Klimata pārmaiņas ir nepārtraukts process, kas vistiešākā veidā ietekmē arī procesus mežā, liekot pārmaiņām pielāgot arī meža apsaimniekošanas praksi. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jau vairāk nekā 10 gadus īsteno pētījumus, izzinot klimata pārmaiņu ietekmes un meklējot pielāgošanās risinājumus.

Jau tagad zināms, kā nākamajos 50–100 gados mainīsies laikapstākļi. Lai Latvijas valsts mežu kokaudzes klimata pārmaiņu ietekmē saglabātu savu vitalitāti, produktivitāti un kvalitāti, LVM jau šodien veic virkni dažādu meža apsaimniekošanas pasākumu.

Laikapstākļu prognoze līdz 21. gadsimta beigām

Jau 2010. gadā pēc LVM pasūtījuma, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti sagatavoja klimata prognozi šī gadsimta vidum un nogalei. Šī prognoze liecina, ka, piemēram, gadsimta beigās Dobelē pavasaris iestāsies pusmēnesi agrāk, vasara būs par diviem mēnešiem garāka, karstāka un sausāka, būs skaistas atvasaras, savukārt rudens būs vēlāks un lietaināks, bet ziema – par trim mēnešiem īsāka. Latvijā kopumā veģetācijas periods, kuru augi izmanto savai augšanai un attīstībai, pagarināsies no 35 līdz 80 dienām atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija un valsts reģiona (austrumi, rietumi). Teorētiski tas nozīmē, ka kokiem būs iespēja augt ilgāk un ražot vairāk koksnes.

Minētā pētījuma laikā tika noskaidroti nākotnes klimata parametri, kas 21. gadsimta beigās dominēs Latvijas teritorijā. Lai modelētu potenciālos apstākļus, no tiem izrietošos riskus un meklētu efektīvus risinājumus, šī paša pētījuma ietvaros tika apzināti reģioni Eiropā, kuros jau šobrīd klimats atbilst Latvijā nākotnē prognozētajam. Šie reģioni ir Polijas centrālā un dienvidu daļa, Vācijas rietumu daļa un Luksemburga, kā arī Nīderlandes un Beļģijas dienvidaustrumu reģioni. Līdz ar to ir skaidri zināms, kādas problēmas konkrētajos reģionos noteiktos apstākļos ir ar kaitēkļiem, vētrām un nokrišņiem, kas potenciāli sagaidāmas arī Latvijā.

Koki ražīgāki, bet vairāk apdraudēti

Raksturojot nākotnes klimata ietekmi trijām izplatītākajām meža koku sugām, secināts, ka priedes audzes vidējā vecumā būs līdz pat 30 % ražīgākas. Valsts lielākajā daļā saglabāsies līdzšinējā negatīvā vēja ietekme, taču paaugstināts risks iespējams Latvijas dienvidrietumos.

Savukārt bērzu audzes vidējā vecumā būs līdz pat 10 % ražīgākas. Arī bērzu audzēm vēja ietekme saglabāsies līdzšinējā līmenī. Visām sugām pieaugs atkalas bojājumu riski, it īpaši austrumu reģionos.

“Vērtējot prognozētos vēja bojājumu draudus, var secināt, ka tiem vairāk pakļauti būs Kurzemes reģioni, kādēļ būtu domājams par atšķirīgu apsaimniekošanas režīmu, lai mazinātu vētru radītos bojājumus. Zinātnieki rekomendē pievērst īpašu uzmanību jaunaudžu kopšanai, stiprinot katra koka individuālo vēja noturību, kā arī audzes apsaimniekot pēc mērķa caurmēra. Pēdējā desmitgadē LVM kopšanas ciršu izpildei pievērš īpašu uzmanību, jo no tās kvalitātes un izpildes savlaicīguma būs atkarīga nākotnes audzes vitalitāte, produktivitāte un kvalitāte,” skaidro LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

Izteiktāks sausums un spēcīgākas lietusgāzes

Nokrišņu apjoms Latvijā būtiski nemainīsies, bet būs izteiktāki sausuma periodi un stiprākas lietusgāzes, kas liek padomāt par meliorācijas sistēmu darbības efektivitāti un sugu izvēli meža atjaunošanā paugurainās teritorijās. Šiem apstākļiem labi piemēroti ir lapkoki, jo tie ir pret sausuma stresu izturīgāki – lapkoki sausumā spēj samazināt lapotnes apjomu un veģetācijas periodā to vēlāk atjaunot.

Vienlaikus prognozējams, ka sausuma periodu ietekmē būtiski palielināsies ugunsbīstamība mežos. Jau pēdējos gados ilgākos sausuma periodos meža ugunsgrēkus Latvijā piedzīvojam arvien biežāk, tāpēc ņemot vērā arī nākotnes prognozes, LVM jau savas darbības pirmajā desmitgadē iniciēja izmaiņas normatīvajos aktos, definējot precīzākus kritērijus preventīvo pasākumu plānošanai un īstenošanai. Šo gadu laikā izveidota ugunsdzēsības sistēma ar spēju ātri reaģēt, nodrošinot atbilstošu inventāru, ekipējumu un darbinieku apmācības.

Īsāks sala periods

Sala periods, kas nākotnē kļūs īsāks, palielinās augsnes bojājumu riskus, kas savukārt apgrūtina mežizstrādes darbus, tādēļ nākotnē mežizstrādes tehnikai ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaaugstina mehāniskā izturība un jākļūst vieglākai, kā arī meklējami citi efektīvi risinājumi augsnes bojājumu mazināšanai, piemēram,  koku sakņu bojājumu mazināšanai veicot kopšanas cirti. Šie riski LVM darbībā tiek mazināti jau šobrīd, cirsmas šķirojot pēc izstrādes sarežģītības un testējot traktortehniku, kas aprīkota ar kāpurķēdēm.

Vairākās pilotteritorijās izmēģinātas dažāda veida kāpurķēdes, no kurām atbilstošākās izmanto riteņtraktoriem augsnes bojājumu samazināšanai. Tāpat uzņēmumā izstrādāti digitālie rīki tehnoloģisko koridoru racionālākai izvietošanai, apzinot staignās vietas, no kurām būtu jāizvairās, plānojot mežistrādes darbus, kā arī citi risinājumi. Ar risinājumu meklēšanu dažādu klimata pārmaiņu radītiem izaicinājumiem nodarbināti arī paši mežizstrādes tehnikas ražotāji, domājot, kā saglabāt savu konkurētspēju, piedāvājot tirgū labāku un esošajiem apstākļiem atbilstošāku tehniku.