Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Ziemas rapša vidējā raža pagājušajā ražas sezonā dažādos Polijas reģionos un arī Centrāleiropā bija aptuveni 3–3.5 t/ha. Ar ļoti labiem rezultātiem – vairāk nekā 4.5 t/ha – varēja lepoties tikai daži. Šīs sezonas rekords ir aptuveni 5 t/ha. Situācija ir ļoti sarežģīta, jo vidējā raža, ņemot vērā pašreizējās iepirkuma cenas, nesedz ražošanas izmaksas.

Šīs sezonas mācības nākotnei
2023./2024. gada ražas sezona bija īpaši grūta. Izveidojās ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums, kas ietekmēja eļļas rapša ražu. Sākot ar augsnes sagatavošanu, sēklu izvēli, sējumu aizsardzību, augšanas regulēšanu un stimulēšanu, aizsardzību pret salnām, ziedēšanas procesa izlīdzināšanu, raugoties no plantāciju apsaimniekošanas perspektīvas saimniecībās, kā arī no rūpīgu eksperimentu pieredzes skatupunkta dažādos Polijas reģionos, var izdarīt secinājumus nākotnei.

Augsnes inokulācija
Tāpat kā cukurbiešu, kartupeļu, kukurūzas vai dārzeņu gadījumā, sagatavojot augsni rapša sēklām, pat bezaršanas sistēmās augsnē iestrādājam bioloģiskus līdzekļus, kuru efektivitāte cīņā pret bīstamākajiem patogēniem, parasti Verticillium, Plenodomus, Alternaria un Sclerotinia, ir pierādīta laboratorijā. Svarīgi, lai mikroorganismi būtu sporu formā. 

Šo praksi jo īpaši izmanto saimniecībās, kurās rapšus bieži sēj gadiem un novēro pakāpenisku ražas samazināšanos. Šī apstrāde nav lēta, taču tā ļauj apturēt un pat mainīt negatīvos augsnes procesus, citādi vajadzētu pārtraukt rapša audzēšanu konkrētos laukos vai visā saimniecībā. 

Lauks pa kreisi bez efektīvas aizsardzības pret verticilozi; lauks pa labi, kur tika piemērots pilnas aizsardzības protokols.

Aizsardzība ar herbicīdiem 

Bieži lietotā pieeja ziemas rapša aizsardzībai ar herbicīdiem ir apstrāde uzreiz pēc sējas ar līdzekļiem uz metazahlora, klomazona, napropamīda bāzes. Iespējamā korekcija tiek veikta ar lapotnes apstrādi. Daži audzētāji, lai samazinātu īslaicīgas bālēšanas, augšanas apstāšanās vai pat sējumu daudzuma samazināšanās risku (ja, piemēram, pēc smidzināšanas uznāk spēcīgas lietusgāzes), veic apstrādi, kad rapši ir sadīguši. 

Tā ne vienmēr ir izdevīga pieeja – dažkārt pat riskanta. Vislabākos rezultātus dod apstrāde, ko veic tieši pirms sējas, izmantojot tikai napropamīdu 1000 gA/ha (kā agrāk tika lietots trifluralīns). 

Šis efekts ir redzams gan aršanas, gan bezaršanas sistēmās. 

Te tiek izmantota aktīvās vielas īpašība spēcīgi saķerties ar augsnes organiskajām vielām. Praksē smidzinājumu veic tieši pirms sējas. Bieži vien ūdens vietā smidzinātājā papildus napropamīdam tiek lietots nitrāta un urīnvielas šķīdums. Tādā gadījumā napropamīda nesējs ir nevis ūdens, bet nitrāta un urīnvielas šķīdums un apstrāde ar herbicīdiem tiek apvienota ar nepieciešamo mēslošanu. Un efekts pārsniedz cerēto. Bieži vien lapu apstrāde vairs nav nepieciešama, tiek panākta papildu kontrole pret izturīgām un traucējošām viendīgļlapju nezālēm, piemēram, lapsastēm, lāčauzām, skarenēm, parastajām rudzusmilgām. Sējumu likvidēšanas gadījumā napropamīdam neseko tādi ierobežojumi attiecībā uz nākamajām kultūrām kā metazahloram vai klomazonam. Nav riska, ka samazināsies sējumu blīvums vai apstāsies augšana. Rapša sējumu blīvums ir tieši tāds, kāds bija plānots. Sēklas normu var nedaudz samazināt, lai panāktu izsējas normu 25–35 augi/m². 

Tad herbicīdu aizsardzības izmaksas ir daudz zemākas kā jebkuras parastās aizsardzības izmaksas.

Rudens inokulācija ar sēnīšu izcelsmes patogēniem

Augsnes izcelsmes patogēni, piemēram, Verticillium, atkarībā no temperatūras un mitruma var inficēt no augšanas perioda līdz rudens veģetācijas beigām. Secinājums, kas no tā izriet: rapša augus vajadzētu aizsargāt visu rudens periodu un bloķēt iespēju inficēties un vēlāk iespēju inkubēties pat ziemā. Rudens aizsardzībai nepietiek ar tikai vienu vai divām fungicīdu lietošanas reizēm.

