Saimnieks LV / 2025.gads (Februāris)

Zemgale – Latvijas maizes klēts. Novads, kur lauksaimniecība nav sveša un saimniecību skaits ir gana liels. Pirmoreiz žurnāls Saimnieks pie Vinteru ģimenes ZS Līgo viesojās 2004. gadā. Tagad – pēc 20 gadiem atkal apciemojam šo Zemgales saimniecību, kas nu jau ir pavisam jaunā veidolā. To kopā ar brāļa Eināra SIA Divjumi vada motosporta cienītājiem Latvijā pazīstamais Jānis Vinters. Šajā intervijā iepazīstam pārmaiņas, daudzos saimniecības darbības virzienus un Jāņa Vintera jaunāko sirdslietas projektu – motosporta iekštelpu trasi, kas vērusi durvis interesentiem pavisam nesen.

Kā sākāt darboties lauksaimniecības nozarē?
Jānis: – Viss sākās 1989. gada 20. oktobrī ar Jelgavas rajona Augstākā padomes lēmumu manam tēvam Lielplatones ciemā piešķirt 20 ha zemes mūžīgā lietošanā. Nedaudz vēlāk es izlēmu strādāt kopā ar viņu un turpināt tēva iesākto. Bez tēva atbalsta te nekā nebūtu. Tā paša gada 20. decembrī, pēc manas pilngadības iestāšanās, arī man tika piešķirti 15 ha aramzemes.

Sākām ar mazumu, tēvam bija RS09, kas pastāvīgi lūza, remontējām paši. Vēlāk ieguvām no kolhoza norakstītu GAZ53, ko sariktējām. Tā sākās ZS Līgo darbība lauksaimniecības nozarē.

– Ko audzējāt?
Jānis: – Miežus. Par diviem pustopiem mūsu lauki tika apsēti. Toreiz process bija ļoti ātrs – pāris stundās pliku sēklu iekšā un gatavs. Raža gan ne tā labākā, bet vismaz kaut kas. Izpalīdzēja kolhoza izsniegtie minerālmēsli, taču liela labuma no tiem nebija.

– Cik lielu platību apsaimniekojat tagad?
Jānis: – Kopā ar brāli apsaimniekojam 1350 ha. Daļa šīs zemes ir nomāta, jo ir privātpersonas, kas nepārdod un nekad arī nepārdos.

– Kādas kultūras audzējat?
Jānis: – Ziemas kviešus, ziemas rapšus, kukurūzu, zirņus un nedaudz vasaras kviešu.

– Kuru no tām visvairāk?
Jānis: – Nosvērāmies par labu ziemas kviešiem, jo lauksaimniecības politika tā ir veidota – kvieši tās pamats. Noteiktam procentam lauku jābūt apsētiem ar pamatkultūrām. Ja to ziemā nepaveiksi, tad otrs vienīgais variants ir atstāt neapstrādātu zemi. Manā izpratnē šāds modelis Zemgalei nav piemērots.

– Kā vērtējat saimniecības rapšu laukus?
Jānis: – Rapša lauki izskatās normāli. Gads no gada atšķiras, vienmēr ir jautājums – izdosies vai ne? Daudz ietekmē rudens. No malas raugoties, gan jau mazliet smieklīgi – skraida un skaita, kas tad būs ar to rapsi. Mēs vadāmies no sajūtām. Latvijā klimats mainās, rudenī ilgāk ir silts, tas ļauj rapšiem saņemties un veiksmīgāk pārziemot.

– Vai savu izglītību saistījāt ar šo nozari?
Jānis: – Brālis ir pabeidzis mācības automehāniķos Saulaines tehnikumā. Savukārt es ieguvu lauksaimniecības izglītību salīdzinoši nesen, 2012. gadā. Gribēju attīstīt sevi, jo liela daļa zināšanu jau bija. Iznākumā devos uz universitāti, lai dalītos pieredzē, jo ir interesanti apgūt teoriju un paralēli izklāstīt praktisko pusi.

ZS Līgo (Lielplatones pagasts, Jelgavas novads).
Saimniecības vadītāji: Jānis Vinters.
Apsaimnieko: 1350 ha.
Darbinieku skaits: 45.
Dalība organizācijās: Zemnieku saeima, Latvijas Biogāzes asociācija, LPKS Latraps.

– Kā ar pieredzi ārzemēs?
Jānis: – Ir sanācis pabūt daudz kur – Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā u.c. Saņemam sadarbības partneru aicinājumus uz izstādēm ārpus Latvijas robežām, to noteikti izmantojam.

– Kā attīstāt saimniecību? Vai ir saistības bankās?
Jānis: – Neesam izmantojuši kredītsaistības pēdējos 10 gadus. Atbalsta programmas un projekti gan saimniecībā tiek īstenoti, kad vien ir laiks un duka darboties. Protams, ir situācijas, kad gribas iegādāties ko jaunu, bet, veicot aprēķinus, saprotam, ka bez atbalsta neiztikt. Dārdzība ir liela...

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!