Saimnieks LV / 2025.gads (Jūlijs)

Pēdējos divos gados Latvijas lauksaimniecības nozarē ir bijušas vērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas tendences. Atsevišķu lauksaimniecības produktu cenas samazinājušās, un lauksaimniekiem ir bijis grūtāk nodrošināt sevi ar pietiekamiem ienākumiem.

Redzam uzsāktus vairākus maksātnespējas procesus, kur finansētājs, apstiprinot aizdevumu, nav skatījies kopējo maksātspēju, bet tikai konkrēto tehnikas līzinga darījumu. Graudkopībā un dārzeņkopībā atsevišķos reģionos bijis ļoti daudz izaicinājumu, piena lopkopībā un gaļas liellopu audzēšanā ir labvēlīgs laiks atsperties vai uzkrāt drošības spilvenu grūtākiem laikiem. Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju sistēma ir devusi iespēju daudziem lauksaimniekiem uzlabot viņu materiāltehnisko un finansiālo situāciju, kā arī attīstīt un paplašināt infrastruktūru. Salīdzinot pašlaik pieejamo subsīdiju apjomu ar agrāko (Kopējās lauksaimniecības politikas periods 2018.–2023.), redzam, ka tas ir pieaudzis. Vienīgi tagad sarežģītāk tikt pie atbalsta, bet noteikti iespējams.

Par spīti izaicinājumiem, situācija nozarē pašlaik ir stabila, ziemāju sējumi valsts lielākajā daļā vieš cerības par šo gadu. Tiesa, ir arī atsevišķi novadi un pagasti, kur situācija ir dramatiska – spēcīgās un ilglaicīgās lietavas iznīcinājušas vasarāju sējumus un stādījumus, ir ziemāju lauki, kur mitruma dēļ nevar pat uzbraukt, lai veiktu smidzinājumus slimību ierobežošanai. Līdz ar to ir jautājums – būt vai nebūt pārtikas kvalitātes graudiem.

Zemes tirgus tendence
Ne visai laba tendence redzama lauksaimniecības izmantojamās zemes nomas un pirkuma darījumos. Tas ievērojami ietekmē lauksaimnieku efektivitāti un viņu maksātspēju. Pēdējos gados vērojama absurda tendence, īpaši Zemgalē, bet nu jau arī Kurzemē, kur graudaudzētājam par zemes nomu prasa 300 EUR/ha, citur pat ekstrēmi vairāk, lai gan nekad dzīvē nav tik daudz vidēji nopelnījis no 1 ha. Šāda situācija izveidojusies starp kaimiņiem valdošās konkurences un vēlmes pēc lielākām platībām dēļ. Vairums saimnieku diemžēl neaprēķina, cik katrā laukā no hektāra nopelna. Iesaku katram laukam veikt ikgadēju peļņas/zaudējumu aprēķinu, lai saprastu, vai un cik no tā nopelna un vai ieguldījumi ilgtermiņā atmaksājas.

Svarīgi, lai zemes gabala nomas vai pirkuma cena būtu uz aprēķiniem balstīta un ekonomiski pamatota, ņemot vērā augsnes analīzes, atrašanās vietu, lielumu un citus faktorus. Vienkāršais aprēķins, kas darbojas arī lielākajā daļā Eiropas, ir tāds – cik valsts un ES maksājumu par apstrādātajām platībām lauksaimnieks saņem, tik viņš maksā par zemes nomu. Ja saimnieks bez subsīdijām nespēj nopelnīt, tad labāk izīrēt zemi citiem, jo tērēt laiku, naudu, resursus un visbeidzot par to vēl piemaksāt nav ne bizness, ne ilgtspējīgi...

Pilnu rakstu lasiet jūlijs SAIMNIEKS LV numurā!