Saimnieks LV / 2026.gads (Novembris)

Daudzām saimniecībām galvassāpes rada mitras kūdras pļavas, ko grūti izmantot un no kā ir maz labuma. Tā vietā, lai šādas zemes atstātu stāvēt dīkā, tās var pārvērst papildu ienākumu avotā, iesaistoties oglekļa kredītu un kūdrāju atjaunošanas programmās. Par savu pieredzi, kā, paaugstinot ūdens līmeni un saglabājot pļavas lopu ganīšanai, iespējams potenciāli papildus iegūt 70–150 EUR/ha gadā, stāsta SIA Tīravoti valdes loceklis Ivars Silkāns.

–Lūdzu, pastāstiet par savu saimniecību.

–Mūsu saimniecība kā lauksaimniecības uzņēmumsizveidota 2010. gadā. Nodarbojamies pārsvarā ar gaļas liellopu audzēšanu jau vairāk nekā 15 gadus, kopsumā mūsu saimniecība apsaimnieko ap 700 ha zemes. Lielākā tās daļa ir īpašumā, daļu nomājam. Aptuveni 400 ha kopējās platības aizņem dabīgās pļavas, kur pārsvarā ir kūdras augsnes. 

– Kas jūs rosināja pieteikties AECO kūdrāju atjaunošanas un oglekļa kredītu programmā?

– Kā jau minēju, mūsu apsaimniekotajās dabiskajās palieņu pļavās ir kūdras augsnes. No Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem ieguvu informāciju, ka Vācijas kompānija AECO meklē sadarbības partnerus CO₂ emisiju samazināšanas projektā Latvijā. 

Sadarbībā ar minēto kompāniju, veicām augsnes monitoringu, gruntsūdens līmeņa mērīšanu, kā arī virszemes augu valsts izpēti un nonācām pie secinājuma, ka šī teritorija atbilst visiem CO₂ projekta īstenošanas nosacījumiem.

Tā kā šajās palieņu pļavās ne ar ko citu kā vienīgi ar lopkopību un bioloģisko zālāju apsaimniekošanu nodarboties nav iespējams, izlēmām, ka, īstenojot šo projektu, varēsim gūt saimniecībai papildu materiālo ieguvumu. Pēc finansiāliem aprēķiniem secinājām, ka par hektāru varam papildus iegūt aptuveni 70–150 EUR gadā. Citās vietās šie ienākumi var būt arī būtiski lielāki, tas ir atkarīgs no emisiju apjoma un pārmaiņām, ko iespējams panākt ar kūdras samitrināšanas palīdzību...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!