Pēc satelītdatu apkopojuma analīzes 91 valstī zinātnieki secinājuši, ka mežu sertifikācija nav paglābusi pasaules mežus no vainagu klāja zuduma. Būtiskākais faktors, kas noteica mežu noturību, bija attiecīgās valsts labklājības līmenis.

Austrālijas Nacionālās universitātes pētījumā identificēti vairāki nozīmīgi faktori, kas ir veicinājuši mežu vainagu klāja samazināšanos, kas nav bijusi saistīta ar ugunsgrēkiem. Pētījums veikts laikā no 2013. līdz 2023. gadam. Aktīva mežizstrāde un lauksaimniecībai izmantojamo zemju paplašināšana ir bijuši visnozīmīgākie meža platību zudumu ietekmējošie faktori.

Pasaules mežu platības samazinājuma tendences neuzrādīja ievērojamu kritumu desmit gadu laikā. Jāuzsver, ka šajā periodā pasaulē straujāk pieauga sertificēto mežu platības un paplašinājās aizsargājamās teritorijas. Trīsdesmit gadu laikā, kopš darbojas FSC un PEFC sertifikācijas sistēmas, nav novērots statistiski nozīmīgs mežu vainagu klāja zuduma samazinājums. Mežaudžu vainagu klāja blīvums saruka arī sertificētajās platībās. Vai var secināt, ka sertifikācija nepalīdz mežu saglabāšanai pasaulē? To liecina zinātniski recenzēts pētījums, ko Nature’s Communications Sustainability publicēja zinātnieki Kriss Teilors, Maldvins J. Evanss un profesors Deivids B. Lindenmaiers no Austrālijas Nacionālās universitātes Fennera Vides un sabiedrības koledžas.

Analizējot 11 gados apkopotos satelītdatus, kas tika iegūti no augstas izšķirtspējas attēliem 91 valstī, pētnieku komanda konstatēja, ka mežu vainagu klāja zudums pasaulē svārstījās no 21 līdz 32 miljoniem hektāru gadā. Šis process pasaules mežos ir norisinājies, neskatoties uz to, ka, piemēram, PEFC sertificētā platība ir pieaugusi no 262 miljoniem hektāru 2013. gadā līdz 300 miljoniem hektāru 2023. gadā, savukārt, aizsargājamo mežu platība ir paplašinājusies no 868 miljoniem hektāru līdz 990 miljoniem hektāru.

Pētījumā konstatēts, ka Krievija (57 miljoni hektāru), Brazīlija (36 miljoni hektāru), Kanāda (34 miljoni hektāru) un Amerikas Savienotās Valstis (23 miljoni hektāru) veido gandrīz pusi no visa pasaules mežu vainagu klāja zuduma šajā desmitgadē. Ar ugunsgrēkiem saistīti meža traucējumi dominēja boreālajās zonās, tostarp Krievijā un Kanādā, savukārt citi iemesli, piemēram, aktīva mežizstrāde un lauksaimniecības platību paplašināšanās veicināja lielāko daļu mežaudžu samazināšanos tropu valstīs – Brazīlijā, Kongo un Indonēzijā.

Sertifikācijas “īpatnējā” vieta

Pētījuma laikā FSC sistēmā sertificēto mežu platību apjoms saglabājās stabils. Tas visai būtiski samazinājās pēc sertifikātu apturēšanas Krievijā un Baltkrievijā 2022. gadā. Jāuzsver, ka ne FSC, ne PEFC sertificēto platību lielums neizpaudās kā īpaši nozīmīgs meža vainagu klāja zuduma samazinājums valstīs, kurās darbojas šīs sertifikācijas sistēmas. Neiepriecinoši rezultāti saglabājās pat pēc tam, kad pētnieki ņēma vērā attiecīgajās valstīs fiksētos un laika gaitā mainīgos traucējošos faktorus: “Mūsu rezultāti liecina par ierobežotu efektivitāti kopējā mežu zuduma tendences samazināšanā,” norādīja austrāliešu zinātnieki K.Teilors, M.J.Evanss un D.B. Lindenmaiers, uzsverot, ka šos secinājumus nedrīkstētu uztvert kā pamatu meža sertifikācijas programmu pilnīgai atcelšanai.

Pētījuma datos FSC sertifikācija, PEFC sertifikācija un aizsargājamās teritorijas statuss atrodas uz t.s. nulles ietekmes līnijas. Neviens no šiem faktoriem neuzrādīja statistiski nozīmīgu saistību ar samazinātu mežu vainagu klāja zudumu. Piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju bija izteikti nozīmīgs prognozējošais faktors.

