Saimnieks LV / 2026.gads (Jūnijs)

Pavisam drīz rūpīgi koptajos laukos sāks briest šīs sezonas raža. Tas ir īstais brīdis sākt nopietni gatavoties rudens darbu cēlienam, gādājot nepieciešamos resursus, lai saimniekošana būtu efektīva ne tikai ekonomiski, bet arī kvalitatīvi. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, domāju, ikviens sev uzdod jautājumu – kādas ir prioritātes tīrumos, lai nodrošinātu veiksmīgu galarezultātu un pozitīvu bilanci? Šis jautājums vienmēr bijis aktuāls, taču šobrīd, ņemot vērā globālās kataklizmas, resursu cenu celšanos un graudu tirgu tendences, tam ir īpaši liela nozīme.

Apzinoties faktorus, kas visnopietnāk ietekmē ražu vienas sezonas ietvaros, nedrīkst aizmirst par ilgtermiņu, jo ielaistas kaites vēlāk izārstēt ir daudz grūtāk un dārgāk. Tādēļ, izvēloties risinājumus augu attīstības kritiskajos posmos, īpašs uzsvars jāliek uz audzēšanas tehnoloģiju veiktspēju, nevis viena litra vai kilograma cenu. Tikai šāda pieeja var sniegt rezultātus, kas, lai arī sākotnēji prasa lielākus ieguldījumus, dod būtiskus ietaupījumus nākotnē. 

Kas no audzēšanas tehnoloģiju skatpunkta ir kritiskākie aspekti veiksmīgai saimniekošanai? Ja raugāmies uz klasisko pieeju, resursu pamatu pamats, protams, ir augsne. Klimatu mēs ietekmēt nevaram, tam varam vien pielāgoties, bet zemes darbi gan ir mūsu pašu rokās. Daudz labākā situācijā atrodas tās saimniecības, kurās dominē ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipi un ilgtermiņā investēts augsnes sakopšanā un auglības celšanā. Šie saimnieki var rēķināties ar stabilākiem rezultātiem. 

Nākamā būtiskā sadaļa ir sēklas materiāls un sējas kvalitāte – ko sēsi, to pļausi. Šeit diemžēl taupības dēļ nereti pieļaujam kļūdas, kas sezonas beigās izrādās ļoti dārgas. Tālāk seko kopšanas darbi, un te nu ir jāizvirza prioritātes, jo laika gaitā problēmas uz lauka transformējas un klāt nāk aizvien jaunas. Šoreiz pievērsīšos vienai no strauji augošajām problēmām tīrumos – aizvien aktīvāk apspriestajai viendīgļlapju nezāļu straujajai invāzijai. 

Šis jautājums saimnieku prātus nodarbina arvien biežāk. Lai pieņemtu pareizo un saimniecībai derīgo lēmumu, savs ienaidnieks ir jāpazīst. Pavisam tuvu tas brīdis, kad ir vispiemērotākais laiks lauku apsekošanai. Tas ļauj identificēt apgabalus ar viendīgļlapju nedraugiem, noteikt to sugu (tieši tagad tās visvieglāk atpazīt pēc skaras) un novērtēt patieso izplatības apjomu sējumā. 

Agrāk ierasti runājām par vējauzu un rudzusmilgu, kam sekoja lāčauzu bums, turpretī šobrīd aktuālas kļuvušas arī peļastīšu lapsastes un airenes, turklāt nekur nav pazudusi maura un pļavas skarene. Zinātniskie pētījumi skaidri parāda šo viendīgļlapju nezāļu graujošo ietekmi uz kultūraugu ražu. Piemēram, parastā rudzusmilga pie blīvuma 200 augi uz kvadrātmetru var samazināt ziemas kviešu ražu vidēji par 27 %, atsevišķos gadījumos pārsniedzot pat 50 % zudumus. Aireņu spēcīga invāzija sējumos bez atbilstošas kontroles var radīt ražas zudumus, atsevišķās situācijās to samazinot pat uz pusi. Savukārt peļastīšu lapsaste spēj samazināt graudaugu ražu par 25–45 % lielas invāzijas gadījumos un pat ļoti nelielā blīvumā jau rada 5 % ražas samazinājumu, kas kalpo par slieksni ķīmiskās kontroles nepieciešamībai...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!