Saimnieks LV / 2026.gads (Oktobris)

Aizvadītās vasaras siltais un mitrais laiks daudzviet radīja labvēlīgus apstākļus vārpu fuzariozes izplatībai, kas apdraud ne tikai graudu tilpummasu, bet arī pārtikas kvalitāti un mikotoksīnu rādītājus. Kā atpazīt infekciju, kāpēc šogad vairāk cieta vasaras kvieši un kādi agronomiskie pasākumi palīdz mazināt riskus nākotnē? 

Par fuzariozes pazīmēm, veicinošajiem faktoriem un ieteicamajiem agronomiskajiem pasākumiem jautājām LPKS LATRAPS Lauksaimniecības zinību un inovāciju vadītājam Oskaram Balodim. 

–Kādi šovasar bija apstākļi uz lauka, kā tie ietekmējaslimību, tostarp vārpu fuzariozes, attīstību?

–Visām sēņu slimībām, ar kurām slimo mūsu graudaugi,tostarp ziemas un vasaras kvieši, labvēlīgi apstākļi ir silts un mitrs laiks. Lai sēne izaugtu, infekcijai vispirms ir jābūt uz lauka. Šogad nokrišņi bija dāsni, un tas veicināja inficēšanos tieši kviešu ziedēšanas laikā, kad augi ir visjutīgākie un notiek putekšnīcu izkrišana. Šajā posmā labvēlīgi apstākļi infekcijai ir gaisa temperatūra no 20 līdz 22 °C un augsts gaisa mitrums. Tam sekoja mitri apstākļi arī ražas novākšanas laikā. 

Ja novākšanas laikā ir sauss, inficētie graudi uz lauka ir, bet sēnes micēlijs neattīstās un vizuālās pazīmes nav tik izteiktas. Savukārt, ja ražas novākšana kavējas un ir mitrums, inficētajos graudos sēne turpina attīstīties, līdz graudi iegūst rozā nokrāsu un infekcija strauji izplatās. Šogad fuzarioze bija aktuāla visos reģionos, bet visizteiktāk vasaras kviešos, ko vairāk audzē Latvijas austrumu pusē, piemēram, Latgalē. Tur biežāk ir sastopama arī ekstensīvāka saimniekošana un mazāk lieto fungicīdus, kamēr Zemgalē tos audzē salīdzinoši maz. Zemgalē fuzarioze vairāk novērota tajos sējumos, kur bija novēlota vasaras kviešu novākšana. 

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!