Saimnieks LV / 2024.gads (Oktobris)

Attīstība ir augšupejošs ceļš ar noteiktu mērķi. SIA Ogres piens gaitu var raksturot ar vienu vārdu – efektīvi. Jauni izaicinājumi, tehnoloģiskie risinājumi un procesu optimizācija vērsti uz mērķi efektivizēt saimniecības darbību un konkurēt uz stabiliem pamatiem. Saimniecības lopkopības daļas vadītājs Nils Bergmanis intervijā skaidro, ka stipras saimniecības atslēga ir laba komanda un skaidri mērķi. Ieskaties SIA Ogres piens saimniecības darbībā!

– Kā saimniecība uzsāka attīstību?
Nils: – SIA Ogres piens ir uzņēmums, kas pieder privātai investoru grupai. 2011. gadā investori iegādājās pašreizējo uzņēmumu no zemnieku saimniecības un sāka to attīstīt. Pirmsākumos bija aptuveni 320 slaucamo govju, tagad ik dienu uz slaukšanas zāli dodas 650 gotiņas. Uzņēmumā notiek aktīvas diskusijas par ganāmpulka paplašināšanu līdz 1400 slaucamām govīm. Šāds skaitlis ir mūsu iespējamā kapacitāte, jo tad varam nodrošināt rupjo lopbarību no pieejamās augkopības zemes.

Saimniecības attīstību vienmēr esmu saistījis ar nepieciešamību efektivizēt ikdienas darbus un mazināt darbinieku slodzi uz slaucamo govi. Līdztekus tam vērojam Eiropas tirgu, analizējam, kā tam labāk pietuvoties; pirmais secinājums – nepieciešams ganāmpulku dubultot. Tik lielam ganāmpulkam vajadzētu 31–33 darbiniekus. Iecerētais iznākums – maksimāli efektīvs darbs un tā sadale, kā arī lētāka piena ieguve.

– Kādas šķirnes govis ir saimniecībā?
Nils: – Pirms desmit gadiem ganāmpulku veidoja Latvijas brūnās gotiņas, bet tagad gandrīz pilnībā (par 99.5 %) esam pārgājuši uz Holšteinas melnraibajām. Intensīvi strādājam ar genomu testiem – selekcionējam teļus agrīnā vecumā un atstājam ganāmpulkā tikai augstākās kvalitātes dzīvniekus. Esam noteikuši konkrētus parametrus un pēc tiem veicam dzīvnieku atlasi. Galvenais mūsu uzstādījums ir veselīgi un produktīvi dzīvnieki, līdz ar to arī veselīgs izejmateriāls piena tirgū un pārstrādē. Ticam zinātnei un paļaujamies uz šiem testiem.

– Vai paralēli lopkopībai nodarbojaties arī ar augkopību?
Nils: – Kopā ar sadarbības partneri SIA Valmiera Agro apsaimniekojam 1100 ha, no tiem 450 ha nomājam. Šobrīd šis hektāru daudzums atbilst mūsu vajadzībām, lai saražotu pietiekami rupjās barības un graudaugu pašpatēriņam. Nākotnē, ja paplašināsimies, tad graudaugu platības būs jāsamazina teju līdz nullei, lai mēs spētu saražot rupjo lopbarību vajadzīgos daudzumos. Vienmēr tiek izskatītas iespējas palielināt īpašumā iegūtās platības, bet nenoliegsim, ka arī pie mums valda konkurence starp citiem lauksaimniecības uzņēmumiem, lai iegādātos apstrādājamo zemi.

– Kādus kultūraugus audzējat? 

Nils: – Audzējam rupjo lopbarību – zāli un kukurūzu, augu sekas maiņai graudaugos izmantojam kviešus un mazās proporcijās rapšus. Mūsu mērķis ir ražot kvalitatīvu rupjo lopbarību ar zemu pašizmaksu. Graudi tiek audzēti pašpatēriņam un augsekai. 

SIA Ogres piens (Ogre, Ogresgala pagasts, Ogres novads). 

Saimniecību vada: Nils Bergmanis (Lopkopības ražošanas daļas vadītājs). 

Apsaimnieko: 650 piena govis un 1100 ha. 

Darbinieku skaits: 29 (lopkopība + administrācija). 

Dalība organizācijās: Zemnieku saeima, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija, Lopkopības saimniecību asociācija. 

SIA Ogres piens saimniecība no drona lidojuma.

– Kādu finansiālo atbalstu izmantojat saimniecības attīstībā?

