Lauris Štelfs par veterinārārsta profesijas izvēli saka: „Es nekad neesmu gribējis pamest laukus un lauksaimniecību.” Lauris uzaudzis Bauskas novada Stelpes pagasta Berķos – vecāku saimniecībā, kur allaž juties vajadzīgs un joprojām saskata perspektīvas gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē. Līdztekus tiešajiem darba pienākumiem Lauris Štelfs turpina vecvecāku un vecāku iesākto. Te arī izveidojis privātpraksi un nodibinājis SIA Lauksaimniecības dzīvnieki un veterinārais serviss (SIA LDz veterinārais serviss).

– Kāpēc izvēlējies šo profesiju un strādā pie gotiņām?
Lauris Štelfs: – Ka gribu studēt veterinārmedicīnu, sapratu pēc vidusskolas beigšanas. Iespējams, nozīme bija arī tam, ka mani vecāki nodarbojās ar piena lopkopību, diendienā esot iekšā saimniecības darbos, redzēju, cik ļoti šajā reģionā trūkst veterinārārsta pakalpojumu.

– Kā tu vērtē savus pirmos soļus nebūt ne vieglajā profesijā?
– Neilgi pēc augstskolas absolvēšanas 2018. gadā finansiālu apsvērumu dēļ tika likvidēta vecāku piena lopkopības saimniecība. Nolēmu dibināt pats savu uzņēmumu, kas nodarbotos galvenokārt ar lauksaimniecības dzīvnieku veterinārmedicīnu. Biju iedomājies, ka reģionā būs liels pieprasījums pēc jauna speciālista, bet interese pēc maniem pakalpojumiem bija maza. Mēģināju dažādi reklamēties – zvanīju personīgi uz saimniecībām, iepazīstināju ar sevi, taču, lai gan tuvākajā apkārtnē mani jau pazina, sadarbība neveidojās tik strauji, kā gribētos. Lauksaimnieki īsti neuzticējās man kā jaunam profesionālim un mūsdienīgām prakses metodēm, negribēja mainīt ierasto, kopš pagājušā gadsimta pieņemto lopkopības menedžmenta un ārstēšanas modeli. Pastāvīgi kontakti nodibinājās vien pēc kāda laika.

– Par tevi nesen no kurzemniekiem dzirdēju labus vārdus. Tava darba ģeogrāfija ir paplašinājusies. Kā profesionāļiem sokas ar teritoriju pārdali?
– Sākumā biju plānojis darboties tikai savā reģionā, bet...

Pilnu interviju lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!