, .
clearsky_day 23.4℃
Vārda dienu svin: Emīls, Egita, Monvīds

Agronomu brokastis – zināšanu pārnese jaunā veidolā

Elīna Grase , 13-02-2023
Agronomu brokastis – zināšanu pārnese jaunā veidolā

Saimnieks LV / 2023.gads (Janvāris.)

Trīs kompāniju kopprojekts Agronomu brokastis ir Youtube kanāls, kur jau trešo sezonu ikmēneša sērijās uzņēmuma Agricon, Corteva Agriscience un Yara Latvija agronomi kopā ar lauksaimniekiem un ar agronomiju cieši saistītiem speciālistiem stāsta par aktuālo augu aizsardzības, mēslošanas un precīzo tehnoloģiju jomā – praktiski, lakoniski un atbilstoši situācijai uz lauka. Par kanāla izveidošanu un sasniegto rezultātu sīkāk stāsta SIA Precision Farming jeb Agricon vadītājs Gatis Bērziņš, Corteva Agriscience reģionālālā tirdzniecības pārstāve Latvijā Inese Pundiņa un Yara Latvija tirdzniecības vadītājs Latvijā Ģirts Peirāgs.

– Kāpēc izveidots šāds raidījums?
Ģirts Peirāgs:
Agronomu brokastis aizsākās 2020. gadā, kad Covid-19 uzliesmojuma dēļ aizliedza visas klātienes tikšanās un pasākumus un mums vajadzēja atrast veidu, kā komunicēt ar saviem klientiem. Agricon iesaiste šī kanāla veidošanā bija pašsaprotama, jo uzņēmums ir ilggadējs mūsu sadarbības partneris un tehnoloģiskais tirgotājs. Lepojamies ar to, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja šāda veida saturu ar uzsvaru uz izglītošanu un savu profesionālo zināšanu nodošanu lauksaimniekiem.
Gatis Bērziņš: – Covid-19 noteica datumu, bet ideja bija jau pirms tam. Tehnoloģijas taču ir ievērojami attīstījušās, mainījušies veidi, kā komunicēt ar klientiem. Apzinājāmies, ka līdzšinējās mārketinga metodes ir ierobežotas. Lauku dienās noteiktā laikā un vietā ir ierobežota lauksaimnieku auditorija, ko spēj uzrunāt viens cilvēks un atstāt paliekošu iespaidu, bet video formātu daudzi noskatīsies arī vēlāk un tas tik ātri nezaudē savu aktualitāti.
Ģirts Peirāgs: – Mūsu uzstādījums jau sākotnēji bija veidot pilna spektra saturu, kas ir saistošs un aktuāls tajā brīdī. Tāpēc bija nepieciešams nodrošināt plašu informācijas klāstu – no mēslošanas līdz precīzai tehnoloģijai, kur iederas arī augu aizsardzības līdzekļi.
Inese Pundiņa:Corteva Agriscience vadība sākotnēji piesardzīgi skatījās, vai iesaistīties šajā projektā, bet, redzot, ka tas gūst popularitāti, ar pārliecību apstiprināja mūsu dalību. Tieši es piedalos projektā jau divas sezonas. Uzskatu, ka Agronomu brokastu komanda ne tikai kā uzņēmumi ar savu piedāvājumu viens otru ļoti labi papildinām, bet arī cilvēciski ļoti labi saprotamies. Tas pierādās arī mūsu nākamajos kopīgi veidotajos projektos, piemēram Lauku dienās, kur esam katra ar savu individualitāti un unikalitāti, bet startējam kopā.

– Kā radās kanāla nosaukums Agronomu brokastis?
Ģ. Peirāgs:
– Īstais nosaukums radās vairāku stundu prāta vētras diskusijā. Nosaukuma Agronomu brokastis pamatideja bija – no rīta, pirms agronoms dodas uz lauka, viņš dzer kafiju un caurskata jaunāko informāciju internetā vai skatās kādu raidījumu, tāpēc mūsu mērķis ir īsā formātā iedot viņam svarīgāko aktuālo informāciju, no kuras viņš var paņemt un pielietot savai situācijai atbilstošo. Pirmos gadus mēs arī centāmies videoklipus publicēt astoņos no rīta, tagad, kad lauksaimnieki jau zina, kur mūs meklēt, tā vairs nedarām.