Nils: – Esam izveidojuši veiksmīgu sadarbību ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), kā arī regulāri iesaistāmies Eiropas projektos, kas piemēroti saimniecības vīzijas attīstībai. Taču nozīmīgākais finansiālais atbalsts ir no investoriem un bankām, jo nākotnes attīstības plāni nav mazi. 

– Kāds bija lielākais izaicinājums, uzsākot saimnie-košanu?

Nils: – Lielākie izaicinājumi saimniecībā ir komunikācija ar darbiniekiem un kvalitatīvas darba vides veidošana. Saimniecībā ir cilvēki, kas strādā šeit ilgāk nekā piecus gadus, un mūsu prioritāte ir viņiem nodrošināt stabilu darba vietu. Svarīgi ir veidot tādu darba atmosfēru, lai darbiniekam būtu patīkami strādāt, jo, pateicoties viņiem, uzņēmums var augt. 

Saimniecības govju novietnes.

– Kādus finanšu ieguldījumus pēdējā laikā esat veikuši?

Nils: – Lielākās investīcijas bijušas augkopībā, tehnikas parka pilnveidošanā un šķidrmēslu apsaimniekošanā. Lopkopībā ļoti tuvā nākotnē plānojam veikt investīcijas ventilācijas sistēmā slaukšanas kompleksos, kur mīt dzīvnieki, vasaras kļūst garākas un siltākas. Esam novērojuši diskomfortu ražojošajiem dzīvniekiem, kas pēc tam rezultējas izslaukuma kritumā un reprodukcijas rādītājos. Lai spētu izmantot saimniecības lopu ģenētisko potenciālu, mums ir jānodrošina maksimāli kvalitatīva gaisa kvalitāte govju mītnēs.

Uzņēmumam sāpīgāks jautājums ir kvalitatīvas rupjās lopbarības sagatavošana. Ceram, ka ieguldījumi atmaksāsies – šis process būs efektīvāks, līdz ar to lopbarības pašizmaksa samazināsies. 

Holšteinas melnraibās gotiņas.

– Kas veido uzņēmuma tehnikas parku?

Nils: – SIA Ogres piens tehnikas parkā atradīsiet zāles un kukurūzas smalcinātājus, kā arī visu nepieciešamo tehniku, lai sagatavotu rupjo lopbarību un apstrādātu augsni. Esam sadarbojušies ar SIA Baltic Agro un SIA Dotnuva, pēdējā laikā plānojam uzturēt veiksmīgu sadarbību tieši ar SIA Dotnuva. 

Tehnikas uzlabojumus, remontus un apkopes veicam paši, nepieciešamības gadījumā vedam uz servisu. Ar tehnikas nomu neaizraujamies, viss vajadzīgais ir pieejams saimniecībā. Kā papildu pakalpojumu izmantojam transportu šķidrmēslu pievešanai.

– Kur realizējat pienu un par kādām cenām?

Nils: – Esam ilgus gadus kooperatīvā Piena Partneri, kas realizē pienu Lietuvā. Precīzu cenu nevaram atklāt, taču šogad tā ir bijusi stabila. Ar šo kooperatīvu sadarbojamies jau vairākus gadus, un mums ir izveidojušās labas attiecības. Iesaistāmies arī pārstrādes nozarē – sadarbojamies ar Ogrē bāzētu uzņēmumu SIA Sierštelle, kur ražo ļoti gardu sieru no mūsu piena. 

– Kādas ir lielākās izmaksas uzņēmumam gada griezumā?

Nils: – Lielāko daļu no izmaksām veido dzīvnieku barošana – rupjā lopbarība, ko ražojam paši, un spēkbarība, kas ir jāiepērk. Līdz ar to, lai samazinātu izmaksas uz ārieni, mums ir ļoti lieli mērķi attiecībā uz kvalitatīvu rupjās lopbarības sagatavošanu. Izēdinot kvalitatīvu un izmantojamu rupjo lopbarību, varam samazināt spēkbarības īpatsvaru barības receptūrās, ietaupot lielus naudas līdzekļus gada griezumā. 

Nākošais punkts ir darba algas. Kā jau minēju iepriekš, nākotnē mums būtu jāattīsta dzīvnieku paplašināšanās projekts. Dubultotu dzīvnieku skaitu, bet darbinieku skaits palielinātos tikai par 15–20 %. Viens no iemesliem, kāpēc darba algas sastāda lielu % daļu no ikgadējām izmaksām ir, manuprāt, tas, ka atrodamies tuvu Rīgai, tāpēc sanāk konkurēt ar lielpilsētas darba algām, lai ieinteresētu cilvēkus strādāt laukos. 

Saimniecības skābbarības bedres.

