, .
cloudy 28.1℃
Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zemkopības ministrs Didzis Šmits: eksports un iekšējā patēriņa palielināšana ir Latvijas lauku un pārtikas ražošanas nozares izaugsmes pamats

Zemkopības ministrija , 15-09-2023
Zemkopības ministrs Didzis Šmits: eksports un iekšējā patēriņa palielināšana ir Latvijas lauku un pārtikas ražošanas nozares izaugsmes pamats

Strādājot zemkopības ministra amatā, Didža Šmita galvenās prioritātes bija Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotāju eksportspējas palielināšana. Lai stiprinātu Latvijā ražotās produkcijas eksportspēju, ko zemkopības ministrs izvirzīja kā vienu no savām prioritātēm, stājoties amatā, ir piešķirti 1,4 miljoni eiro pārtikas ražotāju dalībai pārtikas izstādēs, kā arī eksporta un tirgus veicināšanas pasākumiem. Šis atbalsts sekmē pārtikas nozares eksportspēju, palielinot esošos un rodot jaunus ārējos tirgus, kā arī popularizē vietējo lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari.

Atskatoties uz paveikto, jāatzīmē veiksmīgi sāktais darbs pie bērnu ēdināšanas programmas izveides, kuras mērķis ir sniegt iespēju bērniem ikdienā bērnudārzā un skolā saņemt veselīgu vietējo ēdienu un jau no mazotnes radināt ēst veselīgi. Šobrīd tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai sāktu vairākus pilotprojektus, kuros tiktu ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā un skolēnu ēdienkartē pēc iespējas vairāk būtu vietēji ražota pārtika. Tas būtu ne vien vērtīgs atbalsts vietējiem ražotājiem, bet arī investīcija sabiedrības veselībā. Tāpat arī norit darbs pie zaļā publiskā iepirkuma pilnveides. Līdztekus veiksmīgi tiek īstenota programma “Piens un augļi skolai”, palielinot atbalsta likmes piena izdalei iepriekšējā mācību gadā, bet jaunajā 2023./2024. mācību gadā pārejot uz elastīgu, ražošanas izmaksu un cenu tendencēm atbilstošu pieeju atbalsta likmju noteikšanā. Kopumā no valsts budžeta programmai paredzēti 2,9 miljoni eiro līdztekus ES atbalstam, tā nodrošinot bezmaksas produktus skolēniem.

Tāpat zemkopības ministrs savā darbības laikā vienmēr ir paudis viedokli, ka sabiedrība vēlas dzīvot “zaļāk”, ēst kvalitatīvāku un veselīgāku pārtiku, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidību. Lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un pārtikas ražotājiem tiek izvirzītas arvien jaunas prasības ilgtspējīgai resursu izmantošanai un jaunu tehnoloģiju pielietošanai, bet lai sasniegtu šos mērķu, ir nepieciešama aktīva zinātnes un pētniecības iesaiste. Piešķirtie 5 miljoni eiro zemkopības nozaru pētījumiem līdz 2025. gadam dos būtisku pienesumu gan lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, tiem noteikti būs pozitīva ietekme arī uz eksportu, kurā jau pašlaik ZM pārstāvētās nozares nodrošina ap 40 procentiem no Latvijas kopējā eksporta vērtības.

Tā kā pēdējā gada laikā lielās mazumtirdzniecības ķēdes iespaidīgi palielinājušas pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenas veikalos, Didzis Šmits uzsāka publisku diskusiju par mazumtirgotāju piemērotajiem uzcenojumiem, kas šobrīd ir kļuvusi arvien aktīvāka, iesaistot gan valsts iestādes, gan arī Latvijas iedzīvotājus. Tāpat tika sākti pārtikas mazumtirdzniecības veikalu dominējošās varas mazināšanas pasākumi, iniciējot priekšlikumu par lielo tirdzniecības centru darba laika ierobežošanu svētdienās un svētku dienās ar mērķi diversificēt tirgu. Šāds ierobežojums pavērtu iespēju attīstīties mazajiem veikaliem un tirdzniecības vietām, kā arī nodrošinātu iespēju mazajiem pārtikas ražotājiem realizēt savu produkciju un stimulētu straujāku izaugsmi. Pārtika nedrīkst kļūt par ekskluzīvu produktu par nesamērīgu cenu.