Modelējot situāciju aizsargājamajās teritorijās, situācija bija nedaudz labāka, tomēr arī augstāks mežu aizsardzības līmenis neuzrādīja konsekventu saistību ar zemākiem mežaudzes zuduma rādītājiem. Meža aizsardzības pasākumi ir mazāk efektīvi valstīs, kurās ir liels koksnes “ieguves spiediens”. Modelis parādīja pozitīvu mijiedarbību starp aizsargājamās teritorijas statusu un rūpnieciski izmantojamās koksnes ražošanas attiecību ar ugunsgrēkiem nesaistītā mežu platības samazināšanās procesā.

Ko atklāja dati

Runājot par ar ugunsgrēkiem nesaistītu mežu zudumu, divi izteiktākie rādītāji datu modelī bija rūpnieciski izmantojamās apaļkoksnes un kurināmās koksnes t.s. ražošanas blīvums. Pasaulē apaļkoksnes ražošana desmit gadu laikā, kad notika pētījums, bija ievērojami pieaugusi. Kurināmās koksnes ražošana pieauga vēl straujāk. IKP uz vienu iedzīvotāju bija vienīgais prognozējošais rādītājs, kas parādīja konsekventu negatīvu saistību ar mežu vainagu klāja zudumu gan ugunsgrēku, gan ar ugunsgrēkiem nesaistītajās kategorijās. Pētījuma periodā valstis ar zemākiem IKP ienākumiem veidoja nesamērīgi lielu daļu no ar ugunsgrēkiem nesaistītā koku vainagu klāja zuduma.

Ņemot vērā straujo kokmateriālu pieprasījuma pieaugumu pasaulē un rūpnieciski izmantojamās apaļkoksnes ražošanas būtisko pieaugumu desmit gadu periodā, Austrālijas zinātnieku pētījumā secināts, ka izejvielu ieguve ir spēcīgākais faktors, kas veicina pašreizējo meža vainagu klāja samazināšanos pasaulē.

Austrālijas FSC un PEFC sertificēto kokmateriālu eksportētāji, kā arī piegādes ķēžu dalībnieki Dienvidaustrumāzijā, Dienvidamerikā un Centrālajā Āfrikā saskaras ar tiešu ietekmi, ko rada Eiropas Savienības Atmežošanas regula. Austrālijas zinātnieku secinājumi tieši apstrīd šīs regulas galveno pieņēmumu, ka piegādes ķēdes izsekojamība un sertifikācija var apturēt mežu platību samazināšanos lielā mērogā.

Pētījuma autori atturas aicināt atteikties no FSC vai PEFC sertifikācijas, tomēr viņi norāda uz arvien vairāk pierādījumiem, ka pamatiedzīvotāju pārvaldīta mežu apsaimniekošana pārsniedz sertifikācijas un formālās dabas aizsardzības prasību līmeni. K.Teilors, M.J.Evanss un D.B. Lindenmaiers atsaucas uz pētījumu, kurā konstatēts, ka pamatiedzīvotāju apdzīvotajās zemēs, kur ir liela bioloģiskā daudzveidība, koku vainagu klāja samazināšanās ir ievērojami mazāka nekā ārpus tām. Zinātnieki aicina paplašināt sertifikācijas mērogus, iekļaujot arī pamatiedzīvotāju zemju apsaimniekošanu un oficiālās aizsargājamās teritorijas. Īpaši svarīgi tas būtu mežu teritorijās ārpus koksnes ražošanas zonām, kur meža sertificēšana pašlaik nav īstenota.

Vai starp sertificētiem un nesertificētiem mežiem pastāv būtiska atšķirība?

Austrālijas mežu sertifikācijas eksperts, runājot par pētījuma metodiku, izvirzīja jautājumu: vai visu pētījumā iekļauto valstu mežu uzraudzības sistēmas vispār spēj objektīvi novērtēt FSC un PEFC sertifikācijas shēmu ietekmi uz vietas?

Sertifikācijas eksperts uzsvēra, ka pētījumā nonākts pie vairākiem secinājumiem par meža sertifikāciju un tās vietu mežu zuduma samazināšanā, balstoties ļoti lielā paraugu skaitā. Ņemot vērā, ka abu shēmu sistēmās ir sertificēti mazāk nekā 10% no visas pasaules mežiem, valstu atskaites līmenis ir nepietiekami augsts, kas izraisa šaubas par objektivitāti.

“Fakts, ka valstī darbojas mežu sertifikācijas sistēma, vēl nenozīmē, ka visi meži attiecīgajās valstīs tiek sertificēti,” meža sertifikācijas speciālisti norādīja, ka pētījumā netika salīdzināta mežu vainagu klāja zuduma situācija sertificētajos mežos ar situāciju nesertificētajos mežos. “Būtu ļoti interesanti redzēt, vai pastāv būtiska atšķirība mežu zudumā starp sertificētiem un nesertificētiem mežiem.”

Informācija par pētījumu: Taylor, C., Evans, M.J. & Lindenmayer, D.B. Mežu zudums turpinās, neskatoties uz sertifikāciju un aizsardzību. Commun. Sustain. 1, 58 (2026). https://doi.org/10.1038/s44458-026-00055-5