Saimnieks LV / 2025.gads (Februāris)

Janvāra beigās noslēdzās nozīmīga Eiropas izstāde – Zaļā nedēļa 2025. No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē pulcējās zemkopības ministri un nozares eksperti, lai dalītos pieredzē, pārrunātu nozares aktualitātes un smeltos jaunas idejas. Tikmēr dalībvalstu stendos apmeklētāji varēja iepazīt katras valsts populārākās un unikālākās garšas, ko piedāvāja vietējie ražotāji.

Viens no būtiskākajiem Zaļā nedēļa 2025 pasākumiem bija 17. Lauksaimniecības ministru konference, kur Latviju pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš. Konferencē piedalījās pārstāvji no 62 valstīm. Šī gada konferences galvenais temats bija dabas resursu efektīva un atbildīga izmantošana. Valstu pārstāvji kopīgi meklēja risinājumus, kā, ievērojot bioekonomikas pamatprincipus, nodrošināt drošu un ilgtspējīgu pārtikas apriti, attīstīt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, kā arī veicināt produktu ar pievienoto vērtību ražošanu.

Ekspresintervija ar Zemkopības ministru Armandu Krauzi

– Kāpēc Zaļā nedēļa 2025 Berlīnē ir tik svarīgs nozares pasākums?
Armands: – Mums tā ir nozīmīga platforma, kur gan prezentēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozari, gan ļoti īsā laika periodā satikt plašu skaitu kolēģu no citām valstīm. Zaļā nedēļa vienmēr ir plaši pārstāvēts pasākums, un tā ir laba izdevība satikt ne tikai Vācijas kolēģus, bet arī citu valstu zemkopības nozaru ministrus un ar pārtikas ražošanu saistītu institūciju un organizāciju ekspertus.

– Kādas bija nozīmīgākās tikšanās? Pie kādām atziņām nonācāt?
Armands: – Izstādes laikā iepazinos ar jauno Lietuvas lauksaimniecības ministru Ignu Hofmanu. Šogad sākas aktīva plānošana jaunajam ES Kopējās lauksaimniecības politikas periodam, tāpēc, lai sasniegtu mums vēlamu rezultātu, svarīgi uzturēt kontaktu ar mūsu kaimiņvalstu kolēģiem un, kur iespējams, sagatavot vienotu skatījumu diskusijām ar Eiropas kolēģiem. Iepazinos arī ar jauno ES lauksaimniecības komisāru Kristofu Hansenu. Prieks, ka komisāram, tāpat kā Latvijai, prioritāte ir lielā birokrātiskā sloga, kas kavē lauku attīstību, mazināšana visas ES līmenī. Ceru, ka šī kopīgā apņemšanās atvieglos darbu Eiropas gaiteņos un tas tuvākajā laikā rezultēsies ar elastīgākām prasībām un nosacījumiem, kas dalībvalstīm jāievēro, ieguldot nozaru attīstībā ES atbalsta finansējumu...

Pilnu rakstu lasiet februāra SAIMNIEKS LV numurā!