Didzis Šmits, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, ir panācis vēsturisku proporcionāli lielāko Eiropas Komisijas ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniecības nozarēm, kuras skārušas dažādas krīzes (ražošanai svarīgo resursu un izejvielu cenu ievērojamu kāpumu vienlaikus ar produktu – piena, liellopu gaļas un graudaugu – iepirkuma cenu samazināšanos, pavasara sali, ieilgušais sausums un karstums pavasarī un vasaras pirmajā pusē) – 6,8 miljonus eiro.

“Šis Eiropas Savienības atbalsts ir skaidrs apliecinājums tam, ka intensīvi un argumentēti pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses par visai ierobežota ES finansējuma sadali starp dalībvalstīm, ir iespējams panākt nozarei tieši tagad tik ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu, taču šajā brīdī vēl svarīgāk būtu bijis arī no valdības puses demonstrēt solidaritāti ar lauksaimniekiem, papildu piešķirot finansējumu 200% apmērā”, uzsver Didzis Šmits. Pašreizējā kritiskajā situācijā lauksaimniecībā, pārskatot zemkopības resora finasējumu, ir rasta iespēja vismaz 5 miljonus eiro kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Zemkopības ministra uzdevumā norit aktīvs darbs pie Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna pārskatīšanas un vienkāršošanas – ar lauksaimnieku organizācijām izdiskutēti un Eiropas Komisijā jau apstiprināti pirmie KLP Stratēģiskā plāna grozījumi, kā arī vienkāršotas prasības lauksaimniekiem pieteikumu iesniegšanā, kas jau ir apstiprinātas Ministru kabinetā. Pašlaik Zemkopības ministrijas speciālisti turpina aktīvu darbu pie nacionālās likumdošanas izstrādes, lai KLP stratēģiskā plāna grozījumus ieviestu dzīvē un uzsāktu to īstenošanu.

Vēl viena zemkopības ministra prioritāte bija iekšējo ūdeņu stāvokļa un izmantošanas regulējuma uzlabošana, kā arī upju atbrīvošana no šķēršļiem un zivju migrācijas ceļu atjaunošana, kur ir gan izstrādāti MK noteikumi, gan arī norit jau darbs pie šķēršļu apzināšanas un rudenī plānota jau pirmo uz upēm esošo šķēršļu nojaukšana. Šiem mērķiem no zivsaimniecības nozares attīstībai un zivju resursu saglabāšanai paredzētajiem līdzekļiem ir atvēlēti 2 miljoni eiro. Savukārt zivsaimniecības tālāko attīstību un dzīvotspēju nodrošinās nesen sāktās un tuvākajā laikā apstiprināšanai iesniegtās atbalsta programmas, īpašu uzmanību pievēršot piekrastes zvejniecībai, inovatīviem risinājumiem, nozvejoto zivju pievienotās vērtības paaugstināšanai, tirgus veicināšanai, kā arī piekrakstes reģionu īpašās gaisotnes un ar zivsaimniecību saistīto vērtību saglabāšanai. Visām šīm atbalsta aktivitātēm kopumā ir pieejami 193 miljoni eiro, tam vēl  papildus pieskaitāms pašas nozares līdzfinasējums, kas noteikti sniegs ieguldījumu zivsaimniecības nozares stiprināšanā.

Bez iepriekš nosauktā, kā vienu no pirmajiem darbiem, ko paveica zemkopības ministrs, jāmin AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dividenžu novirzīšanu valsts budžetā, apturot partejiski motivētu naudas pārdali caur ziedojumu programmām. Tāpat ministrs nepieļāva politisku ietekmi LVM, kā rezultātā tika atjaunota profesionāla pārvaldība. 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Traktortehnikas īpašniekiem pieejams vairāk digitālo pakalpojumu
Traktortehnikas īpašniekiem pieejams vairāk digitālo pakalpojumu

Valdība,16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus traktortehnikas, tās piekabes...

Veiktas 400 pārbaudes dažādās vietās, bakteriālā iedega konstatēta sešos saimniekaugu paraugos
Veiktas 400 pārbaudes dažādās vietās, bakteriālā iedega konstatēta sešos saimniekaugu paraugos

Šobrīd Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori visā Latvijas te...

Līdz 31. jūlijam iespējams pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai
Līdz 31. jūlijam iespējams pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, la...

Rapšos konstatēta fitoplazma
Rapšos konstatēta fitoplazma

Šogad daudzos ziemas rapša sējumos Kurzemē un Zemgalē novēroti atsevišķi, n...