglabā mēnešiem. Grūti apsakņojami augi. Bugenvilejām patīk saulaina telpa, necieš pārlaistīšanu.

Citroni

Smaržīgo lapu un ziedu citroni (Citrus limon), kas nekad nenomet lapas, labi aug gaišās, saulainās telpās istabas temperatūrā. Izcili padodas apgriešanai. Vienlaicīgi uz auga var ieraudzīt ziedpumpurus, atvērušos ziedus, augļu aizmetņus, zaļus un jau nogatavojušos augļus. Citronaugiem ir vajadzīga skābas reakcijas augsne, kas bagāta trūdvielām, ar labu gaisa un ūdens caurlaidību. Ja pavairo veģetatīvi, ar spraudeni, tad tas atkārto visas vecākaugu īpašības. Sēklu materiāls ir ļoti variabls.

Hoijas

Mūžzaļie vīteņaugi – hoijas (Hoya) ar gariem dzinumiem, kuras rotā sukulentas, biezas lapas, kuru galos uzzied smaržīgi ziedu čemuri. Hoijām patīk istabas siltums un gaiša vieta, nepatīk pārliešana, tādā gadījumā lapas kļūst nespodras, savīst, jo tiek traumēta sakņu sistēma. Izcili ziedoši telpaugi, pateicoties sukulentajām lapām, kuru epiderma klāta ar biezu vaska kārtu, tos nemēdz bojāt kaitēkļi.

Begonijas

Bezgalīgi daudzajām ziedu begonijām (Begonia) ziedu daudzums un krāšņums aizēno lapas, ko dažkārt ziedu pārbagātībā pat neredz. Begoniju saknes – gumi – ir jutīgi pret lieku mitrumu un vēsumu, šis tandēms spēj skaisti ziedošās begonijas iznīcināt dažās dienās. Ziedu begonijas labi jūtas viegli noēnotā līdz saulainā vietā. Pavairo ar gumu dalīšanu.

Dažādkrāsu kalliņas

Uzzied dažādkrāsu kalliņas jeb zantedešijas (Zantedeschia), kurām ziemas mēnešos ir miera periods, kad podā paliek tikai gumi. Lai iegūtu kuplu augu, vienā podā stāda vairākus gumus. No tiem izaug lapas un saplaukst ziedi, kas ilgi zied. Griezti ziedi arī ilgi stāv vāzē. Ja gums ir liels, to var sadalīt, uz katras daļas jābūt vismaz 1 vai 2 dzinumiem. Zantedešijas nav katru gadu jāpārstāda, jo biezāk saaug gumi, jo vairāk lapu un ziedu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...