Jārealizē viss protokols. Šeit izmanto ne tikai fungicīdus ar specifisku sastāvu, aktīvo vielu proporcijās, bet arī tādus līdzekļus kā, piemēram, organisko varu, elementāro sēru un bioloģiskos līdzekļus tā sauktajai ziemas aizsardzībai. Insekticīdu aizsardzībā jāņem vērā ne tikai tradicionāli lietotie insekticīdi, bet arī ceturtās paaudzes augu izcelsmes līdzekļi, to skaitā uz eļļu, polimēru, virsmaktīvo vielu bāzes. Ja neizdodas aizsargāt, piemēram, pret kaitēkļiem, viss ieguldījums aizsardzībā pret sēnītēm bijis nelietderīgs.

Rapši programmē savu ražu rudenī

Neatkarīgi no rudens aizsardzības tiek veikta arī mēslošana zonā ap saknēm. Tās mērķis ir papildināt vajadzīgās barības vielas un nodrošināt auga vajadzības, ja šīs barības vielas nevar uzņemt no augsnes, piemēram, sausuma vai augsnes pārmērīgas piesātināšanās ar ūdeni un skābekļa trūkuma dēļ zonā ap saknēm.

Ļoti svarīga ziemas rapša stādījumu rudens apsaimniekošanas daļa ir papildmēslošana ar slāpekli. Ar atlikušo slāpekli ilgstoši nepietiek, tāpēc rudens pamatmēslojums tiek papildināts līdz noteiktam līmenim:

• 70 kg N/ha sējumiem pēc 25. augusta,

• 100 kg N/ha sējumiem pēc 15.–20. augusta.

Mēslošanas stratēģijas ir dažādas, vēlams sadalīt mēslošanu divās devās. Pēdējo urīnvielas devu lieto pēdējā normatīvajos aktos paredzētajā brīdī.

Augu regulēšana

Pretēji vispārpieņemtajiem augšanas regulēšanas kanoniem mēs to nesākām 4–6 lapu stadijā, bet devām atbilstošus līdzekļus agrāk, 2–3 lapu stadijā. Runa nav par lapu kātiņu saīsināšanu un lapu laukuma samazināšanu, bet gan par zemu saknes kakla pozīciju. Ir lietderīgi uzturēt pietiekamu kātiņa garumu, jo tas dod laiku reaģēt pret patogēniem, kas to pāraug. Lapas virsmas lielā platība ir izdevīga asimilātu ražošanas efektivitātes ziņā. Antocianīnu krāsas maiņa ir kaitīga, jo tā palēnina vielmaiņu un fotosintēzes intensitāti.

Mūsu platuma grādos ļoti svarīga ir pareiza augu apstrāde, tās trūkums izraisa sakņu kakla, sakņu sistēmas un meristēmu bojājumus. Ekstrēmās situācijās, kas iepriekšējā sezonā skāra Opoles reģionu, tas noved pie sējumu samazināšanās (līdz pat 50 % dažām šķirnēm 2023./2024. gada sezonā). Varam sadalīt augu regulēšanu posmos, taču vissvarīgākā ir pirmā apstrāde. Ja tā tiek veikta slikti, uzlabojumi vairs nebūs iespējami un atliks vien censties mazināt sekas.

No kreisās – stublāji bez aizsardzības, pa vidu – stublāji tikai ar pavasara aizsardzību, pa labi – pilnīga rudens – pavasara aizsardzība.

Miltrasa uz rapšiem

Īstā un neīstā miltrasa var radīt ievērojamus zaudējumus rapša sēklu attīstībā. Agrīnās stadijās (pat uz dīgļlapām) parasti veidojas neīstā miltrasa, ko izraisa komerciālā sēklu materiāla piedevu darbības spektra nepilnības, sējumi lokāli kļūst dzelteni.

Neatkarīgi no attīstības posma tiek izmantots organiskais varš. Vēlākajās attīstības stadijās bieži attīstās īstā miltrasa. Tad augi izskatās, it kā būtu apkaisīti ar miltiem. Šinī gadījumā izmanto elementāro sēru. Tā koncentrācijai jābūt 3.5 %, ne mazākai, citādi sēram nebūs fungistatiskās iedarbības. Uzskaitītajiem risinājumiem nav skaidri noteiktu temperatūras ierobežojumu.

Sakņu sistēmas stimulēšana

Obligāti stimulēt ziemas rapšu attīstību agrīnajās sakņu sistēmas stadijās. Palielinot sānu sakņu kopējo garumu, augi spēj labāk pārvarēt sausumu un ir pret to daudz izturīgāki. Izmantojot mepikvāta hlorīdu, sakņu sistēmas kopējo garumu un apjomu raksturojošos parametrus var palielināt līdz pat 90 %. Lauka apstākļos par to var pārliecināties, izrokot augus. Apstrādātajiem ar mepikvāta hlorīdu raksturīga sakņu bārda.