Saimnieks LV / 2026.gads (Novembris)

Kukurūza šodien ir kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem Latvijas lopbarības un bioenerģijas ražošanā, taču ceļš uz augstvērtīgu sausnas ražu un stabilu FAO skaitļa izvēli nav bijis vienkāršs. Vairāk nekā 100 gadu ilgā pētniecība SIA MPS Vecauce pierāda: tas, ko šodien uztveram audzēšanas tehnoloģijās kā pašsaprotamu, ir tapis paaudžu pieredzes, smaga roku darba un drosmīgu zinātnisku secinājumu rezultātā. Kā no pirmajiem 1925. gada izmēģinājumiem esam nonākuši līdz mūsdienu precīzajiem izmēģinājumu laukiem ar vairāk nekā 1500 lauciņiem?

Lai pilnībā novērtētu šodien sasniegto un paveikto, ir nepieciešams atcerēties, kā kukurūzas pētniecības darbs šajā saimniecībā ir aizsācies laikā, kad tā atradās gan Latvijas Universitātes (LU), gan Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārziņā.

Kukurūzas audzēšanas pirmsākumi Latvijā un Vecaucē

Kukurūza Latvijas teritorijā ir pazīstama jau kopš 19. gadsimta beigām. Pašas pirmās drukātās ziņas par šo kultūraugu Latvijā ir rodamas 1886.–1887. gados, savukārt paši pirmie zinātniskie pētījumi tika veikti Skrīveros un aprakstīti 1896. gadā. Tomēr šie sākotnējie soļi nekādā veidā vēl nebija saistīti ar MPS Vecauce, kuru dibināja vēlāk – 1921. gadā un kur jau drīz pēc saimniecības izveidošanas sākās aktīvs izmēģinājumu darbs, tostarp arī ar kukurūzu. 

Viens no pirmajiem plašākajiem rakstiem, kurā tika apkopotas literatūras atziņas un paša pētījumu rezultāti gan privātā dārzā, gan lauka apstākļos Jēkabpils apriņķī, pieder Pēterim Rizgam, kura darbs tika publicēts izdevumā Latvijas Lauksaimnieks 1927. gadā. Viņa galvenais secinājums toreiz bija, ka kukurūzu Latvijā skābbarības sagatavošanai ir iespējams audzēt, taču tās audzēšanai graudu ieguvei nebūs lielas nozīmes. Tajā pašā rakstā Pēteris Rizga sniedza arī informāciju par 1925. gadā Vecaucē uzsāktajiem pētījumiem. 

Par pirmo izmēģinājumu rezultātiem 1933. gadā plašu rakstu Kukurūzas audzēšanas iespējamība Latvijā sakarā ar Vecaucē izdarītiem izmēģinājumiem, 1925.–1931. Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājumā publicēja pētījumu vadītājs Pauls Dermanis. Pētījuma primārais mērķis bija novērtēt reālo iespēju audzēt kukurūzu graudu ieguvei. Publikācijā tika sniegta vispusīga informācija – gan kukurūzas bioloģiskais raksturojums, gan audzēšanas tehnoloģijas apraksts, kā arī analizēti septiņu izmēģinājuma gadu dati. Toreiz tika pētītas 17 dažādas kukurūzas šķirnes, to skaitā 3 zobveida, 4 kramveida un 10 saldās cukura kukurūzas šķirnes. Autora secinājums bija paskarbs: kukurūzas audzēšanai zaļbarībai un skābbarībai Latvijā ir nākotne, tomēr tradicionāli audzētie laukaugi spēj nodrošināt līdzīgu ražu ar mazākiem ieguldījumiem. Jāņem vērā arī tas, ka pētījuma periodā iegadījās ļoti auksts un slapjš gads – 1928. gadā kukurūza pat neuzziedēja...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!