Valmieras novada ZS Jaunstrūkas un ZS Irbītes saimnieks Valdis Circenis pārņēmis tās no sava tēva Riharda un mērķtiecīgi strādā, lai saimniecību varētu nākotnē nodot nākamajai Circeņu paaudzei. Viņš uzsver, ka lauksaimniecība ir uzņēmējdarbība, nevis hobijs un tai jābūt loģiskai, sakārtotai un stabilai. Par to, kā viņš to nodrošina Irbītēs un Jaunstrūkās, – šajā intervijā.

Kādas izmaiņas saimniecībā notikušas pēdējo astoņu gadu laikā, kopš vadības groži nonākuši jūsu rokās?
– Juridiski mums ir divas saimniecības – ZS Jaunstrūkas, ZS Irbītes, bet strādājam kā viens uzņēmums. Mans tēvs ir lauksaimnieks ar stāžu, un savā 92. mūža gadā viņš joprojām interesējas par to, kas notiek nozarē. Uzņēmuma vadību gan viņš ir atstājis manā ziņā. Es vadu ZS Irbītes un ZS Jaunstrūkas jau devīto sezonu.

Saimniecībā izmaiņas ir katru gadu. Lielākais uzsvars likts uz modernizāciju un jaunajām tehnoloģijām. Piemēram, augšņu kartēšana ir veikta visiem laukiem saimniecībā. Mēs izmantojam Agricon mēslošanas plānus, rekomendācijas kaļķošanai un mēslošanai. Uz traktora ir sensoru sistēmas, kas rudenī nolasa un iekartē rapšu laukus, lai pavasarī, kad tie jau sazaļojuši, optimālos laika apstākļos pēc iespējas ātrāk varam apstrādāt un iedot pirmo mēslojuma devu. Slāpekļa sensors noteikti ir atmaksājies. Tas vietās, kur ir potenciāls, prasa iedot lielāku devu, kur potenciāla nav, nedot. Strādājot ar kartēšanas sistēmu, pakāpeniski lauku stāvoklis izlīdzinās un vairs nav tik lielu devu atšķirību, augsnes potenciāls ir atraisīts, un mēs iegūstam vidējās ražas pieaugumu. Brīnumi, protams, nenotiek. Ir jānodrošina augiem sabalansētas mēslojuma devas – sākot ar kaļķošanu, lai būtu atbilstošs pH līmenis, fosfora, kālija, magnija, mangāna utt. Tiek ņemtas augsnes analīzes un vērtēts, kurā augsnē kā iztrūkst. Ražas potenciāla atraisīšanai pamatā ir fosfora mēslojums.

Šogad pārgājām uz pavasara pirmo smidzinājumu ar šķidro slāpekļa mēslojumu jeb KAS. No sākuma izsmidzinām KAS mēslojumu, kad augi kļuvuši zaļāki, – granulēto mēslojumu. Kāpēc tāda izvēle? Šķidrais mēslojums iedarbojas ātrāk, pavasarī novārgušie augi šķidrā veidā to uzņem vieglāk un ar to uz lauka var braukt jau tad, kad diennakts gaisa vidējā temperatūra sasniedz...

Pilnu interviju lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!