Latvijā šogad izteikti pieaudzis egļu astoņzobu mizgrauža nodarīto bojājumu apmērs, atzina Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.

"Pašreiz parādās izteikti kalstošu egļu grupas visos mežos, neatkarīgi, vai saimnieciskā darbība ir veikta vai nav. Bojājumi izteikti palielinājušies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu," teica Zaļkalns.

Viņš piebilda, ka šobrīd ir izteikti vērojamas egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās sekas no 2021.gada rudens izlidojuma.

Tāpat VMD eksperts norādīja, ka arī šā gada vēji un nokrišņi var nodrošināt labvēlīgu vidi, lai mizgrauži savairotos. Ja no no vējgāzēm un snieglauzēm cietušās audzes netiks sakoptas, tās būs potenciālās mizgraužu ligzdas. Tāpat egļu audzes, kas cietušas no pārlieku liela  mitruma, var būt novājinātas, sekmējot mizgraužu populācijas attīstību.

"Protams, tas viss būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem aprīļa otrajā pusē un maijā," atzīmēja Zaļkalns.

Komentējot kaitēkļa sastopamību Latvijas reģionos, Zaļkans minēja, ka mizgarauzis Latvijas mežos ir sastopams visā valsts teritorijā pietiekami bieži. Lielākā koncentrācija, pēc Latvijas valsts meža institūta "Silava" veiktā meža monitoringa, ir Vidzemē un Sēlijā, mazāk ir Kurzemē, bet tie ir tikai uzskaites laukumu dati.

VMD eksperts arī stāstīja, ka pagaidām mizgrauzis ir ziemošanas stadijā meža zemsedzē, lai gan atsevišķi eksemplāri var būt sastopami arī aiz koku mizas.

Pēc Zaļkalna paustā, meža īpašniekam būtu nepieciešams līdz 1.aprīlim izvākt no meža visu skuju koku kokmateriālus, tostarp arī vēja gāztos un lauztos kokus, savukārt vasaras periodā neplānot darbību skuju koku audzēs, ja apmēram 500 metru attālumā no darbības vietas ir egļu audzes.

"Sausie koki audzes apdraudējumu nerada," norādīja Zaļkalns, piebilstot, ja konstatētas mizgraužu ligzdas, jāizvērtē audzes kopējais sanitārais stāvoklis un tālākās darbības.

Savukārt Latvijas valsts meža institūta "Silava" vadošais pētnieks un meža entomologs Agnis Šmits norādīja, ka pagājušā gada pavasaris mizgraužu attīstībai bija nelabvēlīgs, taču problēmas sākās karstās, sausās vasaras un vēl vairāk garā un siltā rudens dēļ.  Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāte turpinājās vēl oktobrī un pat daļēji novembrī, kas šai sugai ir ļoti neraksturīgi, nodarot ļoti plašus bojājumus egļu audzēs, īpaši Vidzemē.

"Šobrīd varam novērot neparastu ainu, kad mežā atrodam vēl zaļas egles, kas pilnas ar mizgraužiem," piebilda Šmits.

Viņš skaidroja, ka normālos apstākļos mizgraužu lidošana beidzas septembrī, lai jaunā paaudze paspētu attīstīties līdz pieaugušām vabolēm jeb stadijai, kura piemērota pārziemošanai. Taču pašlaik iespējams atrast egles, kurās redzamas mizgraužu māšu ejas bez kāpuru ejām, ko varētu raksturot, kā resursu izniekošana, jo jaunā paaudze nav attīstījusies.

Līdztekus mizgraužu attīstību veicina arī vējgāzes, jo lauztajos kokos mizgauzim nav jāpārvar koka pretestība.

Tāpat Šmits skaidroja, ka nebūs tādu gadu, kad mizgrauži nebūtu nodarījuši bojājumus. Pēdējā lielākā kaitēkļa savairošanās bija 2006.-2009.gadā, kad mizgrauži savairojās pēc 2005.gada vētras. Plaša, bet lokāla savairošanās, bija vērojama arī Lubānas apkārtnē 2018.-2019.gadā pēc plūdiem 2017.gadā un Cēsu apkārtnē, kur mizgrauzis sekmīgi vairojas Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

"Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm vecākām par 50 gadiem. Nereti arī jaunākām, bet tad ir faktori, kas ietekmējuši egļu vitalitāti," piebilda Šmits.

Taujāts par kaitēkļa izplatību citviet, pētnieks norādīja, ka Eiropā mizgrauži radīja milzīgus postījumus 2018.-2019.gadā pēc vētrām un sausām vasarām.

Latvijā lielo meža īpašnieku un "Latvijas valsts mežu" pasākumi mizgraužu ierobežošanai ir bijušu sekmīgi un situāciju Latvijā vērtējama labāk nekā kaimiņvalstīs. "Tomēr šī brīža situāciju tiešām rada bažas," atzīmēja Šmits.