– Kāda ir ganāmpulka struktūra? Cik tajā teļu, cik slaucamo govju? 

Nils: – SIA Ogres piens sadarbojas ar SIA Valmiera Agro. Audzējam teļus līdz 2.5 mēnešu vecumam, pēc tam tos nododam SIA Valmiera Agro, kas pārņem teļu turpmāku audzēšanu, līdz 22 mēnešu vecumā tie atgriežas SIA Ogres piens. 

Ikdienā slaucam 650 govju, bet kopā ar sadarbības partnerim uzticētajiem teļiem ganāmpulkā ir 1400 dzīvnieku. 

Ganāmpulks ir salīdzinoši jauns (vidēji 2.2 laktācijas) ,jo attīstām ģenētiku. Šobrīd brāķēšanas % mums ir 30–35 %, kad būsim attīstījušies līdz noteiktajiem mērķiem, plānojam stabilizēt brāķēšanu ap 30 %. 

– Cik bieži dienā gotiņas slaucat? 

Nils: – To darām trīs reizes dienā, slaukšanas zāle strādā 18 stundas dienā un tiek izmantota ar maksimālo kapacitāti. 

– Kāds ir vidējais izslaukums? 

Nils: – Pēdējos gados izslaukums bijis stabils, aptuveni 12.5 tonnas gadā. 10 gadu griezumā esam pakāpeniski izauguši no 8.5 līdz 12.5 tonnām piena gadā vidēji no govs. Nākošais mērķis ir sasniegt 14 tonnas gadā vidēji no govs. Domāju, ka to īstenosim nākošajā piecgadē, pie šādiem izslaukumiem sākas precīzs un niansēts darbs ikdienā. 

– Vai sastādāt barības devas dzīvniekiem? 

Nils: – Dzīvnieku ēdināšanā uzklausām visu ekspertu un lietpratēju viedokļus, jo dzīvnieku ēdināšana ir ļoti būtisks, brīžiem izaicinošs darba uzdevums. Ilgadēji sadarbojamies ar SIA Nutricon kā dzīvnieku ēdināšanas konsultantiem. Slaucamo govju ganāmpulkam izstrādātas trīs barības receptes: govīm pēc atnešanās, augstražīgām govīm un vidēji ražīgām govīm. Selekcionējot ganāmpulku, plānojam tuvākajā gadā pāriet uz divām receptēm. Tas būs piemērots risinājums, kad ganāmpulkā paliks efektīvākie dzīvnieki. 

– Kāda ir gotiņu atnešanās? 

Nils: – Veselīga dzīvnieku atnešanās būtiski ietekmē laktācijas produktivitāti. Svarīgi dzīvniekus pareizi ēdināt – norošināt ar barību 15 kg sausnas. Tas mums ļauj samazināt ketozes, placentas aiztures, hipokalciēmijas risku pēcatnešanās periodā. Ikdienā, lai monitorētu dzīvnieku veselību, tiek izmantota izraēļu tehnoloģija – ganāmpulku menedžmenta sistēma Allflex Livestock Intelligence, kas reālajā laikā parāda dzīvnieku atgremošanas minūtes un aktivitāti. Zootehniķu un veterināru komanda strādā tikai pēc šīs sistēmas, katru rītu tā sniedz automātiskās atskaites par dzīvniekiem, kuri ir slimi, kuri meklējas un kurus vajag apsekot. 

Sistēma savlaicīgi palīdz uzķert potenciālās veselības problēmas. Atskaites palīdz novērst agrīnās problēmas un izvairīties no papildizmaksām. Ganāmpulkā ar atnešanos nekad nav bijis problēmu, un sistēma ir labs papildrīks kontrolei. 

SIA Ogres piens tehnikas parks.

– Un kā ar vetārsta pakalpojumu pieejamību? 

Nils: – Saimniecībā pastāvīgā darbā ir viens vetārsts un viņa palīgs. Sadarbojamies arī ar jaunajiem studentiem un līdz ar to nodibinām nākotnes darba attiecības. Studenti ienes mums jaunās vēsmas un enerģiju. Kad sestdienās/svētdienās saimniecības vetārsts atpūšas, viņu aizstāj jaunie speciālisti. Kontaktējamies ar universitāti saistībā ar dažādiem projektiem, semināriem un izmēģinājumiem. SIA Ogres piens ir atvērts jauniem izaicinājumiem, pieredzes apmaiņai un jaunu tehnoloģisko risinājumu izmēģinājumiem. 

– Vai izmantojat apdrošināšanas pakalpojumus?

