8. aprīlī, Satversmes tiesa nolasīja lēmumu Latvijas vides organizāciju ierosinātajā lietā pret Ministru kabinetu par mazāka caurmēra koku ciršanas normu. Tiesa atzina, ka tā ir neatbilstoša Satversmes 115. pantam, kurš aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tiesas lēmums skaidri norāda, ka mežu apsaimniekošanā ir jāņem vērā ilgtspējas principi, ne tikai ekonomiskais aprēķins un, pieņemot lēmumus, nepieciešams tos rūpīgi izvērtēt un līdzsvarot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

“Šī ir vēsturiska prāva vides tiesībās, kura kalpos par pagrieziena punktu ceļā uz ilgtspējīgas politikas attīstību Latvijā. Mēs esam ļoti gandarīti par Satversmes tiesas labvēlīgo lēmumu Latvijas dabai, kā arī par padziļinātajām un vērtīgajām diskusijām par ilgtspēju, dabas daudzveidību un mežsaimniecības lomu, kuras notika lietas izskatīšanas laikā. Tajā pašā laikā tiesas procesā un nolēmumā tika akcentētas daudzas fundamentālas problēmas vides aizsardzībā Latvijā, kuras ilgstoši nav risinātas un kuras būs jārisina,” saka Baiba Vitajevska-Balvilka, iesniedzēja Latvijas Dabas fonda pārstāve.

Tajā pašā laikā vides organizācijas vēlas norādīt, ka Satversmes tiesas lēmums, lai arī pozitīvs mežu ilgtspējai, nerisina visas problēmas Latvijas mežu apsaimniekošanā. Prognozējams, ka tiks meklēti citi ceļi, lai atvieglotu mežu ciršanas nosacījumus vai vājinātu dabas aizsardzības prasības, tāpēc vides organizācijas turpinās aktīvi, konstruktīvi un zinātniski pamatoti iestāties par Latvijas mežu patiesi ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Ministru kabinets 2022. gadā pieņēma grozījumus 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" un ar to samazināja koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc šī paša gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115. pantam. Satversmes 115. pants paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vides organizācijas uzskatīja, ka netika izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars. Šobrīd šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas. Arvien jaunāku koku ciršana ietekmētu gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinātu mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot mūsu kopīgo dzīves vidi.

Prasību Satversmes tiesā iesniedza Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas Fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība “Zaļā Brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs “COBALT”, kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu pro bono. Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds (iniciatīvas “Zaļais barometrs” ietvaros).