Turpmāk nacionālajā meža monitoringā tiks iekļauts arī meža bioloģiskās daudzveidības monitorings, otrdien apstiprināja valdība.

Saskaņā ar Meža likumu Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" visā valsts teritorijā veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru mijiedarbību. Nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz šim nacionālajā meža monitoringā tika apkopota informācija par meža resursu monitoringu, pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu un meža kaitēkļu un slimību zinātnisko monitoringu, bet turpmāk tajā iekļauts jauns monitoringa veids. 

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķis ir sniegt meža nozarei informāciju par vairākiem svarīgiem meža bioloģiskās daudzveidības aspektiem, iegūt fona informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt pārmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas meža apsaimniekošanu.

Jaunais monitoringa veids papildina Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides monitoringa programmā īstenoto Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu.

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informācija tiek iegūta ģenētiskā, ekosistēmas un ainavu līmenī. Bioloģiskās daudzveidības monitoringā, vērtējot ainavu no attālās izpētes datiem, tiek iegūts ainavas telpiskā raksta klašu stāvokļa un pārmaiņu novērtējums un meža savienojamības novērtējums.

Ģenētiskā līmeņa monitoringa mērķis bioloģiskās daudzveidības izpētes programmā ir novērtēt mežaudzes ģenētisko daudzveidību un diferenciāciju, kā arī no sēklu plantācijām iegūto sēklu partiju ģenētisko daudzveidību.

Ar bioloģiskās daudzveidības monitoringu sugu un ekosistēmu līmenī tiek iegūts augu sabiedrības un epifītu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru - atmirušās koksnes un ar kokiem saistītu mikrodzīvotņu - novērtējums.

Vienlaikus grozījumi noteic, ka turpmāk mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringā tiks iegūta ne tikai operatīva informācija par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību, bet arī par briežu dzimtas dzīvnieku nodarītiem bojājumiem mežaudzēm un to populācijas blīvumu.

Briežu dzimtas dzīvnieku radītie bojājumi un populācijas blīvums tiek novērtēts speciāli izveidotos parauglaukumos, tos uzskaitot, lai novērtētu staltbriežu, stirnu un aļņu populāciju un to nodarītos bojājumus priežu, egļu un apšu kokaudzēm.

Papildus noteikumos veikti vairāki tehnisku normu precizējumi.

Kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), nacionālais meža monitorings Latvijā notiek jau ilgstoši. Meža resursu monitorings ir uzsākts 2004.gadā, un pašlaik norit novērojumu ceturtais cikls, savukārt gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitorings Latvijā notiek kopš 1990.gada, bet meža kaitēkļu un slimību zinātniskais monitorings - kopš 2014.gada.

Meža resursu monitoringa parauglaukumu tīkls dabā ir izveidots pirmā cikla mērījumu laikā, tas ir, periodā no 2004. līdz 2008.gadam. 2019.gadā ir uzsākts jau ceturtais cikls par periodu no 2019. līdz 2023.gadam. Kopā Latvijā ir izvietoti 16 157 parauglaukumi.