Saimnieks LV / 2026.gads (Jūnijs)

Nogriežoties no Kandavas–Sabiles ceļa uz Matkuli, pēc nepilna kilometra ceļa kreisajā pusē ievērosiet lielu informatīvu plāksni, kas aicina iegriezties zemnieku saimniecībā Lejaskroķi, kur saimnieko Maija un Toms Zilberti. Zemnieku saimniecība atrodas gleznainajā Abavas ielejā, meža ielokā pie Amulas upes, tāpēc likumsakarīgi viena no saimniecības pamatnodarbēm ir lauku tūrisms, kas veiksmīgi sevī ietver gan truškopību, gan kazu un vistu audzēšanu. 

Jaunie saimnieki savulaik dzīvojuši un strādājuši Rīgā, bet pirms vairākiem gadiem izlēmuši atgriezties laukos, lai izveidotu savu saimniecību Maijas vecvecāku mājās Matkules pagastā, Tukuma novadā. Saimniecībā visu dara paši, viņu bagātība ir četri bērni – dēli Krišjānis, Zemgus un Miķelis, kurš Zibertu ģimenē ienāca šopavasar, un meita Ulla. Tieši mazie deva impulsu iegādāties trušus un sākt tos audzēt. Dzīve laukos nebūt nav viegla, un viss nāk ar ārkārtīgi smagu darbu, bet Toms un Maija katru dienu pierāda, ka saimniekot var ar mazumiņu un piepildīt lielus sapņus. 

Sākums 

Maija stāsta, ka pārcelšanās uz dzīvi Matkulē nebija nejauša, jo abi ar Tomu ir novadnieki. Bija gan laiks, kad par atgriešanos dzimtajā novadā, viņuprāt, nevarēja būt ne runas. Taču pēc astoņiem Rīgā pavadītiem un algotā darbā nostrādātiem gadiem doma nekad nedzīvosim laukos un mums nekad nebūs lopu pagriezās pa 180 grādiem un abi pārcēlās uz dzīvi Maijas vecvecāku mājās. 

„Kad vecvecāki aizgāja mūžībā, māja palika tukša. Sākumā pat domājām to pārdot, jo šķita – mēs taču nedzīvosim laukos,” atceras Maija. „Taču piedzima vecākais dēls, un viss pamazām mainījās.” 

Abi ar vīru pārcēlās uz Lejaskroķiem, sāka atjaunot māju un soli pa solim veidot savu saimniecību. Maija pēc izglītības ir pedagogs un izglītības iestādes vadītāja, Toms – elektroinženieris, taču ikdienā viņu dzīve cieši savijusies ar lauku darbiem. 

„Un, ja dzīvo laukos, tad lopi agrāk vai vēlāk ienāk tavā dzīvē,” smaidot teic saimniece...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!