– Kādas, jūsuprāt, ir šāda video satura priekšrocības?
G. Bērziņš:
– Mums bija svarīgi veidot nevis vēl vienu reklāmas materiālu, bet gan lauksaimniekiem noderīgu, praktisku informācijas avotu. Iekāpjot lauksaimnieka kurpēs, mums likās interesanti runāt ar tiem, kas praksē strādā ar mūsu produktiem, uzzināt, kādi ir viņu ieteikumi un pieredze. Rādīt rezultātu, jo tam ir vislielākais svars un nozīme.
Ģ. Peirāgs: – Esmu novērojis, ka lauksaimnieki arvien biežāk vēlas padalīties ar to, ka viņam ir izdevies. Tas ir ļoti pozitīvi, jo informācijas apmaiņa lauksaimnieku vidū ir ļoti liela vērtība un veicina nozares izaugsmi kopumā. Pamatvērtības ir nemainīgas, bet pastāv nianse, ko kāds lauksaimnieks ir uztvēris un vēlas pastāstīt arī citiem.
I. Pundiņa: – Daudz dzīvāk aktuālo informāciju ir iespējams nodot nevis auditorijas priekšā vai video seminārā, bet reālā saimniecībā, kur saimnieks mums blakus var komentēt savu pieredzi saistībā ar to, ko mēs stāstām, – kādus produktus viņš ir izmantojis un kādu rezultātu tas ir devis.
Uz produkta etiķetes ir pamatinformācija, kā to lietot, bet visi zinām, ka gads no gada atšķiras un katra saimniecības ir ar savām īpatnībām, tāpēc vairāk koncentrējamies uz nelielām atšķirībām, ko konkrētas saimniecības, strādājot ar mūsu produktiem un tehnoloģijām, ieviesušas, sasniedzot labus rezultātus. Domāju, ka pat kaimiņam ir interesanti paskatīties, kā saimnieko lauksaimnieks turpat blakus. Video formātā mēs varam padalīties arī ar Baltijas un ziemeļvalstu kolēģu pieredzi.
Ģ. Peirāgs: – Lauksaimniecība (tāpat kā ekonomika) ir cikliska, un mūsu Yara kolēģi Lielbritānijā, kur sūtam lapu analīžu paraugus, 30–40 gadu garumā ir apkopojuši datus un izveidojuši datubāzi ar daudziem simtiem iegūto paraugu, kas ļauj secināt, pēc kādas shēmas sekos auga attīstība, ja noteiktā attīstības stadijā tam trūkst kāda elementa. Šīs tendences atkārtojas ar zināmu cikliskumu, un tehnoloģiju, pēc kuras strādāt, nosaka ne tikai laikapstākļi, bet arī nepieciešamo vielu iztrūkums augos. Tagad arī Latvijā sākam veidot šādu datubāzi un pēc vēsturiskajiem lapu analīžu rezultātiem jau preventīvi varam prognozēt, piemēram, konkrētu mikroelementu nepieciešamību. Kopā ar Corteva Agriscience un Agricon cenšamies pirmie Agronomu brokastīs šīs nianses uzķert un, pamatojoties uz mūsu pieredzi, nodot lauksaimniekam.

– Kā izvēlaties sēriju tematiku?
I. Pundiņa:
– Pirms katras sērijas vienojamies, kādas būs šīs reizes aktualitātes. Reizēm sērijai cauri vijas viena saskaņota tēma, citreiz katrs runājam par atšķirīgām, bet tajā brīdī nozīmīgām aktualitātēm. Ir bijušas sērijas, kur visi tiekamies vienā saimniecībā, un tādas, kur katrs atrodamies citā Latvijas reģionā.
Tēma bieži vien atnāk pati, jo to nosaka situācija uz lauka. Piemēram, auksts pavasaris, kā tas bija 2022. gadā. Mēs rūpīgi izvērtējam katru tēmu, jo gribam skatītājam nodot pašu svarīgāko informāciju un neatkārtoties.
G. Bērziņš: – Ar Agronomu brokastu palīdzību man pašam ir bijušas lieliskas iespējas fiziski būt klāt un redzēt dažādus gadījumus un negadījumus uz tīruma, kurus caur video varam parādīt plašākam skatītāju lokam. Nevienā semināra prezentācijā to nav iespējams parādīt tā, kā to varam video ierakstā uz lauka ar konkrētu lauksaimnieka pieredzi.
I. Pundiņa: – Manuprāt, interesantākie sižeti veidojas tad, kad saimnieks filmēšanas laikā, runājot par savu pieredzi ar mūsu produktiem, sāk uzdot mums niansētus jautājumus, tad noliekam malā iepriekš sagatavoto tekstu un uz lauka apspriežam konkrēto tēmu. Rezultāts ir ļoti labs.