Nils: – Apdrošinām visu, ko iespējams apdrošināt, – ēkas, lopus, tehniku, kultūraugus. Nepakļaujam riskam lietas, kuras ir iespējams apdrošināt, jo tas vienkārši var maksāt pārāk dārgi.

– Kādas jaunas tehnoloģijas vēlētos ieviest saimniecības darbībā? 

Nils: – Liels solis pretī izaugsmei bija Allflex Livestock Intelligence ieviešana. Mēs bijām pirmie Latvijā, kas izmēģināja šo sistēmu. Nu jau 10 gadus ar to strādājam, un tā ir pārbaudīta vērtība. 

Uzskatu, ka dzīvniekiem jānodrošina veselīgs, bez stresa un kvalitatīvs slaukšanas process. Tāpēc investējām slaukšanas zālē un sadarbojāmies ar Delaval. Nomainījām slaukšanas ķekarus un uzstādījām automātisko dezinfekcijas sistēmu. Kad dzīvnieks beidz slaukties, sistēma pati sevi izdezinficē, izslēdzot lipīgo slimību ierosinātāju pārnesi. 

– Par ko ir lielākais lepnums, atskatoties uz paveikto?

Nils: – Pirmkārt, atbildīga un zinoša komanda. Darbinieki novērtē mūsu attieksmi un rūpes par viņiem un atdara ar kvalitatīvu darbu.

Otrkārt, esam viens no lielākājiem piena ražošanas uzņēmumiem Latvijā, kas ražo kvalitatīvu, veselīgu izejmateriālu tālākai pārtikas ķēdei. 

Treškārt, man ir liels lepnums par to, ka pie mums un Latvijā kopumā ir cilvēki, kuriem patīk darbs laukos. Brīžiem tas ir skarbs un grūts, bet viennozīmīgi interesants un izaicinošs, laukos nav garlaicīgi!

Saimniecības pastiprināta uzmanība - skābbarības sagatavošanas procesa smalcinājuma kvalitāte.

– Kāds šis gads ir saimniecībā?

Nils: – Šis gads mums ir ļoti nozīmīgs, jo 2023. gads bija ļoti kritisks. Sastapāmies ar 20 % rupjās lopbarības deficītu, liela piena cena krituma apstākļos uzņēmumam bija izaicinājums stabili funkcionēt. Šogad lielākais pārbaudījums bija ticēt saviem spēkiem un zināšanām, ticēt, esam izstrādājuši pareizu augu seku, ka nodrošināsim dzīvniekus ar rupjo lopbarību.

Līdz šim viss izskatās ļoti labi, rupjo lopbarību būsim sagatavojuši 120 % no vajadzīgā un varēsim mierīgi, stabili funkcionēt un veltīt enerģiju nākotnes attīstības plāniem, jaunām idejām.

– Kā vērtējat lauksaimniecības situāciju Latvijā kopumā?

Nils: – Man kā jaunās paaudzes lauksaimniekam izaicinājumi ļoti patīk. Neesmu no tiem, kas visu kritizē un nopeļ. Manā skatījumā latviešu lauksaimniekiem ir jāatrod pareizās spicītes, uz kurām koncentrēties, jākļūst efektīvākiem un jādomā mazliet ārpus rāmjiem. Tikai tā mēs varam iet uz priekšu. Ir jāturpina strādāt ar paceltu galvu un jāsadarbojas ar citiem lauksaimniekiem. Arī SIA Ogres piens šogad ir sadarbojies ar saimniecības kaimiņiem. Ir jākopj šīs draudzīgās saiknes un grūtos brīžos savā starpā jāizpalīdz. 

– Kā nonācāt lauksaimniecības nozarē? 

Nils: – Nebiju to plānojis. Biju pilsētas puika un pirmo reizi ar govi satikos 20 gadu vecumā. Gluži vienkārši – mani aizrāva lauksaimniecība, tās process, attīstība. Latvijā man ir liels paziņu loks, kuri saistījuši savu dzīvi ar šo nozari, un varu teikt, ka mana izvēle bijusi pareiza. Man patīk izaicinājumi, meklēt risinājums, un šajā nozarē katra diena nozīmē jaunus piedzīvojumus. 

– Jūs vēlējums citiem lauksaimniekiem?

Nils: – Nebaidīties no tehnoloģijām, jo tās lauksaimniecību padara interesantāku un atvieglo ikdienu. Nezaudēt paškritiku un vērtēt savu darbu objektīvi, izprast kļūdas un no tām mācīties. Nepazinot savas kļūdas mēs zaudējam izaugsmi. Iesaku piedalīties izmēģinājumos, dažbrīd riskēt, apmainīties ar viedokļiem un kopā vairot zināšanas.