– Vai arī lauksaimnieki var iesniegt savas idejas un uzdot jautājumus? Kas bijuši aktuālākie jautājumi 2022. gadā?
G. Bērziņš:
– Jā, esam izveidojuši mājaslapu, kurā skatīties visas Agronomu brokastu sērijas, kā arī speciālā sadaļā iesūtīt savus jautājumus. Šo iespēju var izmantot gan tiešraides semināru laikā, gan jebkurā citā laikā. Dažreiz saņemam arī konkrētus jautājumus, kas skatītājam ir radušies, noskatoties kādu sēriju. Atbildes uz visiem jautājumiem, kas ir mūsu kompetencē. Dažreiz gan gadās arī jautājumi par tēmām, kas nav mūsu lauciņš.
Ģ. Peirāgs: – Iepriekšējā gada aktuālākais jautājums bija, vai būs pieejams slāpeklis un cik tas maksās.
G. Bērziņš: – Arī mums visaktuālākie ir jautājumi par slāpekļa lietojumu, jo piedzīvots sāpīgs slāpekļa cenu pieaugums. Lauksaimnieki vēlējās rast risinājumus, kā to izmantot efektīvāk. Joprojām lauksaimniekiem ir grūti pieņemt, ka ar sensoru palīdzību ir iespējams efektīvāk lietot slāpekli un arī ar mazākām devām sakārtot augsni. Ir grūti pārkāpt sev un vadīties pēc apstākļiem, mērījumiem un speciālistu pieredzes, nevis ieraduma vai kaimiņa sētā noskatītā. Kad tas vienu reiz izdarīts un redzami rezultāti, jau paliek vieglāk.
I. Pundiņa: – Lai kā mainītos lauksaimniecība, kurai jākļūst ilgtspējīgai, nezāles vienmēr būs problēma, ar kuru jārēķinās. Nav noslēpums, ka Corteva Agriscience ir 1. vietā herbicīdu tirgū un nezāļu ierobežošana bija ļoti aktuāla arī iepriekšējā gadā. Vēsais pavasaris ieviesa savas korekcijas gan mēslošanā, gan herbicīdu lietošanā, līdz ar to parādījās citas problemātiskas nezālēm, kas apstrādes laikā vēl nebija sadīgušas. Arvien aktuālāka tēma kļūst nezāles ar apstiprinātu rezistenci vai pamatotām aizdomām par iespējamu rezistences veidošanos, līdz ar to ar vienkāršiem līdzekļiem vairs nevaram panākt vēlamo efektu un ir jāiedziļinās problēmas būtībā, lai atrastu, kas saimniekam būtu piemērotākais risinājums gan efektivitātes, gan ekonomikas ziņā.

Kā varējām lauksaimniekus informēt Agronomu brokastīs, pērn rudenī tika novērota ļoti nevienmērīga rapšu augu sadīgšana, tāpēc bija jāizvēlas pareizais laiks produktu lietošanai rudenī un vajadzēja pieņemt lēmumus, kas varbūt nebūtu mūsu standarta ieteikums lauksaimniekiem, bet bija raksturīgi tieši konkrētajā situācijā.

– Vai šo projektu vērtējat kā izdevušos?
Ģ. Peirāgs:
Agronomu brokastis jau ir kļuvušas par mūsu zīmolu Latvijas līmenī. Mūsu speciālistus redz ne tikai kā daļu no Agronomu brokastu komandas, bet esam atpazīstami arī kā personības ar zināmu viedokli, ko respektē. Domāju, ka tā ir galvenā vērtība, ko esam ieguvuši no šī projekta. Lauksaimnieki mūs pazīst un zina, pie kā griezties, ja nepieciešama palīdzība kādā konkrētā jautājumā. Ja runā par sensoriem, – sazinās ar Gati, par nezālēm – ar Krišjāni vai Inesi, par mēslojumu – ar Agnesi vai Ģirtu. Asociācijas veidojas ne tikai ar kompāniju un noteiktiem produktiem, bet arī ar mūsu agronomiem un viņu zināšanām.
Domāju, ka 1000 un vairāk skatījumu katrai mūsu publicētajai sērijai liecina, ka lauksaimnieki ir ieinteresēti, daudzi noskatās sērijas pat vairākas reizes, jo raidījums ir bagāts ar informāciju un atsevišķas nianses var nepamanīt pirmajā reizē.
G. Bērziņš: – Ierodoties pie saimnieka, bieži vien vairs nav jāpārrunā, kāpēc ir nepieciešamas precīzās tehnoloģijas. Lauksaimnieki par to jau ir dzirdējuši Agronomu brokastīs un iepazinušies ar problemātiku un iespējamiem risinājumiem. Šogad ir jūtams arī zināms pieprasījuma kāpums manis piedāvātajiem risinājumiem; daļēji tas noteikti ir Agronomu brokastu nopelns.
I. Pundiņa: – Jā, arī es saskaros ar to, ka Lauku dienās, satiekoties ar cilvēku pirmo reizi, viņš jau zina, kas es esmu, jo ir redzējis raidījumā. Viņam ir sajūta, ka komunicē ar zināmu cilvēku, līdz ar to nāk ar lielāku atvērtību. Man personīgi ir bijuši vairāki zvani, kas sākas ar „Agronomu brokastīs es dzirdēju...”, un cilvēks vēlas precizēt šo informāciju. Esmu pārliecināta, ka šis projekts ir izdevies.

– Kas vēl paveikts projekta ietvaros?
Ģ. Peirāgs:
– Lēnām krājām pieredzi, jo sākotnēji nevarējām zināt, kas strādās vislabāk. Redzam, ka lauksaimnieki paši meklē Agronomu brokastis, arī algoritms tās rekomendē ar nozari saistītajiem.
G. Bērziņš: – Esam veiksmīgi noorganizējuši arī vairākas tiešraides – gan no Vecauces pils, gan Jāņos uz lauka saimniecībā, gan Rīgas studijā. Tiešraidē saņēmām skatītāju jautājumus, moderators tos izskatīja, un iespēju robežās devām atbildes uzreiz, daļu precizējām vēlāk un sazinājāmies personīgi pēc pasākumiem.

– Redzat arī statistiku par saviem raidījuma skatītājiem. Kas ir galvenā raidījuma mērķauditorija?
G. Bērziņš:
– Lielākais skatītāju īpatsvars ir vīrieši vecumā no 25 līdz 40 gadiem, taču arī skatītāju –sieviešu skaits lēnām aug. Raidījuma vēstījums ir veidots tā, lai tas būtu viegli uztverams un derīgs lauksaimniekiem un agronomiem, kas pieņem lēmumus, kā visefektīvāk pārvaldīt savu saimniecību, un praktizē tos uz lauka. Taču pēc statistikas redzam, ka zināma daļa ir auditorija vecumā no 18 lidz 25 gadiem, tātad studenti un jaunie agronomi. Tas nozīmē, ka raidījumā dzirdētā pieredze un zināšanas noder jau pašā ceļa sākumā, un tas īpaši priecē.
Ģ. Peirāgs: – Jā, es piekrītu Gatim – esmu dzirdējis, ka Agronomu brokastis iesaka skatīties arī lauksaimniecības skolās. Tā kā interese un pozitīvas atsauksmes ir ne tikai no lauksaimniekiem, bet arī mācībspēkiem.
I. Pundiņa: – Tas nozīmē, ka mēs sniedzam informāciju, ko nav iespējams iegūt grāmatās. Mēs piedāvājam vairāk praktisku pieredzi un informāciju, ne sausu teoriju.

– Kādi ir kanāla nākotnes plāni?
Ģ. Peirāgs:
– Noteikti turpināsim iesākto. Sezona sāksies ar pirmo semināru, un tad jau atkal līdz ar veģetācijas atsākšanos būs iespēja skatīt pirmās šī gada sērijas. Organizēsim arī tiešraides, tikai jāsaprot aktuālās tēmas, jo negribas atkārtoties.
I. Pundiņa: – Mēs gribam noturēt savu vietu un vienmēr būt soli priekšā citiem.
G. Bērziņš: – Meklēsim jaunus veidus, kā sniegt aktuālo informāciju un palīdzēt uzlabot saimniecību efektivitāti.
Ģ. Peirāgs: – Gribu teikt lielu paldies lauksaimniekiem par uzticību. Tā mums ir pati lielākā vērtība un augstākais novērtējums. Mums ir liels gandarījums par viņu panākumiem un prieks par abpusējo sinerģiju, kas izveidojusies gadu gaitā. Kopā mēs varam sasniegt vēl augstākas
virsotnes.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā

Govju virusālā diareja (Bovine viral diarrhoea, BVD) ir liellopu infekcijas...

Tukuma piens attīstības stāsts
Tukuma piens attīstības stāsts

Tukuma piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. S...

SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos
SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos

SIA Naukšēni Valmieras novadā izveidojusies no savulaik spēcīgās kopsaimnie...

Fendt 700 Vario Gen7 – jauns etalons savā jaudas klasē
Fendt 700 Vario Gen7 – jauns etalons savā jaudas klasē

Par Fendt 700 Vario septīto paaudzi jeb Gen7 būs dzirdējis ikviens, kas kau...